Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In Memoriam |
|
 |
Aleksandrs Šostaks (1948. g. 5. decembrī – 2024. g. 18. septembrī) – Latvijas matemātiķis, profesors un LZA akadēmiķis, Latvijā un pasaulē atzīts zinātnieks |
Jaunumi sadaļā «Dievnami un klosteri»
|
|
 |
|
Jaunumi sadaļā «Dievnami un klosteri»
|
|
|
|
Kristus Debesbraukšanas baznīca Māļu (Ežu) mazciemā (Cēsu novads) |
Jaunumi sadaļā «Galerijas»
|
|
 |
Foto no krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica arhīva |
Mihails Loginovs
Mihails Loginovs (1865. g. 3. septembrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1945. g. 5. aprīlī Kuibiševā/Samarā, Krievijas PFSR) – obojists, kordiriģents un kara orķestra diriģents; Rīgā dzīvoja no 1896. gada līdz 1911. gadam.
1886. gadā M. Loginovs ar izcilību beidza Pēterburgas Konservatorijas divas fakultātes – pūtēju instrumentu (mācījās spēlēt oboju) un diriģēšanas fakultāti. Viņa muzikanta karjera bija cieši saistīta ar militāro profesiju: jaunībā viņš iestājās karadienestā kā kapelmeistars, viņš dienēja uz jūras karakuģiem “Svetlana”, “Pamjatj Azova” un vēl citiem kuģiem.
Pēc desmit klejotāja dzīvesveida gadiem, pavadītiem uz Krievijas jūras karaflotes kuģiem, trīsdesmitgadīgo Mihailu Loginovu pārcēla dienēt par kapelmeistaru uz 116. kājnieku Malojaroslavļas pulku, kas 1896. gadā bija izvietojies Rīgā. Liekas, ka dienesta pienākumi viņu ne visai “apgrūtināja”, un jaunais cilvēks, pildīdams kara orķestra diriģenta pienākumus, ar sirdi un dvēseli iegremdējās arī pilsētas muzikālajā dzīvē.
Kādu laiku M. Loginovs aktīvi piedalījās Rīgas virsnieku muzikāli dramatiskās biedrības darbībā, diriģēja amatieru kori, piedalījās koncertos.
Pēc kāda laika viņu uzņēma mūzikas cienītāju biedrībā “Bajan”, šeit viņš pildīja jauktā kora diriģenta pienākumus. Viņa vadībā koris, kurā bija 42 cilvēki (18 dāmas un 24 kungi), piedalījās koncertos un muzikāli literāros vakaros, koncertos izpildot arī fragmentus no krievu komponistu operām.
M. Loginovs vadīja arī mūzikas stundas Rīgas vīriešu ģimnāzijā. Apkopodams savu pedagoģiskā darba pieredzi ar skolēniem, viņš sastādīja un izdeva Rīgā krājumu “Dziedāšana skolā” (“Школьное пение”).
Mihails Loginovs bija labs obojists un tādēļ viņu uzaicināja par skolotāju obojas un angļu raga klasē tikko kā atklātajā Imperatora Krievu mūzikas biedrības Rīgas filiāles mūzikas skolā. Šeit viņš bija skolotājs sešu gadu garumā, līdz 1911. gadam, kad viņu pārcēla dienēt uz Pēterburgu. Viņa skolēnu skaits nebija liels – trīs vai četri, taču salīdzinoši nelielā mūzikas skolā tas bija pietiekami.
No 1911. gada M. Loginovs dienēja 4. leibgvardes strēlnieku pulkā Carskoje Selo. 1912.–1914. gadā viņš mācīja mūziku turienes ģimnāzijā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš kopā ar pulku devās uz fronti, 1915. gadā viņu kontuzēja un viņu nosūtīja ārstēties uz Petrogradu (Sanktpēterburgu). Pilsoņu kara laikā viņš dienēja Turkestānas frontē. Divdesmito gadu pirmajā pusē viņš dzīvoja Orenburgā, kur viņš radīja vairākus muzikālus kolektīvus.
1925. gadā M. Loginovs atgriezās dzimtajā pilsētā, kura tolaik saucās Ļeņingrada. Šeit viņa galvenais dienesta pienākums bija algots pulka un divīzijas kapelmeistars; vienlaikus viņš organizēja arī pašdarbības pūtēju orķestrus.
Jau sirmā vecumā M. Loginovam nācās pārdzīvot Ļeņingradas blokādi, no turienes viņu kopā ar ģimeni evakuēja uz Kuibiševu (tagad – Samara).
Mihails Loginovs nomira 1945. gada 5. aprīlī.
Marina Mihaileca
