Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Šalfejevs

Nikolajs Šalfejevs

Nikolajs Šalfejevs (1863. g. 20. janvārī Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā  – 1941. g. 28. decembrī Rīgā, Ostlandē/Latvijā) – virspriesteris. 

Nikolajs Šalfejevs nācis no senas garīdznieku ģimenes, dzimis Cēsu apriņķa Ežu muižā (mūsdienās Vecpiebalgas novada Kaives pag.).Viņa tēvs garīdznieks Vasilijs Šalfejevs  (1830–1890) bija labi pazīstams Vidzemes guberņas latviskajā daļā.

1885. gadā Nikolajs pabeidza Rīgas Garīgo semināru, pēc tam piecus gadus ieņēma psalmotāja amatu Nītaures draudzē un strādāja par skolotāju. 1890. gadā arhibīskaps Arsēnijs iesvētīja N. Šalfejevu par Golgātas baznīcas garīdznieku Valkas apriņķī. 1899. gadā viņš tika pārcelts uz Stāmerienu un iecelts par Kārzdabas prāvestu. 1906. gadā tika sūtīts uz Dubultiem, lai Jūrmalā veidotu patstāvīgu pareizticīgo draudzi. Laikā, kad, vajājot 1905. gada revolūcijas dalībniekus, savu darbību izvērsa soda ekspedīcijas, N. Šalfejevs nemitīgi centās gādāt par to rokās nonākušo revolucionāru likteņu atvieglināšanu.

Pēc garīdzniecības lielākās daļas evakuācijas no Latvijas 1915. gadā N. Šalfejevs palika Rīgā, garīgi aprūpējot rīdziniekus un apkaimes iedzīvotājus. Vēlāk viņš kļuva par armijas garīdznieku un pēc tam, kad Rīgu bija ieņēmis vācu karaspēks, atkāpās kopā ar krievu armiju. 1919. gadā N. Šalfejevs iestājās Maskavas Garīgajā akadēmijā. Pie pirmās radušās iespējas viņš atgriezās Latvijā un 1921. gadā kļuva par Rīgas Jāņa draudzes pārzini. Ar šo draudzi bija saistīta visa viņa turpmākā dzīve. N. Šalfejevs sekmēja jaunā Rīgas Svētā pravieša un Priekšteča Jāņa dievnama izbūvi, atjaunoja veco baznīcas ēku, saveda kārtībā draudzes kapsētu, ierīkoja telpas tautas svētdienas sapulcēm un svētdienas skolu bērniem. N. Šalfejevs tika apbalvots ar visām priesterības izcilības zīmēm, kā arī ar Svētās Annas 3. un 2. pakāpes ordeņiem.

Ir ziņas, ka Otrā pasaules kara laikā viņš palīdzējis ebrejiem slepus pamest geto un Rīgu, par ko ticis arestēts.

Nikolajs Šalfejevs miris 1941. gada 28. decembrī divas dienas pēc viņa atbrīvošanas no gestapo apcietinājuma. Apbedīts Jāņa kapos Rīgā.

 Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

LVVA, 7469. f., 2. apr., 323. l.;

«Сегодня», 1925, № 251; 1937, № 3; 1938, № 21;

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis