Sākumlapa > Tēmas > Personas
Taisija Grīnfelde-Zingure

Taisija Grīnfelde-Zingure

Taisija Grīnfelde-Zingure (1927. g. 19. oktobrī Krasnodarā, KPFSR – 2018. g. 8. jūlijā Kazaņā, Tatarstānas Republikā) – filoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu un aizrobežu literatūras katedras docente. 1950.-60. gados pasniegusi LVU, pēc tam – Ļeningradas Universitātē; Pitirima Sorokina Siktivkaras Universitātē un A. Puškina Ļeņingradas apgabala Valsts universitātē.

Taisija Grīnfelde-Zingure ir dzimusi Dienvidkrievijas pilsētā - Krasnodarā. Bērnības gadus viņa pavadījusi Jaroslavļā, kur 1945. gadā beigusi Jaroslavļas vidusskolu.

1946. gadā kopā ar vecākiem Taisija pārcēlusies dzīvot uz Rīgu. No 1946. gada līdz 1951. gadam viņa studējusi Latvijas Valsts universitātes (LVU) Vēstures un  filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļā.

Pēc augstskolas absolvēšanas Taisija Grīnfelde-Zingure saņēmusi rekomendāciju iestāties aspirantūrā. 1954. gadā viņa sekmīgi aizstāvējusi filoloģijas zinātņu kandidātes disertāciju tēmā: „V. Šiškova romāns „Jemeļjans Pugačovs”/ „Роман В. Шишкова „Емельян Пугачев. (Vjačeslavs Šiškovs, 1873-1945 – krievu un padomju rakstnieks, populārā, 1968. gadā ekranizētā romāna-sāgas “Drūmupe” autors - tulkot. piezīme).

1956. gadā Taisija Grīnfelde-Zingure strādājusi par vecāko pasniedzēju Liepājas Pedagoģijas institūtā, no 1956. līdz 1969. gadam – par pasniedzēju LVU Filoloģijas fakultātes Krievu un aizrobežu literatūras katedrā. 1964. gadā viņai piešķirts docentes zinātniskais nosaukums.

T. Grīnfelde-Zingure bija Jauno filologu skolas sabiedriskā rektore, Tautas universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne un Rīgas Diskusiju kluba locekle.

Savas pedagoģiskās darbības laikā Taisija Grīnfelde-Zingure lasījusi šādus kursus: „20. gadsimta krievu literatūras vēsture”, „Krievu tautas daiļrade”, „PSRS tautu literatūra”, vadījusi studentu kursa un diplomdarbus. Daudz laika LVU docente ir veltījusi zinātniskajam darbam.

Taisija Grīnfelde-Zingure ir autore vairākiem zinātniskiem rakstiem par padomju vēsturiskā romāna, rakstnieka meistarības un poētiskā atdzejojuma problēmām, kā arī viņa ir izstrādājusi mācību līdzekli par PSRS tautu daiļliteratūru.

1969. gada beigās Taisija Grīnfelde-Zingure tika aicināta vadīt Padomju literatūras katedru Ļeņingradas Valsts universitātē. Viņa pieņēmusi šo piedāvājumu un sešus gadus strādājusi bijušās Padomju Savienības vienā no vadošajām augstākajām mācību iestādēm.

1976. gadā T. Grīnfelde-Zingure pārgājusi strādāt uz 1972. gadā dibināto Siktivkaras Valsts universitāti (tolaik - Komi APSR; patlaban – Komi Republika), kur viņa vadīja Krievu literatūras katedru. No 1976. līdz 1989. gadam viņa vadījusi Krievu literatūras, vēlāk – Krievu un aizrobežu literatūras katedru Pitirima Sorokina Siktivkaras Valsts universitātē. Pateicoties viņas nenogurstošai darbībai un neatlaidīgiem centieniem, Siktivkaras Universitāte ir kļuvusi par vienu no centriem, kur tiek pētīta tēma “Cilvēks un daba daiļliteratūrā”.

1989. gadā Saratovas Universitātes apgādā klajā nāca Taisijas Grīnfeldes-Zingures monogrāfija “Daba Mihaila Prišvina daiļrades pasaulē”/ «Природа в художественном мире Михаила Пришвина»/. 1992. gadā Jekaterinburgā, Urālu Valsts universitātē viņa aizstāvējusi doktora disertāciju tēmā: “Dabas izjūta Mihaila Prišvina daiļradē”/ «Чувство природы в творчестве Михаила Пришвина»

Sekmīgi aizstāvēdama zinātņu doktora disertāciju, Taisija Grīnfelde-Zingure īstenoja vēl vienu jaunu pavērsienu savā liktenī – viņa atgriezās Sanktpēterburgā (pilsētā, kas padomju laikos saucās par Ļeņingradu, bet 1991. gada 6. septembrī atguvusi savu vēsturisko nosaukumu – tulkot. piezīme). Šeit viņa aktīvi iesaistījās darbībā, kas saistīta ar 1992. gadā dibinātās Ļeņingradas apgabala Valsts universitātes (patlaban - A. Puškina Ļeņingradas Valsts universitāte) tapšanas un attīstības procesiem. Šajā augstskolā T. Grīnfeldei-Zingurei piešķirts profesores akadēmiskais nosaukums un viņa tika iecelta par Krievu un aizrobežu literatūras katedras vadītāju. Šeit viņa pasniedza mācību disciplīnu “Zinātniskā pētījuma metodoloģija un metodes”.

Līdz 2016. gadam profesore Grīnfelde-Zingure turpinājusi īstenot aktīvu mācību, zinātnisko un sabiedrisko darbību. Tajā pašā laikā viņa nepārtraukti uzturējusi sakarus ar Pitirima Sorokina Siktivkaras Valsts universitāti.

2017. gadā Pitirima Sorokina Siktivkaras Valsts universitātes (SVU) apgādā klajā nāca Humanitāro zinātņu institūta jaunās sērijas pirmais izdevums “Vārds un teksts kultūras kontekstā”/ «Слово и текст в контексте культуры», ko bija sagatavojusi Krievu filoloģijas katedra un kas tika veltīts filoloģijas zinātņu doktores Taisijas Grīnfeldes-Zingures 90-tajai jubilejai.

Profesore Grīnfelde-Zingure bija to vidū, kas veidojuši SVU Filoloģijas fakultāti, viņa ir izaudzinājusi dažas speciālistu filologu paaudzes, kuru starpā ir zinātņu kandidāti un zinātņu doktori.

Literāri zinātniskā krājuma nosaukums – «Человек в среде обитания: пространство природы, пространство социума» / “Cilvēks eksistences vidē: dabas telpa, sociuma telpa” – atspoguļo gan tā pamatsaturu, gan jubilāres zinātniskās intereses, kas bija saistītas ar dabas tēmu daiļliteratūrā un rakstnieka Mihaila Prišvina daiļrades pētījumiem. Krājuma autoru vidū – pētnieki no Siktivkaras, Sanktpēterburgas un Maskavas, kuri pārstāv dažādus augstskolu un akadēmiskos centrus.

Taisija Grīnfelde-Zingure ir mirusi 2018. gada 8. jūlijā, viesojoties pie sava brāļa Kazaņā (KF Tatarstānas Republika).  

                                                                                              Inna Bergmane

 

                                                        Tekstu papildinājusi Tatjana Feigmane

Tulkotāja: Irēna Ase