Jānis Žuravskis

Jānis (Иван, Иоанн) Žuravskis (1867. g. 12. septembrī Vendenes/ Cēsu apriņķī, Krievijas impērijā – 1964. g. 31. martā Rīgā, Latvijas PSR) – mitroforais virspriesteris. 

Ivans Žuravskis ir dzimis Vendenes apriņķa (tagad – Madonas novads) Ļaudonas miestā, pareizticīgo priestera Pjotra Žuravska ģimenē. Šajā ģimenē bija pieci bērni – trīs meitas un divi dēli. Ivana Žuravska brālis – Simeons nākotnē arī kļuva par priesteru.

1884. gadā dievbijīgais jauneklis iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. No mācībām brīvajā laikā Ivans Žuravskis dziedājis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles arhiereja korī. 1890. gadā I. Žuravskis absolvējis Rīgas Garīgo semināru un ticis norīkots par psalmotāju uz Ventspils Visu Svēto baznīcu.  

1891. gadā Jānis Žuravskis pārcelts kalpot uz Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzi. 1892. gadā viņš tika iesvētīts par diakonu un norīkots kalpot uz Jakobštates/ Jēkabpils Svētā Gara baznīcu.

1895. gada 12. februārī Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis Jāni Žuravski par priesteri. Pēc tam t. Jānis sāka kalpot Mārcienas Svētītāja Aleksija Brīnumdarītāja dievnamā. Viņš bija daudz paveicis šīs draudzes labā. Pateicoties viņa centieniem, tika atrestaurēts ikonostass, kapsētā uzbūvēta kapliča, 1899. gadā uzbūvēta draudzes skolas ēka. Par savu darbību viņš vairākkārt saņēmis pateicības no Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskapa Agafangela (Preobraženska; 1854–1928).

Tēvs Jānis Žuravskis bija lielisks Ticības mācības skolotājs. 1900. gadā Rīgā t. Jānis Žuravskis izdevis liturģisko dziedājumu krājumu latviešu valodā ar notīm, kuru plaši sāka izmantot pareizticīgo latviešu draužu locekļi. 1902. gadā t. Jānis pārcelts kalpot uz Ventspils Visu Svēto baznīcu.

Jānis Žuravskis bija ticies ar tēvu Kronštates Jāni (1829–1908); nākamo Pareizticīgās Baznīcas svēto) un saņēmis no viņa garīgo testamentu un priestera svārkus (rjasu), kurus bijīgi glabājis līdz pat sava mūža galam.

1906. gadā t. Jānis tika pārcelts kalpot uz Ventspils Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu. 1913. gadā viņš tika iecelts par Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcas pārzini Rīgā.

Pirmajam pasaules karam sākoties, 1915. gadā t. Joanns devies evakuācijā. 1916. gada martā t. Jānis tika iesvētīts par virspriesteri. 

Pēc atgriešanās Latvijā, no 1920. gada 1. janvāra virspriesteris Jānis Žuravskis kalpojis Svētā Nikolaja cietuma baznīcā Rīgā, kā arī Svētmocekļa Firsa mājas baznīcā, kas atradusies Rīgas Firsa Sadovņikova nespējnieku namā. Starpkaru laikposmā t. Jānis bija Ticības mācības pasniedzējs, kā arī dažās mācību iestādēs pasniedzis latviešu valodu.

Aptuveni 1930. gadu beigās virspriesteris Jānis Žuravskis izdevis grāmatu «Записки старого священника»/ “Vecā priestera piezīmes”. Šī grāmata bija sava veida garīgā dienasgrāmata, kurā priesteris aprakstījis savas garīgās izaugsmes pieredzi.

Pēc Latvijas vardarbīgas aneksijas un inkorporācijas PSRS sastāvā, 1940. gada rudenī padomju varas pārstāvji slēdza iepriekšminētās Svētā Nikolaja cietuma baznīcu un  Svētmocekļa Firsa mājas baznīcu. Taču tēvs Joanns turpinājis savu kalpošanu Rīgas Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcā (šeit viņš kalpojis līdz pat aiziešanai pelnītā atpūtā).

Virspriestera Jāņa noturētajās liturģijās, neskatoties uz to, ka tās notikušas bez saīsinājumiem, allaž bija pulcējies liels skaits ticīgo. Viņa vadītie dievkalpojumi atstājuši neparasti spēcīgu iespaidu uz dvēseli, tie bija garīgas gaismas apstaroti. Pēc tiem cilvēki izjutuši īpašu dvēseles pacēlumu; dodoties mājās pēc dievkalpojuma, ticīgajiem likās, ka viņi iet, zemei nepieskaroties, it kā lidojot.

1941. gada 6. decembrī metropolīts Sergijs (Voskresenskis) (1897–1944) apbalvojis virspriesteri Jāni Žuravski ar mitru.

Nacistu okupācijas laikos, 1941.–1944. gados, lai glābtu ebrejus no iznīcības, tēvs Jānis kristījis viņus, uzņemot Pareizticībā. 1945.–1946. gados viņš papildus kalpojis arī Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas draudzē.

Sadzīvē virspriesteris Jānis Žuravskis bija ļoti pieticīgs, nemantrausīgs cilvēks, viņš allaž palīdzējis trūkumcietējiem, izdalot nopelnīto naudu nabagiem. Dievs bija devis t. Jānim garīgo dāvanu – spēju ar lūgšanu palīdzību dziedināt sasirgušos un ciešanu nomocītos.

1957. gada 24. septembrī tika svinēta t. Jāņa Žuravska 90 gadu jubileja un viņa priestera kalpošanas 65. gadskārta. Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs I (Simanskis) pagodinājis viņu ar tiesībām nēsāt otro krūšu krustu.

1962. gada 1. martā sakarā ar sirmu vecumu t. Jānis Žuravskis devies ārpus štata un dzīvojis Rīgā.

Tēvs Jānis Žuravskis ir miris 1964. gada 31. martā, 96 gadu vecumā. Nelaiķi apstāvējis Rīgas un Latvijas bīskaps Nikons (Fomičovs; 1910–1995). Tēvs Jānis Žuravskis tika apbedīts Ivana/ Jāņa kapos Rīgā.

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

                                                        Tekstu papildinājusi tulkotāja Irēna Ase

Informācijas avoti:

1)  Лебедева Н. «Золотой батюшка», великий молитвенник и заступник.

2) Izmantoti t. Andreja Goļikova rīcībā esošie dati.