Pareizticība Latvijā no X līdz XX gs.
Pirmās ziņas par Pareizticību Latvijā attiecas uz X gadsimtu. Pa Daugavu veda slavenais ceļš „no varjagiem uz grieķiem”. Tas bija ne tikai tirdzniecības, bet arī kristietības izplatīšanas ceļš. Tagadējās Latvijas austrumu rajonos kristietība ienāca no Senās Krievzemes kaimiņu novadiem – no Polockas, Pleskavas, Novgorodas XI-XII gs. Par Pareizticību Latvijā liecina gan arheoloģiskie izrakumi, gan rakstu avoti. Vēsturniekiem nav zināmi pareizticības vardarbīgas uzspiešanas fakti.
Kad XIII gadsimtā Latvijas teritoriju pakļāva krustneši, viņi vietējos iedzīvotājus ar varu kristīja Katoļticībā un postīja Pareizticīgo baznīcas.
Vairākus gadsimtus vienīgais Pareizticīgo dievnams Rīgā bija Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, kas atradās “Krievu sētā”. Pirmās ziņas par dievnamu datētas ar 1299. gadu. XVII gadsimtā baznīca tika sagrauta. Saglabājušās tikai četras ikonas, kas tagad glabājas Upsalas universitātē Zviedrijā. Bet Latvijas austrumdaļā daži Pareizticīgo dievnami saglabājās. Ir ziņas, ka 1582. gadā Ilūkstē ir bijis Pareizticīgo dievnams. Oficiālā Pareizticīgā baznīca Latvijas zemē sāka izplatīties XVIII gadsimtā, kad Latvijas teritoriju pakāpeniski pievienoja Krievijai. 1836. gadā Rīgā nodibināja Pleskavas eparhijas Rīgas vikariātu. 1847. gada tika dibināta Garīgā skola, bet 1851. gada atvērts Garīgais seminārs.
1850. gadā Rīgas vikariātu pārveidoja par atsevišķu Rīgas eparhiju. Sākotnēji eparhija aptvēra Vidzemes un Kurzemes guberņas, 1865. gadā tās jurisdikcijā iekļāva arī Igaunijas guberņu.
1914. gadā Rīgas eparhijā bija 267 baznīcas, 71 lūgšanas nams ar 273 023 draudzes locekļiem, darbojās 457 pareizticīgo skolas ar 18 227 skolēniem.
Борис Инфаетьев. На пути к энциклопедии Латвийского Православия
Юрий Сидяков. Новая книга по истории Православия в Прибалтийском крае
Описание Мариенбургской церкви
Протоиерей Тарасий Фёдорович Серединский (Некролог). - Рига, 1897