Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīca Rīgā
Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīca. – Tā atradusies Rīgā, Lāčplēša ielā 108.
Vissvētās Dievmātes ikonas "Visu sērojošo Prieks" dievnamu uzcēlusi sabiedriskā organizācija – Rīgas Labdarības biedrība krievu nabadzīgo cilvēku aprūpei. Šī biedrība, saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika dibināta 1863. gadā un veica ievērojamu darbu, lai palīdzētu bērniem no nabadzīgām ģimenēm. Pateicoties tam, ka biedrības aizgādņi bija pazīstamo krievu komersantu ģimeņu – Kamarinu, Popovu, Lomonosovu – pārstāvji, kā arī citi bagāti cilvēki, jau 1863. gadā radusies iespēja atvērt bērnu patversmi, kur bērni no nabadzīgajām ģimenēm varēja uzturēties visu dienu, paēst, saņemt drēbes un apgūt lasītprasmi un rakstītprasmi.
1866. gadā Rīgas rāte uzdāvinājusi labdariem zemesgabalu Romanova ielā (kopš 1923. g. – Lāčplēša iela). Vēlāk šeit tika uzceltas jauna bērnu patversmes ēka un skola. 1874. gadā par godu lielkņazes Marijas laulībai ar Edinburgas hercogu bērnu patversmi sāka saukt par Marijas bērnu parversmi.
1893. gadā Krievu Labdarības biedrība par godu savai 30. gadadienai nolēma uzcelt pareizticīgo baznīcu vietā starp bērnu patversmes un Aleksandra skolas ēkām. Baznīcas pamatakmens tika ielikts 1893. gada 4. aprīlī, bet 1893. gada 26. decembrī Rīgas un Mītavas/Jelgavas arhibīskaps Arsenijs (laicīgais vārds – Aleksandrs Brjancevs, 1839–1914) iesvētījis jaunuzcelto baznīcu par godu Vissvētās Dievmātes ikonai "Visu sērojošo Prieks".
Dievnama projekta autors bija Rīgas Izglītības apgabala arhitekts Aleksejs Kīzeļbašs, kurš ir projektējis vairākas Rīgas skolas un pareizticīgo baznīcas. Vissvētās Dievmātes ikonas "Visu sērojošo Prieks" mūra baznīca varēja uzņemt līdz 200 dievlūdzējiem. Arhitektoniski kulta ēkas fasādes tika veidotas eklektisma stilā. Virs baznīcas priekštelpas tika uzbūvēts zvanu tornis, kas vainagots ar sīpolveida kupolu ar krustu. Pateicoties Labdarības biedrībai krievu nabadzīgo cilvēku aprūpei, jaunuzbūvētais dievnams bija pilnībā aprīkots ar baznīcas piederumiem. Aleksandra Kamarina ziedojusi baznīcai ikonostasu un vairākas ikonas.
Arī turpmāk labdari nebija taupījuši līdzekļus Vissvētās Dievmātes ikonas "Visu sērojošo Prieks" baznīcas labiekārtošanai. 20. gadsimta sākumā dievnams papildus saņēmis baznīcas piederumus no virspriestera Kronštates Jāņa (t. Jānis Sergijevs, 1829–1908). 1906. gadā viss Labdarības biedrībai piederošais zemesgabals tika iežogots ar dzelzs žogu. Tas tika paveikts, pateicoties Andreja Guseva ziedojumam.
Pirmā pasaules kara laikā Marijas patversme tika evakuēta uz Ļivnu pilsētu Orlas guberņā. Dievkalpojumi Vissvētās Dievmātes ikonas "Visu sērojošo Prieks" baznīcā vairs netika noturēti. Tie atsākās tikai 20. gadsimta 30. gadu sākumā, kad par baznīcu sāka rūpēties krievu jaunatnes organizācijas - skautu un vingrošanas biedrības "Sokol" pārstāvji.
1964. gadā koka ēkas, kas atradušās Lāčplēša ielā, sāka nojaukt un 1969. gadā tika nojaukta arī Vissvētās Dievmātes ikonas "Visu sērojošo Prieks" mūra baznīca. Ikonostass no nojauktās baznīcas tika uzstādīts Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa pareizticīgo baznīcas kreisajā sānjomā. Šis sānjoms tika iesvētīts par godu zudušās baznīcas piemiņai – par godu Vissvētās Dievmātes ikonai "Visu sērojošo Prieks".
Informācijas
avoti:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 331.–333. lpp.
