Nikolajs Šalfejevs
Nikolajs Šalfejevs (1863. g. 20. janvārī Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1941. g. 28. decembrī Rīgā, Ostlandes Reihskomissariātā/ Latvijā) – virspriesteris.
Nikolajs Šalfejevs nācis no garīdznieku ģimenes, viņš ir dzimis Cēsu apriņķa Ežu muižā (mūsdienās - Vecpiebalgas novada Kaives pagasts). Viņa tēvs – priesteris Vasilijs Šalfejevs (1830–1890) bija labi pazīstams Vidzemes guberņas latviskajā daļā.
1885. gadā Nikolajs Šalfejevs absolvējis Rīgas Garīgo semināru, pēc tam piecus gadus viņš kalpoja par psalmotāju Nītaures Kristus Piedzimšanas baznīcas draudzē un strādāja par skolotāju. 1890. gadā viņš uzsāka kalpošanu Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā Palsmanē, Valkas apriņķī (tagad – Smiltenes novads; pašlaik Palsmanes pareizticīgo baznīca nedarbojas – tulkot. piez.).
1890. gadā Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis Nikolaju Šalfejevu par diakonu, bet pēc tam – par priesteri. Jauniesvētītais priesteris tika norīkots kalpot iepriekšminētajā Palsmanes baznīcā. Drīz vien t. Nikolajs tika pārcelts kalpot uz Galgauskas Svētā Pravieša Jāņa un Kunga Priekšteča baznīcu (pašlaik Galgauskas baznīca, kas atrodas Gulbenes novadā, nedarbojas un stāv pamesta – tulkot. piez.). 1899. gadā priesteris tika pārcelts uz Stāmerienas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcu un iecelts par Kārzdabas prāvestības prāvestu.
1906. gadā t. Nikolajs tika nosūtīts kalpot uz Dubultu Svētā Apustuļiem pielīdzinātā lielkņaza Vladimira baznīcu, lai Rīgas Jūrmalā veidotu patstāvīgu pareizticīgo draudzi. Laikā, kad, vajājot 1905. gada revolūcijas dalībniekus, savu darbību izvērsa soda ekspedīcijas, t. Nikolajs Šalfejevs nemitīgi centās gādāt par to personu, kuras sauktas pie atbildības, likteņu atvieglošanu.
Pēc Latvijas garīdznieku lielākās daļas evakuācijas 1915. gadā t. Nikolajs Šalfejevs palika Rīgā, garīgi aprūpējot rīdziniekus un pilsētas apkaimes iedzīvotājus. Vēlāk viņš kļuva par armijas priesteri un pēc tam, kad Rīgu bija ieņēmis vācu karaspēks, atkāpās kopā ar krievu karaspēku.
1919. gadā t. Nikolajs Šalfejevs iestājās Maskavas Garīgajā akadēmijā. Pie pirmās radušās iespējas viņš atgriezās Latvijā un 1921. gadā kļuva par Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa pareizticīgo baznīcas draudzes pārzini. Ar šo draudzi bija saistīta visa viņa turpmākā dzīve. Tēvs Nikolajs sekmēja jaunā Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa dievnama uzbūvi Rīgā, pateicoties viņa centieniem, tika atjaunota vecā baznīcas ēka, savesta kārtībā draudzes kapsēta, ierīkotas telpas tautas svētdienas sapulcēm un svētdienas skolai bērniem.
Virspriesteris Nikolajs Šalfejevs tika apbalvots ar visām priesterības izcilības zīmēm, kā arī ar Svētās Annas 3. un 2. pakāpes ordeņiem.
Ir ziņas, ka Otrā pasaules kara laikā viņš slepus palīdzējis ebrejiem, kuri atradušies Rīgas geto, par ko gestapo (Trešā Reiha valsts slepenpolicijs) viņu izsauca uz pratināšanu.
Tēvs Nikolajs Šalfejevs ir miris 1941. gada 28. decembrī, divas dienas pēc viņa pratināšanas gestapo. Nelaiķis tika apbedīts Jāņa/ Ivana kapos Rīgā.
Jurijs Sidjakovs
Informācijas avoti:
LVVA, 7469. f., 2. apr., 323. l.;
«Сегодня», 1925, № 251; 1937, № 3; 1938, № 21;
Tulkoja:
Arturs Žvinklis
Dzintars Ērglis
