Autori

Viktots Abakšins
Jurijs Abizovs
Mihails Afremovičs
Jurijs Aleksejevs
Jūlija Aleksandrova
Maja Altemente
Tatjana Amosova
Tatjana Andrianova
P.Arhipovs
Anna Arkatova, Valērijs Blumenkrancs
Tatjana Aršavska
Viktors Avotiņš
Vasilijs Baranovskis
Vera Bartoševska
Vsevolods Birkenfelds
Marina Blumentāle
Valērijs Blumemkrancs
Aleksandrs Bogdanovs
Nadežda Boiko (Krievija)
Katerina Borščova
Marija Bulgakova
Irina Čaikovska
Georgijs Celms (Krievija)
A.Čertkovs
Jevgrafs Češihins
Sergejs Coja
Sergejs Čuhins
Elīna Čujanova
Vladimirs Dedkovs
Oksana Dementjeva
Ilja Dimenšteins
Nadežda Djomina
Roalds Dobrovenskis
Oksana Doniča
Olga Dorofejeva
Taisija Džolli (ASV)
Valdemārs Eihenbaums
Abiks Elkins
Tatjana Feigmane
Nadežda Feldmane-Kravčenoka
Ludmila Flama (ASV)
Lāzars Fleišmans (ASV)
Helēna Francmane
Vladimirs Frenkels (Izrāela)
Konstantīns Gaivaronskis
Konstantīns Gaivoronskis, Pāvels Kirilovs
Garijs Gajlītis
Jefims Gammers (Izrāela)
Aleksandrs Gaponenko
Anžela Gasparjana
Ala Gdaļina
Jeļena Gedjune
Aleksandrs Geniss (ASV)
Andrejs Ģērmanis
Andrejs Geričs (ASV)
Aleksandrs Ģiļmans
Andrejs Goļikovs
Boriss Golubevs
Jurijs Golubevs
Antons Gorodnickis
Viktors Grecovs
Viktors Geibkova-Maiskis (Krievija)
Henrihs Grossens (Šveice)
Boriss Grunduls
Anna Gruzdeva
Aleksandrs Gurins
Viktors Guščins
Svetlana Hajenko
Inna Harlanova
Boriss Infatjevs
Nadežda Iļjanoka
Aleksejs Ionovs (ASV)
Vladimirs Ivanovs
Aleksandrs Ivanovskis
Aleksejs Ivļevs
Irina Jevsikova (ASV)
Nikolajs Kabanovs
Imants Kalniņš
Irina Karkliņa-Goft
Ārija Karpova
Valērijs Karpuškins
Konstantīns Kazakovs
Ludmila Kēlere (ASV)
Tīna Kempele
Eižens Klimovs (Kanāda)
Tatjana Kolosova
Andrejs Koļesņikovs (Krievija)
Marina Kosteņecka
Marina Kosteņecka, Georgs Stražnovs
Svetlana Kovaļčuka
Julija Kozlova
Ņina Lapidusa
Rasma Lāce
Nataļja Ļebedeva
Natans Levins (Krievija)
Dimitrijs Ļevickis (ASV)
Iraīda Ļogkaja (ASV)
Fantins Lojuks
Aleksandrs Malnačs
Dmitrijs Marts
Ruta Marjaša
Ruta Marjaša, Eduards Aivars
Sergejs Mazurs
Igors Meidens
Agnese Meire
Deniss Mickēvičs (ASV)
Marina Mihaileca
Margarita Millere
Vladimirs Mirskijs
Miroslavs Mitrofanovs
Kirils Munkēvičs
Nikolajs Nikuļins
Tamara Ņikiforova
Sergejs Nikolajevs
Viktors Novikovs
Ludmila Nukņeviča
Ina Oškaja
Ina Oškaja, Elīna Čujanova
Grigorijs Ostrovskis
Vera Pančenko
Natalija Passite (Lietuva)
Tatjana Pāvele
Olga Pavuka
Oļegs Peļevins
Gaļina Petrova-Matīsa
Valentina Petrova, Valerijs Potapovs
Gunārs Piesis
Pjotrs Piļskis
Viktors Podlubnijs
Rostislavs Polčaņinovs (ASV)
Anastasija Preobraženska
A. Preobraženska, A. Odincova
Ludmila Pribiļska
Boriss Ravdins
Anatolijs Rakitjanskis
Gļebs Rārs (VFR)
Vladimirs Rešetovs
Valērijs Roitmans
Ksenija Rudzīte, Inna Pērkone
Anžela Ržiščeva
Irina Saburova (VFR)
Kristīna Sadovska
Sergejs Saharovs
Nikolajs Šaļins
Margarita Saltupe
Valērijs Smohvalovs
Jeļena Savina (Pokrovska)
Andrejs Šavrejs
Andrejs Sedihs (ASV)
Valērijs Sergejevs (Krievija)
Vladimirs Šestakovs
Nataļja Sevidova
Sergejs Sidjakovs
Natālija Sinajska (Beļģija)
Valentīna Sinkeviča (ASV)
Jeļena Sļusareva
Grigorijs Smirins
Kirils Soklakovs
Georgs Stražnovs
Georgs Stražnovs, Irīna Pogrebicka
Aleksandrs Strižovs (Krievija)
Tatjana Suta
Georgijs Tajlovs
Lidija Tiņanova
Sergejs Tiščenko
Pavels Tjurins
Nikanors Trubeckojs
Alfrēds Tuļčinskis (ASV)
Nīls Ušakovs
Jānis Vanags
Igors Vatolins
Tamāta Veļičkovska
Tamāra Veresova (Krievija)
Svetlana Vidjakina, Leonīds Lencs
Svetlana Vidjakina
Vintra Vilcāne
Tatjana Vlasova
Vladimirs Volkovs
Valērijs Voļts
Ksenija Zagorovska
Aleksandrs Zagorovskis
Jēvgenija Zaiceva
Igors Zakke
Tatjana Zandersone
Jevgenija Žigļeviča (ASV)
Ludmila Žilvinska
Jurijs Žolkevičs

