Mihails Grivskis
Mihails Grivskis (1878. g. 1./13. septembrī Pleskavas guberņas Prudu pagasta Dobrovitku sādžā, Krievijas impērijā – 1945. g. 17. aprīlī Rīgā, Latvijas PSR) – priesteris, baznīcas kora vadītājs (reģents), kordiriģents, dziedāšanas skolotājs.
Mihails Grivskis ir dzimis psalmista Fjodora Grivska ģimenē. 1901. gadā viņš absolvējis Pleskavas Garīgo semināru. Jau mācību laikā viņš izrādījis ievērojamu tieksmi uz kordziedāšanas mākslu un diriģēšanu.
M. Grivskis nokārtojis pārbaudi Pleskavas Garīgajā seminārā, iegūdams skolotāja kvalifikāciju. No 1901. līdz 1913. gadam viņš bija dziedāšanas skolotājs Pleskavas Skolotāju seminārā, no 1903. līdz 1918. gadam viņš kalpojis kā kora reģents Pleskavas Garīgajā seminārā, no 1909. līdz 1913. gadam strādājis Pleskavas Skolotāju institūtā, no 1911. līdz 1919. gadam – Pleskavas Augstākajā dzelzceļnieku sākumskolā un Marijas Agapovas sieviešu ģimnāzijā.
Mihailam Grivskim tika piešķirti šādi apbalvojumi: 1909. gada 1. janvārī – 3. pakāpes Sv. Staņislava ordenis; 1913. gada 1. janvārī – 3. pakāpes Sv. Annas ordenis.
1913. gada 1. oktobrī Pleskavā, Svētās Lielmocekles Anastasijas Važuraisītājas baznīcā Mihails Grivskis tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri. 1913. gada 22. novembrī t. Mihails tika apbalvots ar sānautu (sānauts ir garīdznieka dievkalpojuma tērpa daļa – auduma rombs ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna; simbolizē garīgo zobenu, t.i., Dieva vārdu, kas ir garīgā gana apbruņojums – tulk. piez.). 1915. gada 14. martā viņš tika apbalvots ar skufju (skufja ir goda zīme, tā ir neliela piramidāla cepure violetā krāsā – tulk. piez.).
Pilsoņu kara laikā, kas norisinājies Krievijā, t. Mihails Grivskis bija nonācis Pečoros (igauņu: Petseri) un vairs nevarējis atgriezties Pleskavā. 1920. gadā šī pilsēta kļuvusi par Igaunijas valsts daļu. 1920.–1921. gadā Mihails Grivskis strādājis par skolotāju Petseru valsts vidusskolā. No 1921. līdz 1927. gadam viņš kalpojis par priesteri Svētās Dzīvudarošās Trijādības baznīcā Zaļesjes sādža Petseru apriņķī. Tajā pašā laikā viņš turpinājis nodarboties ar kultūras un izglītojošo darbību. Vietējā skolā viņš pasniedzis Ticības mācību un dziedāšanas stundas.
1926. gada augustā t. Mihails Grivskis iesniedzis lūgumrakstu Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļā par atļaujas piešķiršanu strādāt Rīgas skolās. No 1927. gada 1. oktobra līdz 1935. gadam t. Mihails Grivskis strādājis Rīgas 10. krievu pamatskolā; Skolas padome palīdzējusi viņam pārcelties uz Latviju.
1933. gadā, atsakoties no Igaunijas Republikas pilsonības, M. Grivskis ieguvis Latvijas Republikas pilsonību.
M. Grivskis cieši sadarbojies ar Latvijas Izglītības ministrijas Baltkrievu nodaļu, vadījis Baltkrievu biedrības kori. No 1927. gada strādājis par skolotāju 2. baltkrievu pamatskolā un no 1928. gada arī 1. baltkrievu pamatskolā. No 1928. līdz 1936. gadam M. Grivskis pasniedzis stundas Rīgas pilsētas papildskolā. No 1929. līdz 1932. gadam viņš pasniedzis Valsts krievu un baltkrievu skolotāju divgadīgajos kursos; no 1934. līdz 1937. gadam pasniedzis Rīgas privātajā baltkrievu vakara ģimnāzijā un pilsētas krievu vakara pamatskolā.
