Sākumlapa > Tēmas > Personas
Marija Semjonova

Marija Semjonova

Marija Semjonova (1910. g. 12. novembrī, Rīgas jūrmalā  – 1988. g. 27. maijā, Rīgā) – Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes docente, filoloģijas zinātņu kandidāte. Speciāliste krievu un latviešu valodu dialektoloģijas un salīdzinošās gramatikas jomā.
Marija Semjonova ir dzimusi strādnieka ģimenē. 1929. gadā viņa absolvējusi  Rīgas pilsētas krievu vidusskolu. Pēc vidusskolas absolvēšanas, 7 gadu laikā strādājusi par ierēdni Rīgas apgabala tiesā, turpinādama nepārtraukti mācīties. Viņa apmeklēja studijas Krievu Universitātes zinību institūta Vēstures un filoloģijas nodaļā, ko absolvējusi 1935. gadā.
Kopš 1936. gada M. Semjonova strādājusi par mājskolotāju, repetitori, audzinātāju. 1940./41. gadā viņa pasniegusi krievu valodu Rīgas 18. un 19. ebreju  vidusskolās, kā arī Rīgas Tautas universitātē.  
1941./42. gadā, nokārtojot visus eksāmenus Izglītības ģenerālajā direkcijā, Semjonova ieguva tiesības strādāt par vidusskolas pasniedzēju. Nacistu okupācijas laikos, 1942./43. gadā viņa pasniedza krievu valodu un latviešu valodu Abrenes ģimnāzijā,  kā arī pasniedza privātstundas kā repetitore.
1942. gadā M. Semjonova iestājās Rīgas Universitātes Filoloģijas fakultātē (Latvijas Universitāte vācu okupācijas laikos tika dēvēta par Rīgas Universitāti jeb Universitāti Rīgā, Universität in Riga), slāvu-krievu filoloģijas specialitātē. Studijas viņa pabeidza 1946. gadā.
No 1944. līdz 1976. gadam Marijas Semjonova  pasniedza krievu valodu Latvijas Valsts universitātē (LVU).
1955. gadā viņa aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju tēmā: “Jautājumam par darbības vārdu pagātnes formām latviešu valodā salīdzinājumā ar krievu” («К вопросу о формах прошедших времен глаголов в латышском языке сравнительно с русским»). 1957. gadā viņai tika piešķirts docentes akadēmiskais nosaukums.
Strādājot LVU, M. Semjonova bija lasījusi šādus lekciju kursus: “Mūsdienu krievu valoda”, “Krievu dialektoloģija”, “Senkrievu un vecslāvu valodas”. Viņa vadījusi speciālos kursus: “Krievu un latviešu valodu salīdzinošā gramatika”, “Tulkošanas no latviešu valodas uz krievu metodika”, kā arī speciālos seminārus – onomastikā, teksta lingvistiskās izpētes metodikā. Docente vadījusi kursa un diplomdarbus, kā arī dialektoloģijas, arhīvu un tulkošanas prakses.
Dažu gadu laikā M. Semjonova bija strādājusi pie Vispārējā slāvu lingvistiskā atlanta (Общеславянский лингвистический атлас) izveides.
Kā viena no vadošajiem speciālistiem krievu un latviešu valodu salīdzinošajā gramatikā M. Semjonova bija izdevniecības “Zvaigzne” Vārdnīcu redakcijas īpašvārdu rakstības Valdības komisijas pastāvīgā locekle, kā arī Latvijas Valsts  izdevniecības Vārdnīcu komisijas pastāvīgā locekle, Latvijas PSR ZA Terminoloģijas komisijas locekle, LVU “Zinātnisko rakstu” redakcijas kolēģijas priekšsēdētāja, vēl viņa vadījusi starpaugstskolu Baltijas krievu izlokšņu izpētes komisiju.
Marija Semjonova ir vairāk nekā 60 zinātnisko darbu dialektoloģijā, valodu kontaktu jomā, onomastikā autore. To vidū ir četras mācību grāmatas krievu valodā vidusskolām, monogrāfija “Krievu un latviešu valodu salīdzinošā gramatika” («Сопоставительная грамматика русского и латышского языков») (Rīga, 1966), “Baltijas apgabala krievu izlokšņu vārdnīca” («Областной словарь русских говоров Прибалтики») un citas.

Inna Bergmane

Борис Инфантьев. Мария Фоминична Семенова (1910-1988)

Ilustrācijas tēmai