Sākumlapa > Tēmas > Personas
Lidija Ņemceva

Lidija Ņemceva

Lidija Ņemceva (dzimusi Taubenberga; 1924. g. 29. septembrī Krasnodarā – 1990. g. 25. februārī Rīgā) – filoloģijas zinātņu kandidāte, Latvijas Valsts universitātes Krievu valodas katedras docente, Krievu valodas katedras vadītāja, Filoloģijas fakultātes dekāna vietniece.

Dzimusi Krasnodarā, kalpotāju ģimenē.  No 1932. gada līdz 1947. gadam kopā ar ģimeni dzīvoja Rostovas apgabala Novočerkaskas pilsētā, kur beigusi vidusskolu. 1941. gadā iestājusies Novočerkaskas Skolotāju institūtā. 1942. gada aprīlī kā brīvprātīgā devās uz fronti,  kur dienēja sakaru karaspēka daļā. Apbalvota ar medaļām  “Par piedalīšanos Lielajā Tēvijas karā” un “Par Kaukāza aizstāvēšanu”. 1945. gadā demobilizēta.

No 1945. līdz 1947. gadam turpināja studijas Novočerkaskas Skolotāju institūtā – specialitātē krievu valoda un literatūra. 1947. gada janvārī viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā un turpināja mācības, Rīgas Skolotāju institūta otrajā kursā un beidza šo mācību iestādi ar izcilību. No 1947. līdz 1949. gadam viņa studēja Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā, specialitātē krievu valoda un literatūra. Pēc institūta beigšanas no 1949. līdz 1954. gadam strādāja institūtā: sākumā bija krievu valodas un literatūras kabineta vecākā laborante, vēlāk – pasniedzēja.

No 1954. līdz 1957. gadam mācījās aspirantūrā. No 1958. līdz 1990. gadam docēja krievu valodu Latvijas Valsts universitātes Krievu valodas katedrā. 1959. gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju “Darbības vārdu un  nomenu pārvaldījuma sistēma krievu valodā 17. gadsimta beigās – 18. gadsimta sākumā”  un ieguva filoloģijas zinātņu kandidāta grādu. 1966. gadā tika apstiprināta par docenti. No 1965. gada marta līdz 1971. gadam bija Krievu valodas katedras vadītāja, no 1977. līdz 1980. gadam    bija Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes dekāna vietniece.

Lidija Ņemceva ir lasījusi šādus lekciju kursus: “Senslāvu valoda”, “Krievu valodas vēsturiskā gramatika”, “Ievads slāvu filoloģijā”, vadījusi seminārus etimoloģijā un darbības vārdu pārvaldījuma problēmās, sociolingvistikā, kā arī vadījusi dialektoloģijas un pedagoģijas prakses, kursa darbus un diplomdarbus.

Krievu valodas skolotājas kvalitātē 1972. gadā L. Ņemceva strādāja Skolotāju kvalifikācijas pilnveidošanas kursos Ungārijā, 1974. gadā – Dienvidslāvijā.


L. Ņemceva ir publicējusi vairāk nekā 20 zinātniskus rakstus un mācību līdzekļus par krievu valodas dialektoloģijas problēmām, par krievu valodas vēstures pieminekļu izpētes jautājumiem.
 

 

Inna Bergmane