Mihails Trubeckojs
Mihails Trubeckojs (1917. g. 28. februārī Aulejas ciemā Daugavpils apriņķī Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 1974. g. 2. jūlijā Ostrovā, Pleskavas apgabalā, Krievijas PFSR) – virsdiakons.
Mihails Trubeckojs ir dzimis Vitebskas guberņas Dvins kas (Daugavpils) apriņķa Aulejas ciemā (patlaban – Latvijas Republikas Krāslavas novads). Viņa tēvs bijis pareizticīgo virspriesteris Ņikanors Trubeckojs. Virspriestera Ņikanora Trubeckoja kuplajā ģimenē bija četri dēli un piecas meitas; visi dēli, sekojot tēva paraugam, izvēlējušies garīgā ceļa aicinājumu. Tā, divi Mihaila Trubeckoja brāļi - Nikolajs un Joanns Trubeckojs kļuvuši par virspriesteriem, trešais brālis Pāvels Trubeckojs – par virsdiakonu.
Iesākumā Mihails absolvējis pamatskolu, pēc tam – Rēzeknes pilsētas valsta krievu ģimnāziju. No 1936. gada M. Trubeckojs kalpojis par psalmotāju Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā Mihalovas ciemā (patlaban – Pudinava) Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā.
Otrā pasaules kara gados Mihails Trubeckojs tika iesvētīts diakona kārtā. 1942. gadā viņš pārvietots kalpot Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles draudzē.
1949. gada 1. decembrī Iekšlietu Tautas komisariāta represīvie orgāni arestējuši tēvu Mihailu, viņam piespriesti desmit gadi ieslodzījumā labošanas darbu nometnēs. Ieslodzījuma termiņu viņš izcietis Kotlasas nometnē, strādājot raktuvēs. 1956. gadā, tā saucamā Hruščova “atkušņa” laikos, atbrīvots sakarā ar amnestiju.
Pēc atgriešanās Latvijā t. Mihails kalpojis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, pēc tam Rīgas baznīcā par godu Vissvētās Dievmātes ikonai “Visu Noskumušo Iepriecinājums” (1960. gadu sākumā, kad PSRS teritorijā no jauna bija izvērtušās kristīgās baznīcas vajāšanas, padomju bezdievīgās varas pārstāvji šo baznīcu nojauca).
No 1965. gada t. Mihails kalpojis Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca. Pēc tam viņš kalpojis Pleskavas eparhijā – kādā no Ostrovas pilsētas baznīcām.
Tēvs Mihails Trubeckojs ir miris 1974. gada 2. jūlijā, apbedīts blskus vecākiem Mihalovā/ Pudinovā – Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Tekstu sagatavojis Sergejs Coja
Informācijas avoti:
Священник Голиков Андрей и Фомин Сергей. Кровью убеленные: Мученики и исповедники Северо-Западной России и Прибалтики (1940-1955). Москва: Паломник, 1999. [Priesteris A. Goļikovs, S. Fomins. Asinīm balinātie. Ziemeļrietumu Krievijas un Baltijas mocekļi un ticības apliecinātāji (1940-1955). M.: Palomņik, 1999. g.]. 170.-171. lpp.