Helēne Francmane

Helēne (Helēna) Francmane (dzim. Bērziņa; 1912. g. 17. maijā Rīgas Jūrmalā, Bulduros, Krievijas impērijā – 1996. g. 3. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – pedagoģijas doktore (Dr. paed.), speciāliste krievu valodas pasniegšanas metodikā nacionālajā skolā. Viņas sagatavotās krievu valodas mācību grāmatas tika izmantotas visās bijušās Padomju Savienības republikās un Bulgārijā.

Helēne (Helēna) Bērziņa ir dzimusi jauktajā krievu-latviešu ģimenē. Viņas tēvs – Kārlis Bērziņš (1883-1918) – Rīgas Politehniskā institūta absolvents, inženieris tehnologs; māte – Lidija Bērziņa (dzim. Gorbunova; 1893-1979); pēc dzīvesbiedra nāves māte pelnījusi iztiku, nodarbojoties ar šūšanu, strādājusi par ierēdni firmā “Ričards Kablics”, kur agrāk bija strādājis viņas vīrs.

Helēnu nokristīja Dubultu Sv. Vladimira pareizticīgo baznīcā. Krustvecāki bija: Vladimirs Gorbunovs un Jekaterina Gorbunova. Pareizticīgo mācītājs, kas kristījis Helēnu – t. Nikolajs Šalfejevs.

No 1919. līdz 1931. gadam Helēne (Helēna) Bērziņa mācījās O. Ļišinas ģimnāzijā, ko absolvējusi ar izcilību.

Sakarā ar smago materiālo stāvokli Helēnas māte Lidija Bērziņa vērsās pēc palīdzības kādā no kristīgajām labdarības organizācijām. Tika saņemta pozitīva atbilde, un Helēnas apmācību ģimnāzijā visu šo laiku bija apmaksājis kāds anglis. Tajā pašā laikā arī pati Helēna jau pusaudzes gados sāka dot privātstundas.

Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Helēne (Helēna) Bērziņa tika uzņemta Latvijas Universitātes Ģermānistikas nodaļas Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Studijas universitātē viņai nācās apvienot ar darbu, bet brīžiem pat pārtraukt tās uz kādu laiku.

Studente būdama, Helēne (Helēna) Bērziņa iestājās krievu sieviešu studentu korporācijā «Sororitas Tatiana». Kādā no vakariem, kas rīkots kopīgi ar krievu vīriešu studentu korporāciju «Ruthenia», Helēna iepazinās ar Ļevu Francmani (1905-1980), kurš arī pēc izcelsmes nācis no jauktās krievu-latviešu ģimenes.

1936. gada 20. septembrī Helēne (Helēna) un Ļevs salaulājās. Laulību rituālu noturējis pareizticīgo mācītājs Mihails Kravčenko. Par lieciniekiem šajā ceremonijā bija līgavaiņa draugi no studentu korporācijas: Ļevs Rārs un Igors Mamantovs. 

Francmaņu ģimenē piedzimis dēls Jurijs (1939-1998), nākotnē pazīstams astronoms, habilitēts fizikas doktors.

1930. gadu beigās Francmaņu ģimene dzīvoja Ķegumā, jo Helēnas dzīvesbiedrs strādājis par inženieri Ķeguma HES būvniecībā (pirmajā šādā būvobjektā Latvijā).

1941. gadā H. Francmane pabeidza studiju kursu Latvijas Valsts universitātē, saņemdama atestātu par to, ka viņai piešķirta vidusskolas skolotājas kvalifikācija. Saskaņā ar 1941. gada 12. marta Valsts eksāmenu komisijas lēmumu viņai piešķirta filoloģes kvalifikācija. Tomēr, iespējams, ka nepieciešamība nokārtot eksāmenu marksisma-ļeņinisma teorijā vai arī sākusies kara darbība, traucējušas H. Francmanei saņemt diplomu.

