Marija Podgurska
Marija Podgurska (1924. g. 21. decembrī Maskavā, Krievijas PFSR
– 1979. g. 14. oktobrī Rīgā, Latvijas PSR) – Rīgas Krievu drāmas teātra aktrise
(1948–1979), kinoaktrise, Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece
(1958. g.).
1944.gadā Marija Podgurska absolvējusi slavenā krievu režisora Konstantīna
Staņislavska studiju Maskavā. 1944.–1948. gadā aktrise spēlējusi Aleksandra
Tairova vadītajā Kamerteātrī kopā ar Alisi Koonenu, Ludmilu Valdneri, Pāvelu
Gaideburovu un Maiju Ivaškeviču.
Vairāk
kā trīsdesmit Marijas Podgurskas radošie mūža gadi ir saistīti ar Rīgas Krievu
drāmas teātri (1948–1979) (tagad – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris).
Latvijas teātra režisore un skatuves mākslas pedagoģe
Vera Baļuna savā grāmata “Kur paliek dienas” rakstījusi, ka Marija Podgurska ir
spontāna temperamenta aktrise, apveltīta ar lielu humora izjūtu, viņai ir
raksturīgs dabiskais tēlojums, piemīt jūsmīgums, dzīvesprieks un optimisms (Baļuna Vera. „Kur paliek dienas”. Rīga,
Liesma, 1974. g.).
“Izsmalcinātība, plastiskums, viegli uzbudināma emocionalitāte
ļāvušas aktrisei spēlēt visai plaša diapazona lomas. Īpaši skatuviski
pievilcīgi bija tēli, kurus aktrise atveidojusi klasiskās komēdijas žanrā [..].
Vieglprātīgās Žermēnas lomā (A. Žerī melodrāma “Sestais stāvs”, 1956. gads) no
jauna izpaudās Podgurskas talants – aktrises liriskums, zināma nosliece uz
emocionālu eksaltāciju šeit ieguvuši dabiskumu un sievišķības pievilcību...” («Рижский
театр русской драмы»/ “Rīgas Krievu drāmas teātris”, Rīga, Zinātne, 1983.
g.,70.–71. lpp.).
Marija Podgurska ir pāragri mirusi 54 gadu vecumā, 1979. gada 14.
oktobrī Rīgā. Apbedīta Rīgas Raiņa kapos.
Goda nosaukums:
Latvijas
PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1958. g.).
***
Izcilākās Marijas Podgurskas lomas teātra skatuvē:
Tatjana (Maksima
Gorkija lugā “Vecis”, Valsts Maskavas Kamerteātrī);
Jevlampija Kupavina (Aleksandra
Ostrovska komēdijā “Vilki un avis”, Rīgas Krievu drāmas
teātrī, 1953. g.);
Žermēna (Alfrēda
Žerī melodrāmā “Sestais stāvs”, Rīgas
Krievu drāmas teātrī, 1956. g.);
Katjuša Maslova (izrādē
“Augšāmcelšanās” pēc Ļeva Tolstoja tāda paša nosaukuma romāna motīviem,
Rīgas Krievu drāmas teātrī, 1960. g.);
Māte (Ingmara
Bergmana lugā “Zemeņu lauks”, Rīgas Krievu
drāmas teātrī, 1978. g.) u.c.
Marija Podgurska bija arī
talantīga kinoaktrise.
Filmogrāfija:
Rīgas Kinostudijās mākslas filmās
M. Podgurska bija atveidojusi šādas lomas:
Ivļeva – piedzīvojumu filmā
“Ilgās dienas rīts” (1968. g.);
lēdija Merija – bērnu
piedzīvojumu filmā “Vārnu ielas republika” (1970. g.);
Olga – bērnu piedzīvojumu filmā
“Kapteinis Džeks” (1972. g.)
– visu šo spēlfilmu režisore ir Ada Neretniece.
Ērika Tjuņina
Informācijas avoti:
110-летию со дня основания Русского театра в
Риге посвящается. – Автор З. Сегаль. Составитель хроники – Т.
Власова. – Рига, Издание Рижского театра русской драмы, 1994.
Рижский театр русской драмы: очерк истории.
1940–1983. Л. Акуратере, Л. Берзиня, Л. Дзене, С. Радзобе, Г. Саулите. – Рига:
Зинатне, 1983.
Рижский театр русской драмы – 100. Сост.
Зиновий Сегаль и Татьяна Власова. – Рига: Авотс, 1983.
http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/250048/bio/;