Ļevs Francmanis
Ļevs Francmanis (1905. g. 11./24. maijā Maskavā – 1980. g. 2. jūnijā Rīgā) – būvinženieris.
Ļevs Francmanis ir dzimis jauktajā latviešu-krievu ģimenē.
Viņa
tēvs – Edgars Francmanis (1878-1954) ir dzimis Dobelē, pēc ģimnāzijas
absolvēšanas iestājies Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1903.
gadā viņš ieguvis ārsta diplomu un dažus gadus praktizējis Maskavas
guberņā. Maskavā viņš apprecējās ar krievu skolotāju Mariju (1882-1960).
1905. gada 11. maijā (pēc jaunā stila - 24. maijā) Maskavā
dzīvesbiedriem piedzimis vecākais dēls Ļevs.
1905. gadā E. Francmanis
pieņēmis lēmumu atgriezties dzimtajā pusē - Dobelē, kurai viņš palika
uzticīgs līdz pat mūža beigām. 1906. gada 18. novembrī Dobelē Francmaņu
ģimenē piedzimis otrais dēls - Pāvils (1906-1944).
Pirmā pasaules
kara laikā Marija Francmane kopā ar bērniem evakuējās uz Krievijas
iekšzemes guberņām, kur palikusi līdz 1921. gadam. Kara laikā Edgars
Francmanis dienējis armijā par kara ārstu.
1919. gadā E. Francmanis
dibinājis Dobelē pirmo slimnīcu, kuru viņš vadījis 30 gadus. Otrā
pasaules kara laikā ārsts Francmanis palīdzējis ne tikai ievainotajiem
karavīriem, bet, riskējot ar dzīvību, viņš sniedzis medicīnisko
palīdzību ebrejiem, kurus glābis no nāves Žanis Lipke.
1945. gadā
Edgaram Francmanim kā vienam no pirmajiem ticis piešķirts Latvijas PSR
Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums. Arī šodien Dobelē gaišā piemiņā
tiek rūpīgi glabāts Edgara Francmaņa vārds.
Daktera Francmaņa
vecākais dēls – Ļevs Francmanis, atgriežoties Latvijā pēc evakuācijas,
iestājās Rīgas pilsētas krievu vidusskolā (bijusī Lomonosova skola),
kuru absolvējis 1924. gadā. Kopš bērnības gadiem Ļevs aktīvi piedalījies
skautu kustībā.
Par nākamo etapu viņa dzīvē kļuvušas studijas
Latvijas Universitātes (LU) Inženierzinātņu fakultātē. Būdams students,
Ļevs Francmanis iestājies krievu studentu korporācijā «Ruthenia», kas
dibināta 1929. gadā.
Studiju laikā viņš strādājis par tehniķi
dzelzceļa atzara Liepāja-Glūda būvē, kā arī Šoseju departamentā, būvējot
tiltus, un Rīgas pilsētas valdes Celtniecības nodaļā. No 1933. līdz
1936. gadam viņš strādājis par inženieri-projektētāju Šoseju
departamentā.
1934. gada 23. martā saskaņā ar LU Inženierzinātņu
fakultātes Padomes lēmumu Ļevam Francmanim izsniegts diploms, piešķirot
viņam būvinženiera grādu ar visām likumā paredzētajām tiesībām.
1936.
gada 20. septembrī Ļevs Francmanis salaulājies ar Helēni (Helēnu)
Bērziņu (1912-1996) – Latvijas Universitātes Ģermānistikas nodaļas
studenti, krievu studenšu korporācijas «Sororitas Tatiana» korporanti.
1939.
gada 20. martā Francmaņu ģimenē piedzimis dēls Jurijs (1939-1998),
nākotnē pazīstams astronoms, habilitēts fizikas doktors.
1936. gadā
Ļevs Francmanis (tāpat kā viņa brālis Pāvils Francmanis) pārgājis
strādāt uz Ķeguma HES būvi, kur viņš strādājis līdz 1940. gadam.
1940./41. gadā viņš iecelts par Latvijas Celtniecības tresta galveno
inženieri.
Nacistu okupācijas laikā Ļevs Francmanis strādājis Latviešu vietējās pašpārvaldes Saimnieciskajā direkcijā.
Pēc
Latvijas atbrīvošanas no nacistiskajiem okupantiem Iekšlietu Tautas
komisariāta (kriev. saīsin. - NKVD) represīvie orgāni arestējuši Ļevu
Francmani un PSRS IeTK Sevišķā apspriede piespriedusi viņam 25 gadus
labošanas darbu nometnēs saskaņā ar KFPSR Kriminālkodeksa 17.-58.-8.
pantu un 58.-10. panta 2. daļu.
1956. gada 15. martā, pēc tā
saucamā Hruščova “atkušņa” sākuma, Ļevs Francmanis ticis atbrīvots no
ieslodzījuma bez izsūtīšanas trimdā un tiesību ierobežošanas.
Ieslodzījuma laikā viņš strādājis par inženieri dažādos būvobjektos,
tajā skaitā Noriļskas kombināta Projektēšanas kantorī, kur pēc
atbrīvošanas viņš vēl dažus mēnēšus strādājis par Civilbūvju daļas
vecāko inženieri.
1956. gada vasarā Ļ. Francmanis atgriezās
Latvijā. No 1956. gada oktobra līdz 1961. gadam viņš strādājis par
galveno inženieri Daugavpils teritoriālā tipa vispārējās celtniecības
trestā, no 1961. līdz 1963. gadam ieņēmis galvenā konstruktora amatu
Lauku celtniecības projektēšanas institūtā “Latgiproseļstroj”; no 1963.
līdz 1974. gadam strādājis projektēšanas institūta “Centrosojuz”
Latvijas nodaļā.
1974. gada 19. augustā Ļ. Francmanis aizgājis
pensijā. Taču jau pēc dažām dienām viņš ticis pieņemts darbā Latvijas
PSR Celtniecības ministrijas Projektu un tehnoloģiju tresta
“Orgtehstroj” Ekspertīžu un tāmju daļā, kur ieņēmis vecākā inženiera
amatu un nostrādājis līdz pat savai nāves dienai - 1980. gada 2. jūnijā.
Ļevs Francmanis apbedīts Matīsa kapos Rīgā.
Svetlana Francmane, Tatjana Feigmane