Sākumlapa > Tēmas > Personas
Bīskaps Aleksandrs (Vītols)

Bīskaps Aleksandrs (Vītols)

Aleksandrs (Ādams Vītols, 05.06.1876. – 30.07.1942.) – Madonas bīskaps.

Ādams Vītols dzimis 1876. gada 5. jūnijā pareizticīgo latviešu zemnieku ģimenē. 1892. gadā viņš beidzis Rīgas Garīgo skolu, 1898. gadā – Rīgas Garīgo semināru. Pēc tam kalpoja par psalmotāju Umurgas (Pociema) Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudzē, kā arī izpildīja pamatskolas skolotāja pienākumus. No 1901. gada Ādams Vītols bija Mārcienas Svētā Aleksija baznīcas psalmotājs. 1906. gada 21. oktobrī viņu iesvētīja par Vestienas–Tolkas Svētā Krusta pacelšanas baznīcas priesteri Madonas novadā. No 1911. gada Aleksandrs kalpoja Stāmerienes Svētā Lielkņaza Aleksandra Ņevska draudzē Gulbenes tuvumā. No 1922. līdz 1935. gadam viņš bija Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas pārzinis Viļakā.

Viņa dzīvesbiedre Lidija Vītola mirusi 1918. gadā, ģimenē bija divi bērni (dēls Sergejs un meita Ksenija).

1938. gada 17. jūlijā Aleksandrs tika iesvētīts par Jersikas bīskapu (ar sēdekli Daugavpilī) un Konstantinopoles patriarhāta Latvijas Pareizticīgās baznīcas (turpmāk – LPB) metropolīta otro vikāru. No 1939. gada viņš bija Madonas bīskaps.

Kad Latvija tika pievienota PSRS un LPB atkal nonāca Krievijas Pareizticīgās baznīcas sastāvā ar eparhijas tiesībām, bīskaps Vītols nenostājās opozīcijā pret Latvijas un Igaunijas eksarhu un Lietuvas metropolītu Sergiju (Voskresenski), kā to izdarīja metropolīts Augustīns Pētersons. Tā rezultātā bīskaps Vītols tika apstiprināts ieņemamajā amatā ar arhiereja svētkalpošanas atļauju un ar virsbīskapa tiesībām eparhijas arhiereja vadībā. Viņš izpildīja atsevišķus eksarha Sergija uzdevumus, tai skaitā vadīja latviešu pareizticīgās draudzes Latvijā, neilgu laiku jau kara gados vadīja visu Rīgas eparhiju.

Bīskaps Aleksandrs miris 1942. gada 30. jūlijā, apbedīts Rīgā.

 

Izmantotie materiāli:

1) Гаврилин А.В. Под покровом Тихвинской иконы. Архипастырский путь Иоанна (Гарклавса). СПб.: «Алаборг», Тихвин: Издательская служба Тихвинского монастыря, 2009. С. 176. С. 132, 151;

2) Сахаров С.П. Православные церкви в Латгалии: (историко-статистическое описание). Дополнение. Церкви Илукстского уезда и г. Екабпилса. Рига: Издание автора, 1939. С. 58-61.

 

Sergejs Coja

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis