Sākumlapa > Tēmas > Personas
Pjotrs Smikovskis

Pjotrs Smikovskis

Pēteris (Pjotrs) Smikovskis (1927. g. 5. decembrī Žitomiras apg., Ukrainā - 2009. g. 16. jūlijā Rīgā) – protojerejs (virspriesteris).

Pēteris (Pjotrs) Smikovskis ir dzimis pareizticīgo priestera Ņikitas Smikovska ģimenē. T. Ņikita kalpojis Žitomiras apgabala Luginu rajona Bovsunu ciema baznīcā. 1941. gadā P. Smikovskis absolvējis septiņgadīgo skolu; 1944.-1951. gadā viņš dienējis padomju armijas rindās.

1951.-1952. gadā Pēteris Smikovskis kalpojis par psalmotāju (ķesteri) Žitomiras apgabala dievnamā.

1952. gada 19. augustā Žitomirā (Ukrainā) Žitomiras un Ovručas arhibīskaps Vladimirs (Kobecs, 1884-1960; Žitomiras un Ovručas arhibīskaps 1951.-1956. g.) iesvētījis Pēteri Smikovski diakona kārtā; un tā paša gada 20. septembrī – priestera (ijereja) kārtā. Tēvs Pēteris tika nosūtīts kalpot uz Žitomiras apgabala Jarešku ciema draudzi. Vēlāk viņš tika pārcelts kalpot par baznīcas pārzini uz Kristus Apskaidrošanās dievnamu Ļevkovas ciemā (Žitomiras apg.).

No 1955. līdz 1959. gadam t. Pēteris Smikovskis mācījies Ļeningradas (patlaban Sanktpēterburgas) Garīgā semināra neklātienes nodaļā.

1956. gadā t. Pēteris pārcelts kalpot uz Veļikije Luku eparhiju, tajā pašā gadā viņš pārcelts kalpot uz Pleskavas eparhijas Svētās Trijādības baznīcu. 1961. gadā viņš kļuvis par trešo mācītāju Veļikije Luku Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas dievnamā.  

1962. gadā t. Pēteris Smikovskis sācis kalpot par baznīcas pārzini Rīgas eparhijas Dzintaru Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas dievnamā. (Tolaik Padomju Savienībā bija plaši izvērtušās tā saucamās Hruščova laiku kristīgās baznīcas vajāšanas, un 1962. gadā Dzintaru dievnams tika nežēlīgi sadragāts gabalu gabalos ar jaudīgu buldozera tehniku. Pašlaik (2018. g.) tuvojas nobeigumam Dzintaru dievnama ēkas atjaunošanas būvdarbi. – tulkot. piezīme).

Pēc tam t. Pēteris tika norīkots par pārzini uz Rīgas Pokrova (Vissvētās Dievmātes Patvēruma) baznīcu. 1963. gadā viņš iecelts protojereja (virspriestera) kārtā. No 1965. gada viņš kalpojis arī  Sv. Radoņežas Sergija baznīcā Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterī.

1966. gadā t. Pēteris pārgājis kalpot uz Arhangeļskas eparhiju un līdz 1967. gadam viņš bija Arhangeļskas un Holmogoru bīskapa Nikona (Fomičovs, 1910-1995; Arhangeļskas un Holmogoru bīskaps 1966.-1977. g.) personīgais sekretārs, kā arī izpildījis virkni citu pienākumu.

1967. gadā t. Pēteris Smikovskis turpinājis savu kalpošanu Rīgas eparhijā un tika iecelts par Liepājas Sv. Ņevas Aleksandra dievnama virspriesteri. 1969.-1970. gadā viņš kalpojis Rīgas Svētās Trijādības katedrālē, Liepājas Svētā Alekseja baznīcā un Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča baznīcā

1971. gadā t. Pēteris norīkots kalpot par virspriesteri Erceņģeļa Miķeļa baznīcā Rīgā. No 1973. gada viņš bija Rīgas Sv. Ņevas Aleksandra dievnama pārzinis (jeb virspriesteris); šajā dievnamā viņš kalpojis līdz pat 2008. gadam. No 1979. gada  t. Pēteris bija Rīgas pilsētas baznīcas apriņķa pārraugs.

Tēvam Pēterim bija visi protojerejam pienākošies baznīcas apbalvojumi, ieskaitot mitru. 1982. gadā Svētīgais Patriarhs Pimens (Izvekovs, 1910-1990; Maskavas un visas Krievzemes Patriarhs 1971.-1990. g.) apbalvojis protojereju ar Patriarha svētīto Goda rakstu. Tāpat divreiz viņš ticis apbalvots ar Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa III un II pakāpes ordeni.

Savas dzīves pēdējā gadā, sakarā ar slimību, protojerejs Pēteris Smikovskis vairs nespēja kalpot baznīcā.

Tēvs Pēteris Smikovskis ir miris 2009. gada 16. jūlijā. Apdziedāšana tika rīkota Sv. Ņevas Aleksandra dievnamā Rīgā, tajā piedalījušies Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieki. Apdziedāšanas ceremonijas laikā bija ieradies arī Rīgas un Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs), kurš nokalpojis litiju pie nelaiķa zārka un noskaitījis grēku atlaišanas atraisošo lūgšanu.

T. Pēteris Smikovskis ir apbedīts pie Jelgavas, Kristus Apskaidrošanās Tuksneša kapsētā.  

 

Informācijas avots:

Sastādīts, izmantojot t. Andreja Goļikova materiālus. 

                  Tekstu sagatavojis Sergejs Coja