Ņikons Zaļivskis
Ņikons Zaļivskis (1864. g. 23. martā Daugavpilī, Krievijas impērijā – 1949. g. 2. oktobrī Daugavpilī, Latvijas PSR) – virspriesteris.
Ņikons Zaļivskis 1886. g. beidzis Polockas skolotāju semināru. No 1888. g. viņš ieņēma Polockas Sv. Nikolaja katedrāles psalmotāja amatu, kā arī bija šī dievnama draudzes skolas skolotājs. 1904. g. Ņ. Zaļivskis nokārtoja garīdznieka eksāmenu un tajā pašā gadā tika iesvētīts par diakonu. 1906. g. 23. februārī viņu iesvētīja par garīdznieku. Sākumā Ņ. Zaļivskis kalpoja Polockā un Gorodokā (Harodokā).
No 1910. līdz 1932. g. tēvs Ņikons bija Piedrujas Sv. Nikolaja baznīcas pārzimis. Sevišķi grūti viņa kalpošanā bija revolūcijas gadi, kad viņa dzīvība vairākkārt tika pakļauta briesmām. Tēva Ņikona 50 gadu priesterības jubilejai veltītajā rakstā laikrakstā „Сегодня” („Šodien”) minētas sekojošas ar šo laiku saistītas epizodes: „...reiz ceļā no Vitebskas sarkanarmieši gribēja viņu izsviest no pilnā gaitā braucoša vilciena. No neizbēgamās nāves viņu paglāba konduktors. Citā reizē uz tilta pār Daugavu sarkanarmieši jau bija viņu pacēluši uz rokām, lai iemestu no tilta upē. Un tikai tajā brīdī nejauši pāri tiltam ejošais to komandieris viņu izglāba. Riskējot ar nošaušanu, tēvs Ņikons paglāba no nonākšanas boļševiku rokās vērtīgas baznīcas mantas un metrikas grāmatas”.
1932. g. tēvs Ņikons devās pensijā un dzīvoja Daugavpilī. No 1938. gada 15. janvāra līdz 1939. gada 7. martam viņš izpildīja Daugavpils Pētera un Pāvila baznīcas pārziņa pienākumus. Pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā un tās pievienošanas PSRS, kad pensiju izmaksa garīdzniekiem tika pārtraukta, viņš atkal bija spiests atsākt kalpošanu un 1940. gada 16. oktobrī vēlreiz kļuva par Pētera un Pāvila baznīcas pārzini. No 1940. g. tēvs Ņikons kalpoja arī Daugavpils Dievmātes Aizmigšanas (Uspenskas) baznīcā, no 1944. g. 17. novembra viņš bija tās pārzinis. No 1945. g. 16. jūlija priesterim bija arī uzdota Daugavpils Borisa un Gļeba katedrāles draudzes pārzināšana. 1948. g. 4. augustā tēvs Ņikons devās pelnītā atpūtā.
Tēvs Ņikons Zaļivskis miris 1949. gada 2. oktobrī un apglabāts Daugavpils kapsētā.
Jurijs Sidjakovs
Informācijas avoti:
LVVA, 7469. f., 2. apr., 386. l.;
С.С. Редкий юбилей пастыря: 50-летие служения церкви прот. о. Никона Заливского и золотая свадьба. Сегодня. 1937. № 357. С. 5.
Tulkoja:
Arturs Žvinklis
Dzintars Ērglis