Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Trubeckojs

Mihails Trubeckojs

Mihails Trubeckojs (1917. g. 28. februārī Vitebskas gub. Daugavpils apr. Aulejas ciemā - 1974. g. 2. jūlijā) — protodiakons (virsdiakons).

Mihails Trubeckojs ir dzimis Vitebskas guberņas Dvinskas (Daugavpils) apriņķa Aulejas ciemā (patlaban – Latvijas Republikas Krāslavas novads). Viņa tēvs bijis pareizticīgo virspriesteris Ņikanors Trubeckojs. Virspriestera Ņikanora Trubeckoja kuplajā ģimenē bija četri dēli un piecas meitas; visi dēli, sekojot tēva paraugam, izvēlējušies garīgā ceļa aicinājumu. Tā, divi Mihaila Trubeckoja brāļi - Nikolajs un Joanns Trubeckojs kļuvuši par virspriesteriem, trešais brālis Pāvels Trubeckojs – par virsdiakonu.

Iesākumā Mihails absolvējis pamatskolu, pēc tam – Rēzeknes pilsētas valsta krievu ģimnāziju. No 1936. gada M. Trubeckojs kalpojis par psalmotāju Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcā Mihalovas ciemā (patlaban – Pudinava) Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā.

Otrā pasaules kara gados Mihails Trubeckojs tika iesvētīts diakona kārtā. 1942. gadā viņš pārvietots kalpot Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles draudzē.

1949. gada 1. decembrī Iekšlietu Tautas komisariāta represīvie orgāni arestējuši tēvu Mihailu, viņam piespriesti desmit gadi ieslodzījumā labošanas darbu nometnēs. Ieslodzījuma termiņu viņš izcietis Kotlasas nometnē, strādājot raktuvēs. 1956. gadā, tā saucamā Hruščova “atkušņa” laikos, atbrīvots sakarā ar amnestiju.

Pēc atgriešanās Latvijā t. Mihails kalpojis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, pēc tam Rīgas baznīcā par godu Vissvētās Dievmātes ikonai “Visu Noskumušo Iepriecinājums” (1960. gadu sākumā, kad PSRS teritorijā no jauna bija izvērtušās kristīgās baznīcas vajāšanas, padomju bezdievīgās varas pārstāvji šo baznīcu nojauca).

No 1965. gada t. Mihails kalpojis Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca. Pēc tam viņš kalpojis Pleskavas eparhijā – kādā no Ostrovas pilsētas baznīcām.  

Tēvs Mihails Trubeckojs ir miris 1974. gada 2. jūlijā, apbedīts Mihalovā/ Pudinovā – patlaban tas ir Kārsavas novada Mērdzenes pagasts.

 

                                                                  Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avoti:

Священник Голиков Андрей и Фомин Сергей. Кровью убеленные: Мученики и исповедники Северо-Западной России и Прибалтики (1940-1955). Москва: Паломник, 1999. [Priesteris A. Goļikovs, S. Fomins. Asinīm balinātie. Ziemeļrietumu Krievijas un Baltijas mocekļi un ticības apliecinātāji (1940-1955). M.: Palomņik, 1999. g.]. 170.-171. lpp.

Протоиерей Никанор Трубецкой. Прожитые годы. Воспоминания

Татьяна Павеле. Моё светлое детство и юность. Воспоминания