Nikolajs Trubeckojs
Nikolajs Trubeckojs (1907. g. 26. decembrī Krāslavā, Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 1978. g. 18. martā Rīgā, Layvijas PSR) – virspriesteris un tautas apgaismotājs.
Nikolajs Trubeckojs ir dzimis Vitebskas guberņas Dvinskas (Daugavpils) apriņķa Krāslavā, protojereja (virspriestera) Ņikanora Trubeckoja ģimenē. Šajā kuplajā ģimenē, izņemot Nikolaju, bija vēl trīs dēli un 5 meitas. Visi dēli – Nikolajs, Ivans (Joanns), Mihails un Pāvels – izvēlējušies garīgās kalpošanas ceļu un liktenis bija lēmis viņiem piedzīvot smagus un pat visai baisus dzīves pārbaudījumus.
1927. gadā pēc Daugavpils ģimnāzijas absolvēšanas viņš studēja Latvijas Mākslas Akadēmijā, apgūdams ikonu gleznotāja mākslu, bet materiālo līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests atstāt studijas. 1928. gadā Nikolajs Trubeckojs absolvēja Daugavpils Pedagoģiskos kursus, pēc tam – 1930. gadā - Rīgas Garīgo semināru un 1934. gadā – Parīzes Svētā Sergija Teoloģijas institūtu.
Studējot Rīgas Garīgajā seminārā, N. Trubeckojs satuvinājās ar tā rektoru – protoijereju Jāni Jansonu un viņa ģimenes locekļiem. Vēlāk - 1935. gadā viņš stājās laulībā ar tēva Jāņa Jansona meitu Irinu (1911 – 1978). Kad Nikolajs Trubeckojs studēja Svētā Sergija Teoloģijas institūtā Parīzē, par viņa garīgo ganu kļuva pasaulslavenais krievu teologs – tēvs Sergijs Bulgakovs. Savu teoloģijas kandidāta darbu tēmā „Вера и современный атеизм в СССР в их взаимоотношении” („Ticība un mūsdienu ateisms PSRS to savstarpējā mijiedarbībā”) N. Trubeckojs bija rakstījis izcilā teologa, profesora Vasilija Zeņkovska vadībā.
Vēlāk tēvs Nikolajs Trubeckojs atcerējās: «Šā darba būtība bija atklātās un aizklātās ateisma cīņas pret ticību PSRS objektīva analīze, kā arī secinājums, kuru varētu izteikt šādiem Kristus vārdiem: „..Es celšu savu Baznīcu, un elles vārti To neuzvarēs”.»
Pēc teoloģiskās izglītības iegūšanas Nikolajs Trubeckojs kalpoja par psalmotāju (ķesteri) Mihalovas sādžā (Ludzas apriņķī) un pasniedza Ticības Mācību vietējā skolā. 1936. gada 26.-28. janvārī Pečoru arhibīskaps Nikolajs iesvētīja Trubeckoju par mācītāju. Par pirmo tēva Nikolaja Trubeckoja kalpošanas vietu kļuva Jelgavas Svēto Simeona un Annas katedrāle. Viņš kalpoja arī Mihalovas, Grīvas un Dagdas dievnamos Latvijā. 1937. gadā tēvs Nikolajs, lai padziļinātu savas zināšanas, iestājās Latvijas Universitātes tikko dibinātās Teoloģijas fakultātes Pareizticīgajā nodaļā, kuru viņš absolvēja 1941. gadā – pirms kara sākuma. Vienlaicīgi (kopš 1938. gada 1. janvāra) viņš kalpoja Rīgas Pokrova (Dievmātes Patvēruma) baznīcā.
1941. gada augustā-septembrī tēvs Nikolajs Trubeckojs darbojas Pleskavas Pareizticīgās misijas sastāvā, kalpoja Lugas rajonā, vēlāk – atkal Rīgā. Līdz 1942. gada septembrim Nikolajs Trubeckojs strādāja par Rīgas Eparhiālās pārvaldes sekretāru. Kopš 1942. gada septembra viņš trīs mēnešus rediģēja misionāru žurnālu «Православный христианин» („Pareizticīgais kristietis”), kalpoja Rīgas Pokrova baznīcā.
1944. gada rudenī t. Nikolaju Trubeckoju kopā ar viņa sievastēvu – virspriesteri Jāni Jansonu – nacisti piespiedu kārtā bija nolēmuši evakuēt uz Vāciju. Tomēr abiem garīdzniekiem ar Dieva palīgu izdevās aizbēgt no kuģa. Taču tēvam Nikolajam Trubeckojam neizdevās izvairīties no padomju varas represijām. 1944. gada oktobrī viņš tika arestēts un nosūtīts uz Ļeņingradas (patlaban – Sanktpēterburga) Iekšlietu Tautas komisariāta iekšējo cietumu. 1945. gadā lietā par Pleskavas misiju t. Nikolajam piesprieda desmit gadus ieslodzījuma IeTK labošanas darbu nometnēs. Savu sodu viņš izcietis Ziemeļu Pečoras dzelzceļa nometnēs – Intā un citās. No 1954. gada, pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, līdz pat 1956. gadam N. Trubeckojs dzīvojis izsūtījumā Pečoras pilsētā (Komi republikā).
Pēc atgriešanās Latvijā, no 1956. gada 21. janvāra līdz 1960. gada 25. novembrim, tēvs Nikolajs kalpojis par Ikšķiles Svētā Gara dievnama virspriesteri; no 1957. gada 15. marta līdz 1960. gada 25. novembrim viņš kalpojis arī Ķemeru sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcā. No 1960. gada 26. novembra un līdz pat savai nāves dienai viņš kalpojis Rokām Nedarinātā Pestītāja Tēla ikonas baznīcā Rīgā (Torņakalnā).
Virspriesteris Nikolajs Trubeckojs ir miris 1978. gada 18. martā Rīgā, apbedīts Rīgas Debesbraukšanas draudzes kapos.
Aleksandrs Malnačs
Informācijas avoti:
Протоиерей Николай Трубецкой. Дух уныния не даждь ми… Письма священника из заключения. М.: «Артос-Медиа», 2007. 375 с.
Ilustrācijas tēmai
