Karps Grundulis

Karps Grundulis (1862. g. 4. septembrī Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā  – 1932. g. 20. oktobrī, Latvijas Republikā)  –  virspriesteris.

Karps Grundulis dzimis  Valmieras apriņķī. Absolvējis Rīgas Garīgā semināra kursu, pēc tam kalpoja par psalmotāju (ķesteri) Bērzonas draudzē.

1887. gadā K. Grundulis ticis iesvētīts par priesteri. Viņš tika nosūtīts kalpot Kolkas draudzē. Vēlāk viņš kalpojis dažos dievnamos Kurzemē. 1896. gadā K. Grundulis ticis pārcelts uz Vecsalacas draudzi, kur kalpoja līdz pat mūža galam. Kopš 1918. gada viņš vadīja Gainašu draudzi, kurai nebija pastāvīgā mācītāja; kopš šā paša gada viņš kļuva par Valmieras baznīcas apriņķa uzraugu. Dažu gadu laikā K. Grundulis bija zemes nodokļu komisijas priekšsēdētājs. Viņš bija divu pirmo Vislatvijas Pareizticīgo koncilu priekšsēdētājs.  

Kopš 1920. gada Karps Grundulis bija Latvijas Sinodes loceklis. Viņam tika pasniegti visi apbalvojumi līdz pat vālei ieskaitot. Viņš iemantoja atzinību arī kā pedagogs, bija 1911. gadā klajā nākušās Ticības Mācības grāmatas pareizticīgajiem latviešiem autors; strādāja pie mācību metodisko norādījumu un baznīcas vēstures mācību grāmatu latviešu valodā sastādīšanas.

K. Grundulis bija Annas Tihomirovas (Rīgas baznīcas apriņķa uzrauga virspriestera Nikolaja Tihomirova māsas) laulātais draugs. Karps Grundulis miris 1932. gadā, apbedīts Rīgas Pokrova kapos blakus prot. N. Tihomirovam, turpat ir apbedīta arī K. Grunduļa dzīvesbiedre.

Jurijs Sidjakovs

Sastādīts, pamatojoties uz nekrologu, kas ir publicēts laikrakstā «Segodņa» – 1932, № 292.