Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Bodrovs

Mihails Bodrovs

Mihails Bodrovs (03.02.1937,Rēzeknes apriņķī – 15.08.1997,  Rēzeknes apriņķī) – zinātnieks, filologs, dzejnieks, sabiedriskais darbinieks.

M. Bodrovs dzimis Rēzeknes apriņķa Ružinas (tagad) Silmalas pagasta Bodrovkā, zemnieku vecticībnieku ģimenē. Beidzis Maltas septiņgadīgo skolu,  Slokas vakara vidusskolu, Daugavpils pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultāti (1962.) Pēc augstskolas beigšanas strādāja Tiskādu internātskolā un Ilūkstes 2. vidusskolā. No 1968. gada līdz 1982. gadam bija pasniedzējs Bijskas pedagoģiskā institūta krievu un aizrobežu literatūras katedrā. Beidzis Maskavas apgabala Pedagoģiskā institūta aspirantūru, 1976. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju par V. Majakovska poētisko mantojumu. 

No 1982. līdz 1988. gadam M. Bodrovs bija Daugavpils Pedagoģiskā institūta krievu un aizrobežu literatūras katedras vecākais pasniedzējs, no 1988. gada līdz 1994. gadam – docents. Viņš bija izcils literatūrzinātnieks un pedagogs. Daudz darījis, lai celtu godā rakstnieka novadnieka Leonīda Dobičina piemiņu.

M. Bodrovs teicis, ka Latgalē viņam ir divas „ligzdas”, divas „saknes”- viņa dzimtā Bodrovka, kur aizritējusi bērnība, viņš mācījies vietējā skolā, kur dzīvo viņa novadnieki un atrodas lauku kapsēta; un otra – Daugavpils, kur viņš studēja Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, izveidoja ģimeni, kur kļuva par literatūrzinātnieku, plaši pazīstamu XX gadsimta krievu poēzijas pētnieku.

Slimība piespieda M. Bodrovu atstāt pasniedzēja darbu institūtā. Savas dzīves pēdējos gadus viņš pavadīja dzimtajā ciemā, pievēršoties literārai daiļradei. 1994. gadā iznāca pirmais dzejoļu krājums „Krustcelēs. Dienasgrāmatas ritmi”/«На перепутье. Дневниковые рифмы», viņš gatavoja izdošanai otru, tāpat publicēja dzejoļus presē, krājumā „Dzejas dienas”.

M. Bodrovs uzskatīja, ka savulaik aizbraucot no savas dzimtās puses un kļūstot par zinātnieku, uz mūžu palicis parādā savai mazajai dzimtenei. Un viņa svēts pienākums šo morālo parādu atdot. Viņu spārnoja ideja par Latgales garīgu un morālu atdzimšanu, M. Bodrovs vēlējās te atklāt svētdienas garīgās izglītošanas skolu un vecticībnieku sadzīves muzeju. Nereti dodoties uz kaimiņu ciemiem ar iespieddarbu kaudzīti rokās un grāmatām piekrautu mugursomu plecos, lepni dēvēja sevi par „kolportieri”. A. Grodzickis atceras, ka, būdams jau smagi slims, M. Bodrovs viens pats apstrādāja mātes dārzu, nolasīja smagus laukakmeņus, pārbūvēja māju. Viņš sapņoja, ka kādreiz te sanāks cilvēki, kas pazaudējuši saikni ar dzimto vietu, un ik gadu pieminēs savus senčus. Viņš sapņoja, ka ļaudis priecāsies par dārzu, atpūtīsies koku paēnā, apēdīs pa ābolam. Un tāpēc pats uzraka dobes, stādīja kokus un krūmus, izraka dziļu dīķi… Domās un darbos viņš bija godīgs, nesavtīgs, taču, kā piezīmējis laikraksta „Rēzeknes Vēstis” korespondents J. Ņikitins, nereti samērā tālu no dzīves realitātēm.

1998. gadā notika pirmā zinātniskā konference, nodēvēta par „Bodrova lasījumiem”. Šis zinātniskais simpozijs bija veltīts Latvijas krievu vecticībnieku vēsturei, tradīcijām un kultūrai. Lasījumos piedalījās zinātnieki, politiķi, sabiedriskie un reliģiskie darbinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas un ASV.

2007. gada septembrī, desmit gadus pēc M. Bodrova nāves, pēc Ivana Ribakova un Alekseja Žilko ierosmes pie mājas, kurā dzimis zinātnieks, pielikta piemiņas plāksne. Tā ir viņa novadnieku, zinātnieku un vecticībnieku biedrības pateicība „latgaliešu romantiķim”, kurš patiesi sapņoja par garīguma atdzimšanu Latgalē. Kāds žurnālists viņu nodēvēja pat par „Bodrovkas Donu Kihotu”: tāds viņš esot palicis daudzu atmiņā – romantiķis, cildens savos sapņos un meklējumos, visus savus spēkus veltot dzimtajai pusei un cilvēkiem, kuri tur dzīvo.

Vēsturnieks, Rēzeknes vecticībnieku kapsētas draudzes priekšsēdētājs V. Ņikonovs uzskata, ka daudzi no mums ir „pieķērušies pasaulīgajam, niecīgajam un ne katram izdodas pacelties pāri tām. Mihails Bodrovs spēja.

М.С. Бодров//Динабург, 1997, 17 августа.

http://www.belovodije.com

http://www.biblioteka.lv/Libraries/silmalas-pagasta-kruku-biblioteka/mihails-bodrovs.aspx

http://www.grani.lv/daugavpils/39268-daugavpilchan-priglashayut-v-bodrovku.html

http://ivans.ribakovs.lv/archive/events/poetu-ucenomu-prosvetitelju/

http://latgalesdati.du.lv/persona/2410

http://www.panorama-rezekne.lv/statya/xv-bodrovskie-chteniya

http://rus.rv.lv/engine/print.php?newsid=32801&news_page=1

http://ruvera.ru/news/pamyati_m_s_bodrova

 

Foto no http://ivans.ribakovs.lv/archive/events/poetu-ucenomu-prosvetitelju/

 

Sagatavoja Ludmila Žilvinska

Ilustrācijas tēmai