1934. un 1935. gada vasaras mēnešos tēvs Mihails pildījis priestera pienākumus Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīcā Ķemeros; no 1936. gada novembra līdz 1937. gada jūlijam viņš bija minētās baznīcas pārzinis. Pēc tam tēvs Mihails kalpojis Rīgas Svētā Jāņa Kristītāja Piedzimšanas baznīcā Ozolkalnā (pēc 1939. un 1940. gada ugunsgrēkiem baznīcas ēka un tai piebūvētais zvanu tornis bija nodeguši un vairs netika atjaunoti). 1940.–1941. gadā viņš kalpojis Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā Piedrujā.
Vienlaikus t. Mihails Grivskis strādājis par krievu un baltkrievu valodas pasniedzēju Indras pamatskolā (Latvijas dienvidaustrumos).
Otrā pasaules kara laikā tēvs Mihails Grivskis piedalījies Pleskavas Pareizticīgo misijas darbībā. 1943.–1944. gadā viņš bija otrais priesteris un kora reģents Svētā Aleksija, Dieva cilvēka baznīcā Pleskavā.
No 1944. gada 4. septembra un līdz pat savai nāvei tēvs Mihails kalpojis par trešo priesteri Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila baznīcā Rīgā.
Tēvs Mihails Grivskis ir miris 1945. gada 17. aprīlī Rīgā un tika apbedīts blakus savai dzīvesbiedrei Rīgas Ivana kapsētā.
Ģimene:
Dzīvesbiedre - Aleksandra, dzimusi Žemčužina (1876–1945).
Dēli: Dmitrijs, dz. 1902. gadā; Georgijs, dz. 1905. gadā; dvīņi Ļevs un Ņikanors, dz. 1909. gadā; Jevgeņijs (1911–1993).
Svetlana Kovaļčuka
Informācijas avots:
LVVA, 7469. f., 2. apr., 71. l.
LVVA, 1632. f., 1. apr., 7116. l.
LVVA, 3234. f., 2. apr., 24444. l.
***
Mihails Grivskis (1878. g. 1./13. septembrī – 1945. g. 17. aprīlī ) – priesteris, baznīcas kora vadītājs (reģents), kordiriģents, dziedāšanas skolotājs.
Mihails Grivskis ir dzimis un audzis baznīcas psalmista Fjodora Grivska ģimenē. Tāpat kā trīs viņa brāļi, viņš mācījies Pleskavas Garīgajā seminārā. Studiju gados Mihailam kā sekmīgam audzēknim tika uzticēts vadīt Garīgā semināra kori. Tā viņš apguvis pirmās diriģēšanas mākslas praktiskās iemaņas. Ar kora diriģēšanu viņš nodarbojās visu savu mūžu.
Pēc Pleskavas Garīgā semināra absolvēšanas viņš no 1903. līdz 1912. gadam strādājis par dziedāšanas skolotāju. 1905. gadā M. Grivskis bija Psalmistu skolas Pleskavā organizētājs, kopš 1916. gada šīs skolas padomes priekšsēdētājs. Viņš bija Pleskavas Kordziedāšanas biedrības sekretārs, no 1901. līdz 1905. gadam – šīs biedrības priekšsēdētājs un kora vadītājs. 1911. gada maijā Pleskavā M. Grivskis organizējis Krievu tautas dziesmu svētkus – pirmos pirmsrevolūcijas Krievijā.
1913. gada rudenī Mihails Grivskis tika iesvētīts par priesteri un sāka kalpot Kristus Debesbraukšanas dievnamā Pleskavā. Viņš turpināja diriģēt Pleskavas Kordziedāšanas biedrības kori.
1919. gada vasarā t. Mihails Grivskis aizbrauca uz Pleskavas apgabala Pečoriem/ Petseriem. 1920. gadā Petseri nonāca Igaunijas valsts sastāvā, un viņš vairs nevarēja atgriezties Pleskavā.
No 1927. gada t. Мihails Grivskis dzīvojis Rīgā un strādājis par dziedāšanas un Ticības mācības skolotāju Rīgas krievu un baltkrievu pamatskolās. Vienlaikus viņš piedalījās svētku pasākumu, kas 1937. gadā notika Narvā un 1939. gadā Petseros, organizēšanas komitejas darbībā.