Unikāla fotogrāfija

Rīgas Visu Svēto baznīcas koris

Rīgas Visu Svēto baznīcas koris

Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940. gada līdz mūsu dienām. - Rīga: Puse, 1998. - 100.-105.lpp.

Pedagoģe, krievu valodas metodiķe H. Francmane dzimusi Jūrmalā inženiera ģimenē. Pēc O.Ļišinas privātās krievu ģimnāzijas absolvēšanas viņa mācījās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Studijas beidza 1941.gadā. Ieguvusi izglītību, H. Francmane strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas 1.vidusskolā, kā arī par krievu valodas docētāju Latvijas Valsts universitātē. No 1954.gada viņa vadīja krievu valodas un literatūras kabinetu Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūtā.

Darbodamās skolotāju kvalifikācijas celšanas jomā, H. Francmane vienlaicīgi iesaistījās arī Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūta darbā. E. Beikmanes vadītajā zinātnieku kolektīvā viņa piedalījās krievu valodas mācību grāmatu sarakstīšanā latviešu skolu vidējam posmam, bet pati vadīja kolektīvu, kurš izstrādāja krievu valodas mācību grāmatu latviešu skolu vecākajam posmam. Savās publikācijās un lekcijās H.Francmane vienmēr akcentēja daiļprozas un dzejas nozīmi krievu valodas mācīšanā. H.Francmanes veidotajos krievu valodas mācību līdzekļos latviešu skolu vecākajām klasēm katra gramatikas temata apgūšanai izvēlēts daiļliteratūras, populārzinātnisks, publicistisks teksts vai montāža par kādu vienotu tematu. H. Francmanes vadībā un ar viņas līdzdalību sarakstītās mācību grāmatas izpelnījušās atzinību Latvijas metodiku un skolotāju vidū, kā arī ārpus Latvijas robežām, tajā skaitā Polijā, Dienvidslāvijā, Bulgārijā u.c. Vairākus izdevumus piedzīvojusi Maskavas pedagoģiskās izdevniecības "Просвещение" pasūtītā H. Francmanes kopīgi ar E.Beikmani un B.Infantjevu uzrakstītā mācību grāmata "Русское слово" (1964), kas domāta visu Krievijas Federācijas mazākumtautību skolām. Šajā mācību līdzeklī, tāpat kā Rīgā izdotajos, tika realizēta H. Francmanes pamatkoncepcija par mācību materiāla ekstralingvistisko saturīgumu un māksliniecisko vērtību. Lasot, analizējot un atstāstot šos tekstus, rīkojot par tiem pārrunas, skolēni ne vien ātrāk un pamatīgāk apgūst krievu valodas leksiku, tās gramatiskās formas, iegūst iemaņas šo formu aktīvā izmantošanā, bet gūst arī jaunu informāciju dažādās mākslas un zinātnes jomās.

