Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Maksims Ganfmanis (1873–1934) – Rīgas laikraksta «Segodņa» faktiskais redaktors |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
|
|
Vladimirs Okuņs (1943. g.) – operdziedātājs, baritons Vladimirs Okuņs Džordža Gēršvina operā “Porgijs un Besa”. 1970. gadi. Fotogrāfijas autors nav zināms. LVKFFD arhīvs |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Marks Ļebedevs (1937) – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris, skatuves mākslas pedagogs Marks Ļebedevs Karaļa lomā izrādē “Princese un Cūkgans” pēc Hansa Kristiāna Andersena pasakas motīviem. |
Jaunumi «Personu nodaļā» |
|
 |
Nikolajs Žunda (1913-1953) – virspriesteris. Pareizticīgās Baznīcas Pleskavas Garīgās misijas garīdznieks, represēts, mocekļa nāvē miris Krasnojarskā |
Germans Doncovs
Germans Doncovs (1916. g. 19. decembrī, Saratovā, Krievijas impērijā – 2001. g. 9. februārī, Rīgā, Latvijas Republikā) – gleznotājs.
Germans Doncovs ir dzimis 1916. gada 19. decembrī Saratovā strādnieku audēju ģimenē. 1934. gada G. Doncovs ir absolvējis vidusskolu un iestājies Astrahaņas Pāvela Vlasova Mākslas skolā, ko absolvējis 1939. gadā, iegūdams mākslinieka pedagoga profesiju. Tajā pat gadā viņš kļuva par biedrības „Astrahanskij hudožņik” locekli un par PSRS Mākslinieku Savienības biedra kandidātu.
1939. gada augustā Germans Doncovs iestājās Harkovas Mākslas institūta 2. kursā, bet tā arī nebija uzsācijs studijas, jo oktobrī viņš tika iesaukts dienestā Sarkanajā armijā.
Otrā pasaules kara laikā Germans Doncovs bija karojis 35. Gvardes tanku brigādes sastāvā (1944. gada augustā G. Doncovs „par teicamu virspavēlniecības kaujas uzdevumu izpildi frontē, cīnoties ar ar vācu iebrucējiem” ticis apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni). Vēlāk viņš bija piedalījies arī karā ar Japānu. G. Doncovs demobilizējās 1945. gada novembrī.
1946. gada janvārī Germans Doncovs uzreiz tika uzņemts Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļas trešajā kursā. Viņa pedagogi Mākslas akadēmijā bija šādi izcili latviešu vecmeistari: Kārlis Miesnieks (zīmēšana), Konrāds Ubāns (glezniecība, kompozīcija), Uga Skulme (zīmēšana), Leo Svemps (glezniecība).
„Iepriekšējā sagatavotība Mākslas skolā līdz iestāšanās Akadēmijā deva viņām iespējas tapt par labu zīmētāju. Savās kompozīcijās viņš cenšas atklāt attēloto cilvēku psiholoģiju. Būdams Lielā Tēvijas kara dalībnieks, viņš tiecas uz kara tematikas atainošanu,” – tā tika rakstīts G. Doncova raksturojumā, ko 1949. gada 4. martā bija parakstījis stājglezniecības darbnīcas vadītājs profesors Jānis Liepiņš. Kara tematikai tika veltīts arī Germana Doncova diplomdarbs «Замечают противника» („Ievēro pretinieku”), kas sekmīgi tika aizstāvēts 1949. gadā.
Pēc LMA absolvēšanas Germans Doncovs strādājis par pedagogu 7. Mākslas arodskolā. G. Doncovs bija viens no aktīvākajiem mākslinieku grupas „Latvijas mākslinieki – Lielā Tēvijas kara dalībnieki” locekļiem, piedalījās visās šīs grupas mākslas darbu izstādēs.
1960. gadā Germans Doncovs tika pieņemts LPSR Mākslinieku savienībā. Gleznotāja personālizstādes bija notikušas Rīgā (1967.g.) un Jūrmalā (1973. g.). Viņa mākslas darbi tika eksponēti daudzās republikāniskās, vissavienības un aizrobežu izstādēs – Čīlē (1965.g.), ASV (1966.g.), Lielbritānijā (1967. g.), Francijā (1968. g.), Vācijā (1972. g.), Japānā (1970., 1973. g.), Somijā (1972. g.), Šveicē (1973. g.).
Savas daiļrades pirmajā laikposmā mākslinieks pārsvarā bija gleznojis industriālās ainavas ar figurālu kompozīciju elementiem, kur cilvēku figūrām piemita patstāvīga nozīme. Pakāpeniski ainava ieņēma viņa daiļradē noteicošo vietu, aizstājot visus pārējos tēlotājmākslas žanrus, bet cilvēka figūras jeb figūru loma viņa mākslas darbos tika reducēta līdz stafāžai – gleznas kompozīcijas sekundārajiem elementiem. Šajā laikposmā gleznotās Germana Doncova gleznas izceļas ar īpašu krāsu skanīgumu un ekspresiju.
Gleznotājs Germans Doncovs ir miris Rīgā 2001. gada 9. februārī.
Aleksandrs Malnačs
Ilustrācijas tēmai
