Rīgas pils – no Krievijas gubernatoru rezidences līdz Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidencei
1330. gadā tika likts Rīgas pils pamatakmens. Šī celtne būvēta kā Livonijas ordeņa maģistra (mestra) rezidence. 15. gadsimtā to izpostīja pilsētnieki. Rīgas pils atjaunota 1491.–1515. gadā (sk. zīmējumu). Lielas pārbūves un restaurācijas darbi tika veikti arī turpmākajos gadsimtos, t.sk. 21. gadsimtā. >>
Zudušās un esošās pareizticīgo kapelas un kapličas Rīgā
Kopš seniem laikiem par godu ievērojamiem notikumiem vai cilvēkiem tika uzstādīti pieminekļi: stēlas, statujas, kolonnas, arkas. Pareizticīgo tradīcijā pastāvēja vēl viens, īpašs pieminekļa veids – kapela. Parasti – tā ir atsevišķi stāvoša kulta celtne apdzīvotajās vietās, ceļmalās un kapsētās. Kapelas galvenais uzdevums ir sabiedriskā lūgšana, diennakts dievkalpojumi – noteiktajās stundās. Atšķirībā no dievnama, kapela nav paredzēta liturģijas noturēšanai, tāpēc tajā nav altāra. /Lasīt rakstu/. >>