Pēc krievu dziedāšanas biedrības “Bajan” darbības atjaunošanas Rīgā 1929. gadā t. Mihails Grivskis tika ievēlēts par šīs biedrības valdes locekli un vadījis biedrības kori.
Dziedāšanas biedrības “Bajan” koris darbojās uz sabiedriskajiem pamatiem, tas nozīmē, ka koristi nesaņēma maksu par uzstāšanos. Šis bija jauktais koris (vīriešu un sieviešu balsis), kora dalībnieku skaits nebija pastāvīgs, bet laiku pa laikam sasniedzis 75 cilvēkus. Korī tika uzņemts ikviens, kas vēlējās dziedāt, pat, ja viņam bija minimālās vokālās dotības. Ne visi koristi prata lasīt notis, un diriģentam bija ļoti grūti strādāt ar šādu kori. Tādēļ, balstoties uz savu iepriekšējo bagāto pieredzi, Mihails Grivskis sāka vadīt mūzikas un dziedātprasmes kursus, kuros apmācija nošu “ābeces” pamatiem un nodarbojās ar dziedātāju balsu izkopšanu. Faktiski koris darbojās, pateicoties viņa pašaizliedzīgajai darbībai. Pēc kāda laika viņš organizēja arī baznīcas koru reģentu kursus.
Biedrības “Bajan” koris aktīvi iesaistījās koncertdarbībā, uzstājoties ar plaša mēroga programmām gan laicīgajos, gan garīgajos koncertos, kā arī kopīgos pasākumos ar citām biedrībām. Mihaila Grivska darbība ļāva īstenot uzdevumus, kas tika definēti dziedāšanas biedrības “Bajan” pamatdarbības virzienos:
– kora vokālās mākslas attīstīšana krievu vidū;
– krievu tautasdziesmu apguve un izpēte;
– seno Baznīcas dziedājumu un krievu garīgo komponistu priekšnesumu apguve;
– plašas publikas iepazīštināšana ar krievu vokālās mākslas īpatnībām;
– zinību par vokālo mākslu izplatīšana krievu jaunatnes vidū.
Mihaila Grivska vadītā kora koncerti notikuši Konservatorijas zālē, Tautas namā Maskavas forštatē, Pārdaugavas Svētās Trijādības baznīcā un Svētā Jāņa Kristītāja un Priekšteča dievnamā, kā arī citās Rīgas vietās. Koncertu rīkošanas biežumu noteica atšķirīgi apstākļi, dažās sezonās notika pat līdz 10 koncertiem. Koncerti guvuši panākumus publikas vidū, jo katru reizi programmas tika mainītas, paplašinātas un kora priekšnesumi tika izpildīti pietiekami augstā mākslinieciskā līmenī. Tika sagatavotas programmas, kas veltītas krievu komponistu – Мihaila Gļinkas, Nikolaja Rimska-Korsakova, Aleksandra Borodina – jubilejām. Koris izpildīja Aleksandra Arhangeļska, Pāvela Česnokova, Pētera Čaikovska un daudzu citu komponistu garīgās kompozīcijas.
Mihaila Grivska izglītošanas darbība izpaudās arī tanī, ka viņš bija izdevis divus nošu krājumus ar kopīgu nosaukumu «Школьный хор» / “Skolas koris”. Katrs no šiem nošu krājumiem sastāv no divām nodaļām: krievu tautas dziesmas un krievu komponistu skaņdarbi. Nošu krājumi var kalpot par mācību līdzekli dziedāšanas skolotājiem, tos var izmantot, sastādot svētku repertuāru, un kā mācību materiālu solfedžo stundās.
1934. gadā izcilais kordiriģents Mihails Grivskis nodevis biedrības “Bajan” kora vadības funkcijas Mihailam Nazarovam.
Kādu laiku M. Grivskis kā kordiriģents vadījis Rīgas Krievu izglītības biedrības kori, kā arī citus krievu un baltkrievu korus.
Priesteris un kordiriģents Mihails Grivskis ir miris 1945. gadā 17. aprīlī Rīgā.
Marina Mihaileca
Informācijas avoti:
Школьный хор: Музыкальная хрестоматия из русских народных песен.– 1-я часть. Рига, 1928; 2-я часть. Рига, 1943.
Ilustrācijas tēmai
