Vecticībnieki neatkarīgajā Latvijā

Vecticībnieki neatkarīgajā Latvijā

Pēc Latvijas valsts nodibināšanās iestājās jauns posms vecticībnieku dzīvē. 1920. gada novembrī notika Latvijas vecticībnieku 1. kongress, kurā izveidoja „Latvijas vecticībnieku lietu centrālkomiteju”, noteica vecticībnieku kopienu organizācijas un darbības pamatprincipus.

Pirmo reizi savā vēsturē vecticībnieki sāka saņemt finansiālu atbalstu no valsts, dažām draudzēm un biedrībām piešķīra zemi no valsts fonda. Veidojās jaunas draudzes, tika remontēti vecie un būvēti jauni dievnami.

Vecticībnieki iesaistās politiskajā dzīvē, piedalās Saeimas un vietējās pašvaldības vēlēšanās. Saeimā ievēl Meletiju Kaļistratovu (visu četru pirmskara sasaukumu deputāts), Stepanu Kirillovu, Ivanu Jupatovu, Grigoriju Jeļisejevu, Timofeju Pavlovski. Profesors Ivans Jupatovs vairāk nekā desmit gadus vadīja Krievu nodaļu Latvijas Izglītības ministrijā.

Turpināja darboties vēl cariskās Krievijas laikā dibinātās biedrības un tika veidotas jaunas. Pazīstamākās no tām bija “Latvijas Vecticībnieku biedrība”, “Grebenščikova skola Rīgā”, “Grebenščikova biedrība trūcīgo bērnu audzināšanai Rīgā”, “Daugavpils vecticībnieku brālība”, “Rēzeknes I.Siņicina vecticībnieku nespējnieku patversme”, “Vecticībnieku dziedāšanas biedrība” u.c. Tika dibinātas kooperatīvās un kredīta biedrības.

Vecticībnieku izglītības un kultūras attīstība ir nesaraujami saistīta ar Ivana Zavoloko (1897–1984) vārdu. Viņš bija pētnieks, arheogrāfs, apgaismotājs un pedagogs, vairāk nekā 150 publikāciju autors. Beidzis privato Krievu Juridisko fakultāti Prāgā. No 1927. līdz 1940. gadam vadīja „Krievu senatnes pētnieku pulciņu’, bija žurnāla „Rodnaja starina” redaktors.

Galvenais vecticības garīgais centrs bija Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopiena. Rīgā iznāca „Vecticībnieku baznīcas kalendārs”, žurnāls „Nastavņik”. Kopienas padome organizēja visas Latvijas ticības mācības skolotāju kursus. Pie Grebenščikova kopienas, tāpat kā pie citām vecticībnieku kopienām, darbojās svētdienas skola.

Pēc 1930. gada tautas skaitīšanas datiem 45,15% (jeb vairāk nekā 91 tūkstotis) Latvijas krievu iedzīvotāju bija vecticībnieki

1939. gadā Latvijā bija 91 vecticībnieku kopiena.

Иван Заволоко. О старообрядцах г. Риги

Борис Инфантьев. Русские писатели о рижских и латгальских староверах

Борис Инфантьев. Латвийские староверы в творчестве латышских прозаиков

Т.С.Макашина. Песни и сказки русского населения Латгалии

Владимир Никонов. Из истории Режицкой кладбищенской старообрядческой общины (1858-1940 гг.)

Татьяна Фейгмане. Русские в довоенной Латвии

Татьяна Фейгмане. Депутаты-старообрядцы в латвийском Сейме

Список старообрядческих организаций Латвии

Некоторые статистические данные о количестве староверов и православных в Латвии (1897-1935 гг.)

 

Ilustrācijas tēmai