Joanns Žuravskis
Joanns (Ivans) Žuravskis (1867. g. 12. septembrī Madonas apriņķī, Krievijas impērijā – 1964. g. 31. martā Rīgā, Latvijas PSR) – mitroforais virspriesteris.
Joanns (Ivans) Žuravskis ir dzimis Madonas apriņķa Ļaudonas miestā, pareizticīgo mācītāja (jeb priestera) Pētera Žuravska ģimenē. Šajā ģimenē bija pieci bērni – trīs meitas un divi dēli. Ivana Žuravska brālis – Simeons nākotnē arī kļuva par pareizticīgo mācītāju.
1884. gadā dievbijīgais jauneklis iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. No mācībām brīvajā laikā Ivans Žuravskis dziedājis Kristus Piedzimšanas katedrāles arhijereja korī. 1890. gadā Ivans Žuravskis absolvējis Rīgas Garīgo semināru un ticis norīkots par psalmotāju uz Ventspils Visu Svēto baznīcu.
1891. gadā Joanns (Ivans) Žuravskis pārcelts kalpot uz Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzi. 1892. gadā viņš ticis iesvētīts par diakonu un norīkots kalpot Jakobštates (patlaban - Jēkabpils) Svētā Gara baznīcā.
1895. gada 12. februārī Rīgas un Mītavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis Ivanu Žuravski par pareizticīgo mācītāju (priesteri). Pēc tam t. Joanns ticis norīkots kalpot Mārcienas Sv. Alekseja pareizticīgo dievnamā. Viņš bija daudz paveicis šīs draudzes labā. Pateicoties viņa centieniem, tika atrestaurēts ikonostass, kapsētā uzbūvēta kapliča, 1899. gadā uzbūvēta draudzes skolas ēka. Par savu darbību viņš vairākkārt saņēmis pateicības no Rīgas un Mītavas Arhibīskapa Agafangela (Preobraženska) (1854-1928).
Tēvs Joanns bija lielisks bauslības mācītājs. 1900. gadā Rīgā t. Joanns Žuravskis izdevis liturģisko dziedājumu krājumu latviešu valodā ar notīm, kuru plaši sāka izmantot latviešu pareizticīgo draužu ticīgie. 1902. gadā t. Joanns pārcelts kalpot uz Ventspils Visu Svēto baznīcu.
Joanns Žuravskis bija ticies ar tēvu Kronštates Jāni (1829-1908) (nākamo Pareizticīgās Baznīcas svēto) un saņēmis no viņa garīgo testamentu un priestera svārkus, kurus bijīgi glabājis līdz pat sava mūža galam.
1906. gadā t. Joanns pārcelts kalpot Ventspils Sv. Nikolaja baznīcā. 1913. gadā viņš ticis iecelts par pārzini Rīgas baznīcā par godu Dievmātes ikonai “Visu Noskumušo Iepriecinājums”.
1915. gadā, Pirmajam pasaules karam sākoties, t. Joanns devies evakuācijā. 1916. gada martā t. Joanns (Žuravskis) iesvētīts par protojereju.
Pēc atgriešanās Latvijā, no 1920. gada 1. janvāra t. Joanns kalpojis Svētā Nikolaja cietuma baznīcā Rīgā, kā arī Svētmocekļa Firsa mājas baznīcā, kas atradusies Rīgas Firsa Sadovņikova nespējnieku namā. Starpkaru laikposmā t. Joanns (Žuravskis) bijis Ticības mācības pasniedzējs, līdztekus tam dažās mācību iestādēs viņš pasniedzis latviešu valodu.
Aptuveni 1930. gadu beigās protojerejs Joanns Žuravskis izdevis grāmatu «Записки старого священника»/ “Vecā mācītāja piezīmes”. Šī grāmata bija sava veida garīgā dienasgrāmata, kurā priesteris aprakstījis savas garīgās izaugsmes pieredzi.
Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā, 1940. gada rudenī padomju varas pārstāvji slēdza iepriekšminētās Sv. Nikolaja cietuma baznīcu un Sv. Firsa mājas baznīcu. Taču tēvs Joanns (Žuravskis) turpinājis savu kalpošanu Rīgas baznīcā par godu Dievmātes ikonai “Visu Noskumušo Iepriecinājums” (šeit viņš kalpojis līdz pat iziešanai ārpus štata).
Protojereja Joanna noturētajās liturģijās, neskatoties uz to, ka tās notikušas bez saīsinājumiem, saskaņā ar pilnu reglamentu, allaž bija pulcējies liels daudzums ticīgo. Viņa vadītie dievkalpojumi atstājuši neparasti spēcīgu iespaidu uz dvēseli, tie bija garīgas gaismas apstaroti. Pēc tiem cilvēki izjutuši īpašu dvēseles pacēlumu; ejot mājās pēc dievkalpojuma, ticīgajiem likās, ka viņi iet, zemei nepieskaroties, it kā lidojot.
1941. gada 6. decembrī Metropolīts Sergijs (Voskresenskis) (1897-1944) apbalvojis t. Joannu (Žuravski) ar mitru. Nacistu okupācijas laikos, 1941.-1944. gados, lai glābtu ebrejus no iznīcības, tēvs Joanns kristījis viņus pareizticībā. 1945.-1946. gados viņš papildus kalpojis arī Rīgas Vissv. Dievmātes Pasludināšanas - Sv. Nikolaja dievnamā.
Sadzīvē protojerejs Joanns Žuravskis bija ļoti pieticīgs, nemantrausīgs cilvēks, viņš allaž palīdzējis trūkumcietējiem, izdalot nopelnīto naudu nabagiem. Dievs bija devis tēvam Joannam garīgo dāvanu – spēju ar lūgšanu palīdzību dziedināt sasirgušos un ciešanās mocītos.
1957. gada 24. septembrī tika svinēta t. Joanna Žuravska 90 gadu jubileja un viņa priestera kalpošanas 65. gadskārta. Maskavas un visas Krievijas Patriarhs Aleksijs I (Simanskis) pagodinājis viņu ar tiesībām nēsāt otru krūšu krustu.
1962. gada 1. martā sakarā ar sirmu vecumu t. Joanns Žuravskis izgājis ārpus štata un dzīvojis Rīgā.
Tēvs Joanns (Ivans) Žuravskis ir miris 1964. gada 31. martā, 96 gadu vecumā. Viņu apdziedājis Rīgas un Latvijas bīskaps Nikons (Fomičovs) (1910-1995). Tēvs Joanns (Ivans) Žuravskis ir apbedīts Jāņa kapos Rīgā.
Tekstu sagatavojis Sergejs Coja
Tekstu papildinājusi tulkotāja Irēna Ase
Informācijas avoti:
1) Лебедева Н. «Золотой батюшка», великий молитвенник и заступник.
2) Izmantoti t. Andreja Goļikova rīcībā esošie dati.
Ilustrācijas tēmai
