Aleksandrs Smirnovs

Aleksandrs Smirnovs (1863. g. Burtnieku pagastā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1927. g. 6. decembrī Novosibirskā, Krievijas PFSR) – virspriesteris.

Aleksandrs Smirnovs ir dzimis 1863. gadā Vidzemē, Burtnieku pagastā, priestera Pjotra Smirnova (1829–1897) ģimenē.

1885. gadā Aleksandrs Smirnovs beidzis Rīgas Garīgo semināru, kalpojis par psalmotāju Cēsu Kristus Apskaidrošanās baznīcā un strādājis par skolotāju.

1888. gadā Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis Aleksandru Smirnovu par priesteri. Tēvs Aleksandrs tika norīkots par pārzini Alūksnes Svētās Dzīvudarošās Trijādības baznīcas draudzē, kur viņš aktīvi piedalījās jaunā dievnama celtniecībā.

Kopš 1905. gadā tēvs Aleksandrs Smirnovs kalpoja Svētā Ņevas Aleksandra katedrālē Rēvelē/ Tallinā. 

Pirmā pasaules kara laikā t. Aleksandrs kalpoja par karaspēka priesteri Galīcijas frontē, pēc tam viņš atkal atgriezās Rēvelē/ Tallinā, no kurienes drīz vien bija spiests evakuēties sakarā ar frontes tuvošanos.

Krievijā t. Aleksandrs Smirnovs kalpoja kādā no Tomskas dievnamiem, pēc tam - Itkuļas ciema Svētā svētmocekļa Dimitrija baznīcā netālu no Novonikolajevskas (tagad – Novosibirska, Itkuļas ciems atrodas Novosibirskas apgabala Čulimas rajonā- tulk. piez.).

1927. gadā slimības dēļ virspriesteris Aleksandrs Smirnovs bija spiests pamest svētkalpošanu Baznīcā un pārcelties dzīvot uz Novosibirsku, kur arī tā paša gada 6. decembrī viņš miris. Kā atzīmēts nekrologā: „Savas ilggadīgās kalpošanas laikā Baznīcai aizgājējs sev radījis īstena garīgā gana slavu, ko īpaši sekmēja viņa dziļā reliģiozitāte un stingri askētiskais no laicīgās pasaules noslēgtais dzīvesveids.”

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avots:

В Сибири скончался прот. А.П. Смирнов. – Сегодня, 1927. № 293. С. 6.
 

Tulkoja:
Arturs Žvinklis
Dzintars Ērglis