Labus panākumus guva arī H. Francmanes un V. Svirska sastādītās jauna tipa krievu literatūras mācību grāmatas. To pamatā ir atziņa, ka galvenais šā priekšmeta mācīšanas uzdevums latviešu skolā ir radīt audzēkņos interesi par krievu literatūru, stimulēt patstāvīgu daiļdarbu lasīšanu, lai uzzinātu pēc iespējas vairāk par krievu rakstnieku dzīvi un daiļradīšanas procesu.

H. Francmanes un V. Svirska literatūras mācību grāmatas novatorisms, emocionālais vielas izklāsts, mērķtiecīgi pārdomātais metodiskais aparāts pievērsa tām skolotāju, metodiķu, literatūras kritiķu un rakstnieku uzmanību ne tikai Latvijā. Par šīm mācību grāmatām H. Francmanei 1973.gadā piešķirts pedagoģijas zinātņu kandidātes grāds, kas 1993.gadā pielīdzināts zinātņu doktora grādam.

H. Francmane ar saviem skolēniem sekmīgi pētījusi latviešu un krievu literatūras sakarus, vācot materiālus par I. Krilova, A. Puškina un V. Majakovska sakariem ar Latviju.

H. Francmane mirusi Rīgā, apbedīta Ivana pareizticīgo draudzes kapos.

Boriss Infantjevs

 

Materiāla atlase gramatiskās vielas skaidrošanai un vingrinājumiem. Šī materiāla raksturojums 1

Mūsu pētījuma mērķis bija noskaidrot likumsakarības, kas nosaka mācību teksta rakstura atbilstību apgūstamajam gramatikas tematam. Saskaņā ar mūsu darba hipotēzi attiecīgas gramatiskas kategorijas un formas funkcionēšanas sfēras izpratne palīdz skolēniem pareizi uztvert un sekmīgi apgūt attiecīgo valodas kategorijas un formas jēgu un nozīmi valodas ritumā, sekmīgāk veidot analoģiskas konstrukcijas savā runā. Tāpēc mācību līdzekļu autoriem, it īpaši veidojot vingrinājumus, vispirms jānoskaidro, kādās situācijās, kāda satura izteikšanai visbiežāk tiek lietota attiecīga gramatiska kategorija, attiecīga gramatiska forma. Tā, mācot lietvārdu piedēkļus, kas apzīmē darbojošās personas, lietderīgi piemēros un vingrinājumos izlietot tekstus par profesijām. Mācot emocionālas nokrāsas piedēkļus, lietderīgi iepazīstināt skolēnus ar krievu tautas dziesmām, pasakām, sakāmvārdiem un mīklām, kur šādu piedēkļu ir ļoti daudz. Mācot darbības vārdus pavēles izteiksmē, lietderīgi skolēniem izskaidrot, ka šo gramatisko kategoriju parasti lieto arī tad, kad grib iepazīstināt citus ar savu pārliecību, pasaules uzskatiem, pārliecināt citus par kaut ko. Tāpēc šai gadījumā lieti noder zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku uzrunas, vēstules, kur izteiktas šāda veida atziņas. Tādi teksti noder ne tikai gramatikas likumu ilustrēšanai, ne tikai vingrinājumiem, bet arī bagātina skolēnus ar jaunu informāciju, modina viņos lielāku interesi par nodarbībām, dod pateicīgu vielu pārrunām skolēnu raitas runas veidošanai krievu valodā.

