Sākumlapa > Tēmas > Personas
Pāvels Trubeckojs

Pāvels Trubeckojs

Pāvels Trubeckojs (1919. g. 12. jūnijā Ludzas apriņķī, Latvijā  – 1983. g. 6. februārī Rīgā, Latvijas PSR) — virsdiakons.

Pāvels Trubeckojs ir dzimis Ludzas apriņķa Mihalovas ciemā (patlaban – Pudinava). Viņa tēvs bija protojerejs Ņikanors Trubeckojs. Ņikanora Trubeckoja kuplajā ģimenē bija četri dēli un piecas meitas; visi dēli, sekojot tēva paraugam, izvēlējušies garīgā ceļa aicinājumu. Tā, divi Pāvela Trubeckoja brāļi – Nikolajs un Ivans kļuvuši par virspriesteriem, trešais no brāļiem – Mihails  – par virsdiakonu.
1938. gadā Pāvels Trubeckojs absolvējis Rēzeknes pilsētas valsts krievu ģimnāziju. 1939. gadā P. Trubeckojs nokārtojis eksāmenus Eparhiālajā padomē un kļuvis par psalmotāju, patstāvīgi apgūdams visas nepieciešamās zināšanas baznīcā pie sava tēva. 1940. gadā P. Trubeckojs iestājies Pareizticīgajā Teoloģijas institūtā, taču studijas nepabeidza sakarā ar institūta likvidāciju.

No 1939. gada Pāvels Trubeckojs kalpojis par psalmotāju Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā Mihalovas ciemā (patlaban – Pudinava) Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā. No 1940. gada līdz 1941. gada jūnijam viņš strādājis par skolotāju Šķilbēnu pagasta Eģmīču skolā, no 1942. gada janvāra līdz 1943. gada aprīlim – Zilupes krievu skolā.

1943. gadā Rīgas bīskaps Jānis (Garklāvs) iesvētījis P. Trubeckoju diakona kārtā. No 1943. gada 1. oktobra t. Pāvels kalpojis par diakonu Rīgas baznīcās – sākumā Visu Svēto baznīcā, pēc tam – Kristus Apskaidrošanās baznīcā. 1945. gada 25. janvārī viņš pārcelts kalpot Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, no 1945. gada 19. aprīļa viņš atkal kalpojis Vissv. Dievmātes Patvēruma baznīcā Mihalovā, un no 1948. gada 2. marta – Rīgas sv. Pravieša un Priekšteča Jāņa dievnamā.
1950. gada 20. aprīlī Rīgā LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta represīvie orgāni arestējuši t. Pāvelu, viņam tika piespriesti desmit gadi ieslodzījumā labošanas darbu nometnēs. Ieslodzījuma termiņu viņš izcietis Soļikamskas nometnē, strādājot spaidu darbos - par meža cirtēju mežizstrādē. 1956. gadā, tā saucamā Hruščova “atkušņa” laikos, viņš tika atbrīvots sakarā ar amnestiju un pēc soda izciešanas atzīts par nesodītu.  

Pēc atgriešanās Rīgā t. Pāvels kalpojis par diakonu Rīgas sv. Pravieša un Priekšteča Jāņa dievnamā, vēlāk Rīgas sv. Ņevas Aleksandra dievnamā, un sava mūža nogalē – Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā.

Tēvs Pāvels Trubeckojs ir miris 1983. gada 6. februārī Rīgā, atrodoties Vissv. Dievmātes Pasludināšanas baznīcas altārī.  

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

 

Informācijas avoti:

Священник Голиков Андрей и Фомин Сергей. Кровью убеленные: Мученики и исповедники Северо-Западной России и Прибалтики (1940-1955). Москва: Паломник, 1999.[Priesteris A. Goļikovs, S. Fomins. Asinīm balinātie. Ziemeļrietumu Krievijas un Baltijas mocekļi un ticības apliecinātāji (1940