Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Trubeckojs

Mihails Trubeckojs

Mihails Trubeckojs (1917. g. 28. februārī Grāveros, Daugavpils apriņķī, Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā  – 1974. g. 2. jūlijā Ostrovā, Pleskavas apgabalā, Krievijas PFSR) – virsdiakons.

Mihails Trubeckojs ir dzimis Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķa Grāveru ciemā (tagad – Latvijas Republikas Krāslavas novads). Viņa tēvs bija virspriesteris Ņikanors Trubeckojs. Tēva Ņikanora Trubeckoja kuplajā ģimenē bija četri dēli un piecas meitas. Visi dēli, sekojot tēva paraugam, izvēlējušies garīgā ceļa aicinājumu. Divi Mihaila brāļi – Nikolajs un Joanns Trubeckojs bija kļuvuši par virspriesteriem, trešais brālis Pāvels Trubeckojs – par virsdiakonu.

Iesākumā M. Trubeckojs absolvējis pamatskolu, pēc tam – Rēzeknes pilsētas valsts krievu ģimnāziju. No 1936. gada M. Trubeckojs kalpojis par psalmotāju Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā Mihalovas ciemā (tagad – Pudinava) Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā. Pārzinis šajā dievnamā bija viņa tēvs – virspriesteris Ņikanors Trubeckojs. Mihails Trubeckojs pasniedza Ticības mācību Ludzas apriņķa skolās.

1938. gada 1. jūnijā viņš nokārtoja eksāmenu štata psalmotāja amatam. 1941. gada 9. janvārī salaulājās ar Jeļenu (dzimusi Kampe; 1916–1989).

1940.–1941. gadā viņš dienēja obligātajā dienestā Sarkanajā armijā. Pirmajās kara dienās vienība, kurā dienēja Mihails Trubeckojs, tika aplenkta un sakauta. Viņam izdevās izdzīvot un nokļūt tēva mājā, kas atradās netālu no kaujas vietas.

1941. gada 17. augustā Madonas bīskaps Aleksandrs (Vītols; 1876–1942) iesvētījis Mihailu Trubeckoju par diakonu un tajā pašā dienā viņš diakona kārtā tika norīkots par psalmotāju Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā.

1941. gada rudenī, mēneša laikā, M. Trubeckojs piedalījās Pleskavas Pareizticīgo misijas darbībā. 1942. gada 16. jūnijā viņš diakona kārtā tika pārvietots kalpot par štata psalmotāju uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli. 1944. gadā Rīgas bīskaps Jānis (Garklāvs; 1898–1882) iecēlis viņu par Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles diakonu. 

Pēckara gados, līdz savam arestam M. Trubeckojs kalpoja Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā.

1949. gada 1. decembrī padomju represīvie orgāni arestēja Mihailu Trubeckoju. Viņš tika apsūdzēts dezertēšanā no Sarkanās armijas, dalībā Pleskavas Pareizticīgo misijā, neslavas celšanā pret padomju varu utt. PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede piesprieda viņam desmit gadus ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs. Ieslodzījuma termiņu viņš izcietis Kotlasas nometnē, strādājot raktuvēs. 1956. gadā, Hruščova “atkušņa” laikos, viņš tika atbrīvots sakarā ar amnestiju. Reabilitēts 1994. gadā.

Pēc atgriešanās Latvijā Mihails Trubeckojs kalpojis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, pēc tam - Rīgas baznīcā par godu Vissvētās Dievmātes ikonai “Visu sērojošu Prieks” (1969. gadā bezdievīgās padomju varas pārstāvji šo dievnamu nojauca).

No 1965. līdz 1968. gadam viņš kalpoja Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā. Mihails Trubeckojas tika iecelts virsdiakona garīgajā kārtā. Kādu laiku viņš kalpoja šādos Rīgas dievnamos: Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra un Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila baznīcā.

1968. gadā t. Mihails zaudējis kalpošanas vietu Latvijā, viņš tika iekļauts vienīgi Rīgas Visu Svēto baznīcas koristu sarakstā.

Vēlāk viņš pārcēlās uz Pleskavas eparhiju un tur līdz savas dzīves beigām kalpojis par virsdiakonu kādā no Ostrovas pilsētas dievnamiem.

Tēvs Mihails Trubeckojs ir miris 1974. gada 2. jūlijā, apbedīts blakus saviem vecākiem Mihalovā/ Pudinavā – Ludzas novada Mērdzenes pagastā.

                                                                  Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avoti:

Священник Голиков Андрей и Фомин Сергей. Кровью убеленные: Мученики и исповедники Северо-Западной России и Прибалтики (1940–1955). Москва: Паломник, 1999. [Priesteris A. Goļikovs, S. Fomins. Asinīm balinātie. Ziemeļrietumu Krievijas un Baltijas mocekļi un ticības apliecinātāji (1940–1955). M.: Palomņik, 1999. g.]. 170.–171. lpp.

Протоиерей Никанор Трубецкой. Прожитые годы. Воспоминания

Татьяна Павеле. Моё светлое детство и юность. Воспоминания