Risinot jautājumu par daiļdarbu izmantošanu valodas stundās, ilggadīgas skolas prakses un speciālu eksperimentu rezultātā mēs nācām pie secinājuma: daiļdarbi lielākā mērā nekā populārzinātniskie teksti sekmē mācāmās gramatikas vielas apguvi. Un, jo poētiskāki, mākslinieciski vērtīgāki teksti, jo dziļāk iespiežas to saturs un attiecīgas formas skolēnu apziņā. Dzejoļi šai ziņā ir iedarbīgāki par prozu. Daiļliteratūra lielākā mērā dod iespēju ierosināt aktīvu skolēnu piedalīšanos pārrunās, kas savukārt sekmē raitas runas attīsti. Nedrīkst aizmirst, ka krievu literatūras klasikas daiļdarbi - krievu literārās valodas labākie paraugi, ir tēlainas, spilgtas, precīzas, emocionālas un izteiksmīgas runas paraugi. Nav speciāli jāpierāda, ka iepazīšanās ar krievu klasikas labākajiem paraugiem pozitīvi ietekmē kā skolēnu mutvārdu, tā rakstveida runu. Literāru tekstu stilistiskā analīze valodas stundās sekmē labāku daiļdarbu iepazīšanu literatūras stundās. Viss sacītais pārliecina: krievu valodas un literatūras stundu ciešie sakari sekmē gan valodas, gan literatūras apguvi.

Populārzinātnisku tekstu izmantošana krievu valodas stundās attaisnojama vispirms ar to, ka nepieciešams skolēnus iepazīstināt ar zinātnisko leksiku. Bez tam apmēram puse no skolēniem domā, ka šādu tekstu izmantošana krievu valodas stundās paplašina viņu redzesloku, bagātina viņus ar jaunu informāciju, kas ievērojami papildina zināšanas, ko viņi gūst sabiedrisko un eksakto priekšmetu stundās.

Populārzinātniski teksti nozīmīgi arī tādēļ, ka palīdz krievu valodas stundās organizēt interesantas pārrunas, kas nereti pāraug diskusijās, strīdos. Kādreiz šādām pārrunām lemts noteikt viena vai otra skolēna profesijas izvēli. Atsevišķos gadījumos populārzinātniskie teksti palīdz aizpildīt robus, kas rodas tais gadījumos, kad grūti atrast piemērotu daiļdarbu fragmentus ar vajadzīgām gramatiskām kategorijām un formām. Ja arī no populārzinātniskiem tekstiem neizdodas sadabūt vajadzīgās gramatiskās kategorijas un formas, skolotājs var izlīdzēties ar atsevišķiem teicieniem, kas satur nobeigtu domu un kurus visus apvieno viena tematika. Arī šāda veida atsevišķo teikumu kompleksi rosina skolēnus uz pārrunām, sekmē leksikas labāku apgūšanu.

Ilggadīga skolas prakse un eksperimenti pierādīja: tematiski savirknētu leksiku un attiecīgās gramatiskās formas skolēni apgūst ātrāk un pamatīgāk, ja teksti un tematiski apvienoti atsevišķi teicienu sakopojumi tiek grupēti ciklos, kas aptver gan daiļdarbus (kā prozu, tā dzeju), gan populārzinātniskus un publicistiskus tekstus. Mūsu izstrādātais cikls tematam “Lietvārdi datīvā” ietver tekstu un teicienu montāžu par krievu un latviešu rakstnieku, mākslinieku, mūziķu, zinātnes un sabiedrības darbinieku pieminekļiem ar attiecīgiem uzrakstiem — veltījumiem. Šais tekstos atrodams liels skaits datīvu konstrukciju veltījumos, kā arī komentāros, pārspriedumos par pieminekļu tapšanu, to psiholoģisko un filozofisko jēgu.

Jo dažādāki tekstu žanri, jo lielākas iespējas skolotājam variēt uzdevumus un nodarbību veidus, jo saistošākas skolēniem kļūs pašas nodarbības; līdz ar to šādu nodarbību efek-tivitāte palielinās un skolēni ātrāk un pamatīgāk apgūs attiecīgās gramatiskās kategorijas un formas.

Liela nozīme šai sakarā ir skolēnu patstāvīgam darbam saturīgu tekstu un teicienu meklēšanā analoģiski tiem, kas doti mācību grāmatās vai stundas gaitā. Tas visnotaļ rosina skolēnu patstāvīgu mācību darbu valodniecībā un literatūrā. (..)

1 Francmane H. Materiāla atlase gramatiskās vielas skaidrošanai un vingrinājumiem. Šī materiāla raksturojums / Autoreferāts kandidāta disertācijai. - Maskava, 1972. - 13.-15.lpp. - krievu val. (tulk. B.Infantjevs).

 

Dažādu žanru un teicienu kopojumu izmantošanas veidi klasē, mājas darbos, papildnodarbībās 2

 

Daiļdarbu izmantošanas optimālo veidu noskaidrošanai bija nepieciešams izpētīt šādas problēmas:

- vai lietderīgi vienus un tos pašus daiļdarbus izmantot gan literatūras, gan valodas stundās? Pozitīvas atbildes gadījumā tālāk bija jānoskaidro, kā organizējams darbs atkarībā no tā, vai skolēni pazīst izmantojamo tekstu autorus, tos daiļdarbus, no kuriem šie fragmenti ņemti.

Pēc attiecīgu eksperimentu cikla pabeigšanas, mēs nācām pie šādiem secinājumiem:

1. Vieni un tie paši daiļdarbu teksti izmantojami gan literatūras, gan valodas stundā tikai tādos gadījumos, ja katru reizi skolotājs apskata šos tekstus citādā aspektā, dod skolēniem citas analīzes ievirzes, citus uzdevumus. Skolotājam labi jāpārdomā šie aspekti un uzdevumi, lai darbs valodas un literatūras stundās viens otru papildinātu un pilnīgotu.

2. Ja skolēnu darbam paredzētais teksts ņemts no daiļdarba, ko viņi nav lasījuši, bet pazīst šī teksta autoru, skolotājam skolēnu zināšanas jāpapildina vienīgi ar ziņām par šī teksta rašanās apstākļiem, ar tā vietu rakstnieka daiļradē vispār, literatūras attīstības procesā, ar tā īpatnībām, kas šo tekstu raksturo, šķir no citiem arī šī rakstnieka daiļdarbiem. Šāda informācija padziļinās arī tā paša rakstnieka literatūras stundās apskatāmo darbu izpratni un labāku iegaumēšanu.

3. Ja valodas stundās lasa daiļdarbu, kura autors neietilpst literatūras kursa programmā, skolotājam vispirms jānoskaidro, ko skolēni zina par šo autoru. Šīs ziņas tad skolotājs papildina ar to informāciju, kas nepieciešama jauna teksta labākai izpratnei un iegaumēšanai. (..)

2 Francmane H. Dažādu žanru un teicienu kopojumu izmantošanas veidi klasē, mājas darbos, papildnodarbībās. - Maskava, 1972. - 15.-16.lpp. - krievu val. (tulk. B.Infantjevs).