Sākumlapa > Tēmas > Personas
Sergejs Daugovišs

Sergejs Daugovišs

Sergejs Daugovišs (02.06.1948, Rīgā) – Dr. philol., filoloģijas zinātņu kandidāts, asociētais profesors, no 1998. līdz 2002. gadam Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu literatūras katedras vadītājs.

Sergejs Daugovišs ir dzimis 1948. gada 2. jūnijā Rīgā, ierēdņa Nikolaja Daugoviša ģimenē. 1965. gadā Sergejs ir absolvējis Rīgas 62. vidusskolu. Vairāk kā gadu viņš strādājis par kurjeru fabrikā „Rīgas Adītājs”.

1967. gadā Sergejs Daugovišs iestājās  Latvijas Valsts universitātes (LVU) Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļā, kuru absolvēja 1972. gadā, iegūdams kvalifikāciju „filologs, krievu valodas un literatūras pasniedzējs”. Līdz 1977. gadam S. Daugovišs strādāja Latvijas PSR Izglītības ministrijā.

No 1977. līdz 1979. gadam S. Daugovišs studēja LVU Filoloģijas fakultātes Krievu literatūras katedras neklātienes aspirantūrā, specialitātē „krievu literatūra”. 1980. gadā viņš aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta disetrāciju tēmā «Общее и специфическое художественных образов с вербальной и визуальной основой» („Māksliniecisko tēlu ar verbālo un vizuālo pamatu vispārējais un specifiskais”). Tajā pat gadā viņam tika piešķirts filoloģijas zinātņu kandidāta zinātniskais grāds.

No 1978. gada un līdz pat šim laikam Sergejs Daugovišs strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātē (LU); 1986. gadā viņš tika ievēlēts LU docenta amatā. No 1998. līdz 2002. gadam viņš bija LU Krievu literatūras katedras vadītājs (1998. gadā šī katedra tika pārdēvēta par Slāvu valodu un literatūru katedru). 1999. gadā S. Daugovišs tika ievēlēts asociētā profesora akadēmiskajā amatā.

Krievu filoloģijas bakalauru un maģistrantu programmu ietvaros S. Daugovišs bija lasījis šādus kursus: «Теория литературы», «История литературоведения», «История русского литературоведения», «Поэтика Ф. Достоевского», «Фото-журналистика», «История русской литературной критики», «История русской литературы второй трети 19 века» („Literatūras teorija”, „Literatūras zinātnes vēsture”, „Krievu literatūras zinātnes vēsture”, „F. Dostojevska poētika”, „Fotožurnālistika”, „Krievu literārās kritikas vēsture”, „19. gadsimta otrās trešdaļas krievu literatūras vēsture”).

Viņš bija studentu kursa un diplomdarbu zinātniskais vadītājs, kā arī bakalauru un maģistru darbu zinātniskais vadītājs.

Sergejs Daugovišs ir vairāk kā  40 zinātnisko publikāciju autors.

Kopš 2001. gada S. Daugovišs ir Latvijas Estētiskās asociācijas biedrs. No 2010. gada un līdz pat šim laikam viņš piedalās jauna akadēmiskā Fjodora Dostojevska Kopotu rakstu 35 sējumos izdevuma sagatavošanā.

S. Daugovišs ir šādu starptautisko projektu dalībnieks un koordinētājs:

«Dostoevsky poetics» (“Dostojevska poētika”) (IDS Latvian Section) (2005 - 2007);

«Род Достоевского – 500» („Dostojevska dzimta – 500”) (2003 - 2006) ;

«Музыка и незвучащее» („Mūzika un neskanošais”) (1997 - 2000).

Inna Bergmane