Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca Ķemeros

Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca Ķemeros. – Jūrmala, Ķemeri, Katedrāles iela 1.

Ķemeru kūrorts, kas tagad atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijas robežās, jau 19. gadsimtā bija slavens ar savām ārstnieciskajām dūņām un sērūdeņiem, kas piesaistīja kūrortam daudzus cilvēkus. Vietējā kūrorta parkā atrodas arhitektoniski izteiksmīga Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca.

Pirmā pareizticīgo baznīca Ķemeros tika iesvētīta 1873. gadā Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila vārdā. Dievnams atradās Ķemeru valsts (kroņa) nama 10. numurā, darbojās kā mājas baznīca un bija pierakstīts Rīgas Pils Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcai. Dievnams izvietojās telpā ar zemiem griestiem, un tajā vienlaicīgi varēja atrasties tikai 30 cilvēki. Vasaras karstumā baznīcā uzturēties bija sevišķi smagi.

Ņemot vērā to, ka pareizticīgo atpūtnieku un iedzīvotāju skaits kopumā kūrorta vietā aizvien pieauga, radās nepieciešamība pēc jauna un daudz plašāka dievnama. Tāpēc Rīgas un Mītavas/Jelgavas arhibīskaps Arsenijs (Brjancevs, 1839–1914) devis savu svētību baznīcas celtniecībai Ķemeros.

Baznīcas celtniecībai Ķemeros tika vākti ziedojumi. Dievnama pamatakmens likšanas ceremonija notikusi 1892. gada 9. jūlijā. Baznīcas būvniecība tika veikta pēc Vidzemes guberņas arhitekta Vladimira Lunska (1862–1920) projekta. Arhitekts V. Lunskis bez maksas veica visus dievnama projektēšanas darbus, kā arī bez maksas uzraudzīja būvdarbus. 1893. gada 4. jūlijā Virsgans Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis jaunuzcelto dievnamu Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila vārdā.

Ķemeru baznīcai ir krustveida plāns, tā ir koka guļbūve, kas apšūta ar izgrebtu dēļu dekoru krievu stilā. Austrumpusē dievnama pamatapjomam ir piebūvēta daudzstūrveida altāra apsīda, rietumpusē - teltsveida zvanu tornis, kas vainagots ar sīpolveida jumolu. Virs dievnama centrālās daļas uzbūvēts astoņstūrveida apjoms ar logiem, kas ir atvērti interjerā, virs tā – teltsveida jumts ar sīpolveida kupolu un krustu. Ieejas portālu akcentē lievenis ar dekorētu frontonu, kas balstās uz masīviem koka pīlāriem dubultkolonnu veidā. Teltsveida tornīši, spilgti zili kupoli ar apzeltītiem astoņstaru krustiem, izteiksmīgi kokgriezumi rotā šo mākslinieciski veidoto sakrālo celtni. Vienlaikus dievnama ēkā var atrasties ap 250 cilvēku.

Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca izceļas arī ar iekšējās apdares krāšņumu. Interjeru rotā krievu stilā darināts vienrindas grebts koka ikonostass un kioti, kas izgatavoti tādā pašā stilā kā ikonostass.

1894. gada 10. jūnijā Virsgans Arsēnijs (Brjancevs) veica no Svētā Atona kalna Grieķijā atsūtīto svētbilžu: Vissvētās Dievmātes “Ātrā Palīdzētāja” ikonas, Vissvētās Dievmātes Ibērijas ikonas un Svētā Lielmocekļa dziedinātāja Panteleimona (Pantaleona) ikonas svinīgu pārnešanu uz Ķemeru baznīcu kā to pastāvīgās atrašanās vietu. Šīs no Svētā Atona kalna atsūtītās ikonas ir kļuvušas par dievnama īpaši godinātām svētlietām.

19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā Ķemeru baznīcas paspārnē darbojusies draudzes skola.

Pirmā pasaules kara laikā Rīgas Jūrmalā (tagad - Jūrmalā) notikusi karadarbība un Ķemeru baznīca bija stipri bojāta, tāpēc pirmajos pēckara gados dievkalpojumi šeit netika noturēti. Dievnams tika atjaunots ar Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa Jāņa (Pommera) svētību, kas tagad tiek godināts svēto kārtā. Baznīcā tika izveidota pareizticīgo draudze, kas pierakstīta Rīgas prāvestībai.

Netālu no baznīcas atrodas Pirmā pasaules kara laikā kritušo karavīru brāļu kapi. Ar arhibīskapa Jāņa (Pommera) svētību, pateicoties draudzes locekļu pūliņiem, apbedījuma vietā tika uzstādīts piemineklis.

Otrā pasaules kara laikā Ķemeru baznīca nebija cietusi. Arī padomju ateistiskā režīma laikos Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca turpināja darboties un netika slēgta. 1973. gadā dievnama ēka tika pilnībā atjaunota – gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Grīda pārklāta ar betonu, kam virsū uzklāja koka segumu. Krāsnis tika nojauktas, un to vietā uzstādīja centrālapkures katlu. 2000. gadā par saziedotajiem līdzekļiem tika uzstādīts apzeltīts metāla krusts.

Mūsu dienās Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca turpina savu svētkalpošanu, tā ir Ķemeru un to apkārtnes pareizticīgo garīgais centrs, kā arī vērtīgākais sakrālās arhitektūras piemineklis. Pateicoties Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) gādībai, baznīca ir labi sakopta, un dievnamam piegulošā teritorija labiekārtota.

Tekstu sagatavoja Sergejs Coja

2024. gads

Dažādos laika posmos dievnamā kalpojuši šādi pazīstami garīdznieki:

1913. gadā – t. Nikolajs Šalfejevs (1863–1941);

no 1938. līdz 1940. gadam – t. Aleksijs Ionovs (1907–1977);

1938., 1940. gadā un no 1957. līdz 1960. gadam – t. Nikolajs Trubeckojs (1907–1978);

no 1973. līdz 1986. gadam – t. Serafims Šenroks (1922–2004).

Informācijas avoti:

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. C. 461-465.

http://www.pareizticiba.lv/index.php?newid=1919&id=41

https://sobory.ru/article/?object=16013

Foto autors – Iļja Beshļebnijs.