Pēteris Smikovskis

Pēteris Smikovskis (1927. g. 5. decembrī Žitomiras apgabalā, Ukrainas PSR – 2009. g. 16. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā) – virspriesteris.

Pēteris Smikovskis ir dzimis 1927. gada 5. decembrī priestera t. Ņikitas Smikovska ģimenē. Tēvs Ņikita Smikovskis kalpojis Bovsunu ciema Svētā Vasilija baznīcā Žitomiras apgabala Luhinu rajonā. 1941. gadā P. Smikovskis absolvējis septiņgadīgo skolu; 1944.–1951. gadā viņš dienējis padomju armijas rindās. 1951.–1952. gadā P. Smikovskis kalpojis par psalmotāju kādā no Žitomiras apgabala dievnamiem.

1952. gada 19. augustā Žitomirā (Ukrainā) Žitomiras un Ovručas arhibīskaps Vladimirs (Kobecs, 1884–1960; Žitomiras un Ovručas arhibīskaps 1951.–1956. gadā) iesvētījis Pēteri Smikovski diakona kārtā; un tā paša gada 20. septembrī – priestera kārtā. Tēvs Pēteris tika norīkots kalpot uz Jarešku ciema baznīcas draudzi Žitomiras apgabalā. Vēlāk viņš tika pārcelts par baznīcas pārzini uz Ļevkivas ciema Kristus Apskaidrošanās dievnamu Žitomiras apgabala Andrušivkas rajonā.

No 1955. līdz 1959. gadam t. Pēteris Smikovskis mācījies Ļeningradas (tagad – Sanktpēterburgas) Garīgā semināra neklātienes nodaļā.

1956. gadā t. Pēteris Smikovskis pārcelts kalpot uz Veļikije Luku eparhiju. Tajā pašā gadā viņš tika pārcelts kalpot uz Pleskavas eparhijas Neveļas Svētās Trijādības baznīcu. 1961. gadā viņš kļuva par trešo priesteri Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas dievnamā Veļikije Lukos. 

1962. gadā t. Pēteris Smikovskis sāka kalpot par pārzini Dzintaru Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas dievnamā Rīgas eparhijā. Kā zināms, tolaik Padomju Savienībā bija plaši izvērstas Hruščova laiku Kristīgās Baznīcas vajāšanas, un tāpēc 1962. gadā Dzintaru dievnama ēka tika nežēlīgi sadragāta gabalu gabalos, izmantojot jaudīgu buldozera tehniku. Mūsdienās (2025. g.) šajā vietā ir uzcelts jauns pareizticīgo dievnams.

Vēlāk tēvs Pēteris tika iecelts par pārzini Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā. 1963. gadā viņš iecelts virspriestera kārtā. No 1965. gada t. Pēteris papildus kalpojis arī Svētā Sirdskaidrā Radoņežas Sergija baznīcā   Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterī.

1966. gadā t. Pēteris Smikovskis pārgājis uz Arhangeļskas eparhijas klēru (KFPSR) un līdz 1967. gadam bija Arhangeļskas un Holmogoru bīskapa Nikona (Fomičova, 1910–1995; Arhangeļskas un Holmogoru bīskaps 1966.–1977. gadā) personīgais sekretārs, kā arī izpildīja virkni citu pienākumu.

1967. gadā virspriesteris Pēteris Smikovskis atkal turpinājis savu kalpošanu Rīgas eparhijā un tika iecelts par Liepājas Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra dievnama pārzini. 1969.–1970. gadā viņš kalpojis Rīgas Svētās Trijādības katedrālē, Liepājas Svētā Aleksija baznīcā un Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa baznīcā.

1971. gadā virspriesteris Pēteris Smikovskis tika iecelts par Rīgas Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila baznīcas pārzini. No 1973. gada viņš bija pārzinis Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra dievnamā Rīgā; šajā dievnamā viņš kalpojis līdz pat 2008. gadam. No 1979. gada t. Pēteris Smikovskis bija Rīgas pilsētas prāvestības prāvests (jeb blagočinnijs).

Tēvam Pēterim Smikovskim bija piešķirti visi virspriesteriem paredzētie Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) apbalvojumi, ieskaitot mitru. 1982. gadā patriarhs Pimens (Izvekovs, 1910–1990; Maskavas un visas Krievzemes patriarhs 1971.–1990. gadā) apbalvojis virspriesteri ar patriarha svētīto Goda rakstu. Tāpat t. Pēteris Smikovskis tika apbalvots ar Svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa (arhibīskapa Pommera) 3. un 2. pakāpes ordeni.

Savas dzīves pēdējā gadā, sakarā ar slimību, t. Pēteris Smikovskis vairs nespēja kalpot baznīcā. Tēvs Pēteris Smikovskis ir miris 2009. gada 16. jūlijā. Nelaiķa apstāvēšana notikusi Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra dievnamā, apstāvēšanas ceremonijā piedalījušies daudzi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priesteri. Apstāvēšanas laikā dievnamā bija ieradies Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs), kurš nokalpojis litiju pie nelaiķa zārka un nolasījis grēkus atraisošo lūgšanu.

Virspriesteris Pēteris Smikovskis ir apbedīts Kristus Apskaidrošanās Tuksneša (klostera) kapsētā Valgundē, netālu no Jelgavas. 

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avots:

Teksts sastādīts, izmantojot t. Andreja Goļikova materiālus.