Serafims Šenroks

Serafims Šenroks (1922. g. 25. aprīlī Petrogradas guberņā, Krievijas PFSR – 2004. g. 2. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – mitroforais (ar mitru apbalvotais) virspriesteris.

Serafims Šenroks ir dzimis priestera t. Nikolaja Šenroka (1888–1965) ģimenē. Tēvs Nikolajs kalpojis Petrogradas guberņas Nikoļščinas ciema dievnamā. 1941. gadā S. Šenroks absolvējis vidusskolu. 1944. gadā viņš beidzis Priesteru teoloģijas kursus Viļņā.

1944. gada vasarā Serafims Šenroks norīkots kalpot par psalmotāju uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli. Tā paša gada decembrī viņš tika pārcelts kalpot uz Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas baznīcu. 1946. gadā S. Šenroks pārcelts kalpot uz Ķuršu Svētā Pravieša Elijas dievnamu Alūksnes rajonā.

1948. gadā Serafims Šenroks apprecējās un tā paša gada 10. jūnijā Rīgas un Latvijas metropolīts Veniamins (Fedčenkovs, 1880–1961; 1947.–1951. g. Rīgas un Latvijas metropolīts ) iesvētījis viņu diakona kārtā un pēc tam – 13. jūnijā priestera kārtā. Tēvs Serafims tika iecelts par Ķuršu Svētā Pravieša Elijas dievnama pārzini. 1954. gada 1. janvārī viņš tika pārcelts kalpot uz Rīgas Kristus Apskaidrošanās baznīcu un iecelts par šīs baznīcas pārzini.

1954. gadā t. Serafims Šenroks neklātienē absolvējis Ļeningradas (tagad – Sanktpēterburgas) Garīgo semināru.

1955. gadā t. Serafims pārcelts kalpot uz Dzintaru baznīcu par godu Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonai; šajā dievnamā viņš kalpojis par pārzini. (1962. gadā Dzintaru pareizticīgo dievnams tika nežēlīgi sadragāts gabalu gabalos ar jaudīgu buldozera tehniku. Pašlaik – 2018. gadā – Dzintaru dievnama ēka ir atjaunota un tās atjaunošanas darbi tuvojas nobeigumam – tulkot. piezīme).

No 1960. gada februāra un līdz dievnama slēgšanai 1961. gadā t. Serafims kalpojis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē. Tajā laikā t. Serafims Šenroks tika iecelts virspriestera kārtā.

1961. gadā t. Serafims sāka kalpot Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila baznīcā Rīgā. 1964. gadā viņš tika pārcelts kalpot uz Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa baznīcu. Papildus kalpošanai Rīgas dievnamos 1973.–1986. gadā t. Serafims bija Ķemeru Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīcas pārzinis.

1983. gadā  t. Serafims iecelts par Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas pārzini. 1994. gadā virspriesteris tika pārcelts kalpot uz Svēto Simeona un Annas katedrāli Jelgavā un iecelts par šī dievnama draudzes pārzini.

Virspriestera Serafima Šenroka kalpošanas laikos, pateicoties viņa nemitīgajiem centieniem, tika izremontēti un labiekārtoti daudzi dievnami. 1960. gados, kad izvērtās Hruščova laiku Kristīgās Baznīcas vajāšanas, pateicoties t. Serafima pūlēm, izdevās glābt no iznīcības un saglabāt Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles un Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcas unikālos ikonostasus. Tēvs Serafims allaž ar dziļu saviļņojumu un patiesu pietāti bija noturējis Dievišķo liturģiju. Dievkalpojumu laikā viņš aizliedzis jebkādas sarunas tiem, kas kalpojuši altārī.

Tēvam Serafimam Šenrokam bija visi virspriesteriem paredzētie Baznīcas apbalvojumi, ieskaitot mitru. 1969. gadā Maskavas patriarhs Aleksijs I (Simanskis, 1877–1970, Maskavas patriarhs 1945.–1970. g.) apbalvojis viņu ar Sv. Vladimira 2. pakāpes ordeni.

1980. gadu beigās t. Serafima veselības stāvoklis sāka pasliktināties, pēdējo 15 gadu laikā viņš bija pārcietis dažas sarežģītas operācijas.    

Virspriesteris Serafims Šenroks ir miris 2004. gada 2. jūnijā. Nelaiķi apstāvējis Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs).

Tēvs Serafims ir apbedīts Kristus Apskaidrošanās Tuksneša (klostera) kapsētā pie Jelgavas.

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avots:

Sastādīts, izmantojot t. Andreja Goļikova materiālus.