Nacistiskās okupācijas laikā, kad Latvija bija kļuvusi par Ostlandes (jeb Austrumzemes) reihskomisariāta sastāvdaļu, Helēna Francmane strādājusi kooperatīvajā skolā “Turība”. 1944. gada 17. jūnijā viņai piešķirts filoloģijas maģistres grāds. Tomēr vēlāk padomju varas pārstāvji nebija atzinuši saņemto diplomu.

Stāvokli sarežģīja arī tas traģiskais apstāklis, ka 1944. gada beigās Helēnas vīru – Ļevu Francmani apcietinājuši un notiesājuši Iekšlietu Tautas komisariāta represīvie orgāni. Pēc dažiem gadiem sekojusi laulātā pāra oficiālā šķiršanās.

No 1944. gada novembra līdz 1949. gada septembrim H. Francmane strādājusi par lektori Latvijas Valsts universitātē (LVU) – šeit viņa pasniegusi krievu valodu LVU Arhitektūras fakultātē.

Tikai 1949. gada 31. janvārī viņa saņēmusi diplomu par Latvijas Valsts universitātes Ģermānistikas nodaļas Filoloģijas un filozofijas fakultātes absolvēšanu, kaut gan jau kopš 1940. gada strādāja par pasniedzēju.  

1949. gada septembrī H. Francmane bija spiesta aiziet no LVU. Par viņas jauno darba vietu kļuva Rīgas L. Paegles 1. vidusskola, kur viņai tika uzticēta  krievu valodas un literatūras pasniegšana un kur viņa parādīja sevi  kā talantīga pedagoģe.  

Viņas nopelni pedagoģijas laukā tika augstu novērtēti, un 1952. gadā H. Francmane apbalvota ar krūšu nozīmi “Izglītības teicamnieks”.

1954. gada augustā saskaņā ar Latvijas PSR Izglītības ministrijas rīkojumu H. Francmane tikusi pārcelta darbā Republikāniskajā Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūtā, kur ieņēma Krievu valodas un literatūras kabineta vadītājas amatu.

1957. gadā Helēna Francmane ievēlēta par Rīgas pilsētas Kirova rajona (patlaban – Centra rajons) padomes deputāti.

H. Francmane bija sagatavojusi disertāciju tēmā: “Daiļliteratūras un zinātniski populārās literatūras tekstu izmantošana krievu valodas stundās latviešu skolu vecākajās klasēs”/ «Использование текстов художественной и научно-популярной литературы на уроках русского языка в старших классах школ с латышским языком преподавания». 1972. gada 16. maijā saskaņā ar PSRS Pedagoģijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas pasniegšanas nacionālajā skolā ZPI Padomes lēmumu par iepriekšminēto disertāciju viņai piešķirts pedagoģijas zinātņu kandidātes zinātniskais grāds. Pēc zinātniskā grāda piešķiršanas viņa tikusi pārcelta vecākās pasniedzējas amatā Republikāniskajā Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūtā.

H. Francmane bija žurnāla “Krievu valoda nacionālajā skolā” / «Русский язык в национальной школе» redakcijas kolēģijas locekle, LPSR Zinību biedrības lektore un locekle, Pedagoģijas biedrības un Grāmatmīļu biedrības locekle.

1979. gadā H. Francmane apbalvota ar medaļu “Darba veterāns”.

1993. gada 15. janvārī nostrifikācijas gaitā Helēnai Francmanei piešķirts pedagoģijas doktores zinātniskais grāds (Dr. paed.).

Helēne (Helēna) Francmane mirusi 1996. gada 3. septembrī, apbedīta Ivana (Jāņa) kapos Rīgā.

Svetlana Francmane un Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 7427. f., 1. apr., 16572. l.

Dokumenti no Francmaņu ģimenes personīgā arhīva.                                              

Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940. gada līdz mūsu dienām. - Rīga: Puse, 1998. - 100.-105.lpp.

Елена Францмане. "Но слишком рано твой ударил час..." (памяти В.В.Преображенского)