Vladimirs Pliss

Vladimirs Pliss (1862. g. Pružanos, Grodņas guberņā, Krievijas impērijā – 1927. g. 28. februārī Kazaņā, Krievijas PFSR) – virspriesteris.

Vladimirs Pliss ir dzimis Grodņas guberņas Pružanu pilsētā, absolvējis Viļņas Garīgo semināru un 1888. gadā – Sanktpēterburgas Garīgo akadēmiju.

Tajā pašā gadā V. Pliss tika norīkots darbā uz Rīgas Garīgo semināru, kur viņš bija salīdzinošās teoloģijas, Krievu Baznīcas šķelšanās un sektantisma vēstures pasniedzējs (viņš pasniedzis Garīgajā seminārā līdz tā slēgšanai Ņižņijnovgorodā Pilsoņu kara laikā Krievijā).

1893. gada 5. jūlijā Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs) iesvētījis Vladimiru Plisu par priesteri un norīkojis kalpot uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli. 1896. gada 1. septembrī t. Vladimirs kļuva par katedrāles pārziņa vietnieku. 1900. gada 17. septembrī viņš tika iecelts virspriestera garīgajā kārtā un norīkots par katedrāles pārzini.

Rīgas eparhijā virspriesteris Vladimirs Pliss veica vairākus pienākumus: 1889.–1893. gadā viņš bija Ticības mācības pasniedzējs Pētera un Pāvila divgadīgajā vīriešu skolā; no 1898. līdz 1900. gadam bija garīdznieku pārkāpumu garīgais izmeklētājs Rīgā un Jelgavā; no 1902. līdz 1905. gadam bija Ilūkstes Garīgās sieviešu skolas padomes priekšsēdētājs un no 1902. līdz 1909. gadam Pētera un Pāvila pareizticīgās brālības Padomes priekšsēdētājs.

Virspriesteris piedalījās arheoloģiskajos un misionāru kongresos Krievijā. 20. gadsimta sākumā viņš vadīja Reliģiski izglītojošo biedrību un misionāru pārrunas; bija Rīgas eparhijas Misionāru padomes priekšsēdētājs; novēroja Ticības mācības pasniegšanu vidusskolās. Tēvs Vladimirs bija izdevuma «Рижские епархиальные ведомости»/ “Rīgas eparhijas ziņas” cenzors. No 1907. gada līdz Pirmajam pasaules karam t. Vladimirs  pārstāvēja pareizticīgo garīdzniecību Rīgas pilsētas domē, kā arī bija Vidzemes Tautas atturības aizgādnības loceklis.

Tēvs Vladimirs izrādījis apbrīnojamas darbaspējas, bija talantīgs pasniedzējs un lielisks lektors. Viņš bija daudzu rakstu autors, kas publicēti izdevumos «Рижские епархиальные ведомости»/ “Rīgas eparhijas ziņas”, «Рижский вестник»/ “Rīgas vēstnesis” un citos. 

Pirmā pasaules kara laikā t. Vladimirs Pliss atradies evakuācijā Ņižņijnovgorodā, uz kurieni tika pārcelts Rīgas Garīgais seminārs. Viņš kalpoja Kristus Debesbraukšanas baznīcā Ņižņijnovgorodā. 1925. gadā lielinieku represīvo orgānu darbinieki apcietināja t. Vladimiru un izsūtīja uz Kazaņu, kur viņš dzīvoja vienīgi pateicoties Ņižņijnovgorodas Kristus Debesbraukšanas baznīcas draudzes locekļu atbalstam.

Virspriesteris Vladimirs Pliss ir miris 1927. gada 28. februārī. Viņa bēres pulcēja milzīgas ticīgo ļaužu masas, nelaiķa apstāvēšanas ceremoniju veica divi bīskapi un visa Kazaņas garīdzniecība.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

Прот. Вл. Плисс. Сегодня вечером. – 1927. g.,  № 64, 6. lp.;

Последний настоятель кафедрального собора рижской епархии и первый блюститель его в освобожденной Латвии. – Сегодня, 1939. g., № 299, 10. lp.;

Ģenealoģisko pētījumu centrs: http://rosgenea.ru/?alf=16&r=4&serchcatal=%CF%EB%E8%F1%F1 (на 26.08.2015).

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis
Dzintars Ērglis