Visu Svēto baznīca

Visu Svēto baznīca

Visu Svēto baznīca – Rīga, Katoļu iela 10a.

Rīgā līdzās Katoļu ielai kopš seniem laikiem atradās kapsēta, kurā apbedīja pareizticīgos, vecticībniekus un katoļus. 1777. gadā Rīgas Dievmātes Pasludināšanas (Blagoveščenskas) draudzes locekļi pareizticīgo kapsētā izbūvēja kapliču, ko nosauca Visu Svēto vārdā. Drīzumā šajā vārdā sāka dēvēt arī pašu kapsētu.

1814. gadā kapličas vietā tika uzcelta koka baznīca, kuru iesvētīja Visu Svēto vārdā. Sākotnēji Dievnams bija pierakstīts Dievmātes Pasludināšanas baznīcai, bet 1851. gadā tas ieguva savu patstāvīgu draudzi.

XIX gadsimta 80. gadu sākumā radās nepieciešamība pēc jauna, daudz plašāka Dievnama būvniecības. Koka baznīca tika izjaukta un pārcelta uz Ivana kapiem, kur tā atrodas līdz pat mūsdienām. 1882. gadā tika likti pamati jaunam no ķieģeļiem būvētam Dievnamam pēc arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa (1834–1891) projekta. 1884. gadā celtniecību pabeidza, un tā paša gada 9. maijā Rīgas un Jelgavas bīskaps Donāts (Babinskis-Sokolovs, 1828–1896) baznīcu iesvētīja Visu Svēto vārdā.

Dievnams būvēts eklektisma stilā un romānikas (romāņu) formās. Arhitektoniskie apmēri veido kompozicionālu veselumu. Iekštelpas ir plašas un majestātiskas. No 1926. līdz 1934. gadam arhitekta Vladimira Šervinska (1894–1975) vadībā baznīcā tika veikts kapitālais remonts.

1894. gadā līdzās Dievnamam uzbūvēja baznīcas draudzes skolas divstāvu ēku. Starpkaru periodā tur atradās Rīgas pilsētas 8. krievu pamatskola. Padomju laikā ēkā darbojās bērnudārzs. Kopš 1995. gada šeit izvietojies Rīgas Garīgais seminārs. Līdzās pastāvējusī kapsēta nav saglabājusies, 1960. gadā tās vietā tika ierīkots pilsētas parks.

Pasaules kari un padomju bezdievīgais režīms pret Visu Svēto baznīcu tomēr bijuši saudzīgi. Dievnams nekad netika slēgts. Baznīcā ir saglabājies oriģinālais XIX gadsimta beigu interjers: trīs līmeņu (stāvu) ikonostass (svētbilžu siena), maza apmēra vienlīmeņu (vienstāvu) ikonostasi, kroņlukturi dzelzgriezuma tehnikā u.c.

Dažādos laika posmos Dievnamā kalpojuši sekojoši pazīstami garīdznieki:

no 1892. līdz 1895. gadam tēvs Ioanns Pjatņickis (1839–1911);

no 1931. līdz 1941. gadam tēvs Aleksijs Toropogrickis (1877–1941);

no 1964. līdz 1981. gadam tēvs Ioanns Trubeckojs (1911–1991);

no 1968. līdz 1971. gadam tēvs Simeons Varfolomejevs (1904–1971).

 

Tekstu sagatavoja Sergejs Coja

 

Informācijas avoti:

1) Людмила Клешнина. Тихий сад Московского форштадта (Klusais dārzs)

2) Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. C. 315-318.

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis