Sākumlapa > Tēmas > Personas
Irma Elsberga

Irma Elsberga

Irma Elsberga (1927 - 1999) – LVU Krievu valodas katedras docente, filoloģijas zinātņu kandidāte.  

Irma Elsberga ir dzimusi latviešu ģimenē Ļeņingradā (patlaban – Sanktpēterburga). Viņas tēvs Jēkabs bija Sarkanās armijas virsnieks.

No 1930. līdz 1941. gadam Irma dzīvoja un mācījās Sevastopolē (Krimā), kur bija dienējis viņas tēvs. Kad 1941. gada 22. jūnijā sākās Lielais Tēvijas karš (Otrā pasaules kara daļa), viņa tika evakuēta uz Baškīrijas APSR Ufas pilsētu. Šeit Irma Elsberga absolvēja 7. klasi un Fabrikas-rūpnīcas apmācības skolu. Divus gadus viņa nostrādāja kuģu remonta rūpnīcā. 1948. gadā I. Elsberga absolvēja vidusskolu Kaļiņingradas apgabala Sovetskā, kur viņa kopā ar vecākiem bija pārcēlusies pēc kara beigām.

No 1948. līdz 1952. gadam Irma Elsberga studējusi Pedagoģijas institūtā – sākumā Tbilisi, pēc tam Rīgā. Pēc studiju beigām viņa strādājusi par inspektori metodisti Rīgas Pedagoģijas institūtā, bet kopš 1952. gada novembra līdz 1964. gada septembrim – Liepājas Pedagoģijas institūtā kā vecākā pasniedzēja Krievu valodas katedrā. No 1964. līdz 1992. gadam Irma Elsberga strādāja par pasniedzēju P. Stučkas LVU Filoloģijas fakultātes Krievu valodas katedrā.

1967. gadā Irma Elsberga aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidātes disertāciju tēmā: «Склонение и употребление атрибутивных указательных местоимений в русском языке XII – XVIII веков» („Atributīvo norādāmo vietniekvārdu locīšana un lietošana 12. – 18. gadsimta krievu valodā”). 1975. gadā viņa tika apstiprināta Krievu valodas katedras docentes akadēmiskajā amatā. 1974. – 1976. gadā viņa bija LVU Filoloģijas fakultātes dekāna vietniece, no 1976. līdz 1981. gadam vadīja Krievu valodas katedru. 

Irma Elsberga bija pasniegusi šādus lekciju kursus: «Фонетика» („Fonētika”), «Современный русский язык» („Mūsdienu krievu valoda”), «Синтаксис современного русского языка» („Mūsdienu kirievu valodas sintakse”), «История русского языка» („Krievu valodas vēsture”), «Методика преподавания русского языка» („Krievu valodas pasniegšanas metodika”), «Практическая стилистика» („Praktiskā stilistika”). Viņa vadījusi speciālo semināru krievu valodas frazeoloģijā, sintaksē un krievu valodas pasniegšanas metodikā latviešu vidusskolā, kā arī vadīja kursa un diplomdarbus, nodarbojās ar pedagoģisko praksi. I. Elsberga piedalījusies darbos, kas bija saistīti ar materiālu vākšanu Vispārējam Slāvu lingvistiskajam atlantam Baltijas teritorijā. Dažus gadus viņa aktīvi piedalījusies Latvijas PSR Izglītības ministrijas Republikāniskā skolotāju pilnveidošanas institūta darbā. Kā pasniedzēja viņa strādāja krievu valodas kursos Polijas Tautas Republikā (1969. un 1970. gadā), Itālijā (1975. g.), Vācijas Demokrātiskajā Republikā (1979., 1980. gadā). 1979. gadā I. Elsberga bija Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas Filoloģijas sekcijas Metodiskās padomes priekšsēdētāja. 

Irma Elsberga ir vairāk kā 20 zinātnisko darbu krievu valodas vēstures, mūsdienu krievu valodas sintakses un frazeoloģijas jautājumos, kā arī krievu valodas kā svešvalodas apguves metodikā. Viņa bija uzrakstījusi mācību līdzekļus runas attīstībā, frazeoloģijā, kā arī sastādījusi  mācību grāmatu «Хрестоматия по русскому языку для вузов ЛССР» Рига, Звайгзне, 1971 („Krievu valodas hrestomātija LPSR augstskolām”). 

Inna Bergmane