Svētā Apustuļiem pielīdzināmā lielkņaza Vladimira baznīca Jūrmalā
Svētā Apustuļiem pielīdzināmā lielkņaza Vladimira baznīca – Jūrmala, Strēlnieku prospekts 26 (Dubultu stacija).
Ar Rīgas un Jelgavas (Mītavas) arhibīskapa Platona (Gorodecka, 1803–1891) svētību Rīgas apgabala intendants V. Makšejevs XIX gadsimta 60. gadu vidū uzsāka ziedojumu vākšanu Dievnama būvniecībai Dubultu (Dubelnu) kūrorta vietā (tagad Jūrmalas pilsētas daļa). Valsts īpašumu Baltijas palāta šim nolūkam piešķīra zemes gabalu. Pietrūkstošos līdzekļus sagādāja neilgi pirms tam Rīgā izveidotā Pētera un Pāvila pareizticīgā brālība.
1867. gadā jaunuzceltā Dubultu baznīca tika iesvētīta Svētā Apustuļiem pielīdzināmā lielkņaza Vladimira vārdā. Nedaudz vēlāk Dievnamu apjoza ar žogu, uzcēla zvanu torni, bet Dubultu kroņa vasarnīcas teritorijā ierīkoja pareizticīgo kapsētu.
Baznīcai savas patstāvīgas draudzes nebija, un tā atradās Pētera un Pāvila brālības pārziņā. Sākotnēji dievkalpojumi notika vienīgi vasarās, kad Rīgas jūrmalā bija daudz atpūtnieku.
1884.–1885. gadā virs Dievnama izbūvēja lielu kupolu pēc arhitekta Alekseja Kīzelbaša (arī Kīzeļbaša) projekta. Viņa vadībā 1890. gadā baznīcai piebūvēja zvanu torni, bet vēlāk ierīkoja telpas skolai un kapliču pareizticīgo kapsētā. 1897. gadā uzsāka darbību baznīcas skola. XX gadsimta sākumā dievkalpojumus sāka noturēt visa gada garumā.
Dievnams pēc saviem apmēriem ir neliels, bet tā iekštelpas grezni iekārtotas. Baznīcu rotā viena līmeņa (stāva) apzeltīts ikonostass (svētbilžu siena). Dievnamā ir daudz kvalitatīvi uzgleznotu ikonu.
Pirmā pasaules kara laikā baznīca necieta lielus postījumus, tomēr garīdznieku trūkuma dēļ dievkalpojumi līdz XX gadsimta 20. gadu sākumam faktiski nenotika. Otrā pasaules kara laikā ļaundari vairākkārtīgi iekļuva baznīcā, taču viss vērtīgais īpašums no tās bija savlaicīgi izvests.
Svētā Vladimira pareizticīgā baznīca turpina darboties līdz pat mūsdienām. Nesen tika veikts Dievnama fasādes un iekštelpu remonts.
Dažādos laika posmos Dievnamā kalpojuši sekojoši pazīstami garīdznieki:
no 1906. līdz 1916. gadam tēvs Nikolajs Šalfejevs (1863–1941);
1946. gadā tēvs Nikolajs Haritonovs (1915–1983);
no 1953. līdz 1960. gadam tēvs Grigorijs Mihailovs (1904–1985).
Tekstu sagatavoja Sergejs Coja
Informācijas avoti:
1) Князь-Владимирская церковь в Дубулты (Юрмала).
Skat.: http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=515&id=41;
2) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. C. 459-461.
Tulkoja:
Arturs Žvinklis
Dzintars Ērglis
