Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Francmanis

Jurijs Francmanis

Jurijs Francmanis (1939. g. 20. martā Rīgā — 1998. g. 20. jūlijā) - habilitēts fizikas doktors, pazīstams astronoms.

Jurijs Francmanis ir dzimis krievu un latviešu inteliģences pārstāvju ģimenē. Viņa māte bija valodniece - Helēne Francmane (dzim. Bērziņa), tēvs – būvinženieris - Ļevs Francmanis.

1956. gadā Jurijs absolvēja Rīgas 10. vidusskolu un iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē. Jau pirmajā kursā, students būdams, J. Francmanis piedalījās pētnieciskajā darbā LVU Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacijā, kā arī strādājа Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas Astronomijas sekcijā (patlaban tā ir Latvijas Astronomijas biedrība). Viņa aktīvā darbība Astronomijas biedrībā, kas tika uzsākta 1956. gadā, turpinājās līdz pat mūža beigām, ilgus gadus viņš bija šīs biedrības valdes loceklis.

1956. gadā jaunais students piedalījās nopietnā zinātniskā pasākumā – Marsa lielās opozīcijas novērošanā, izmantojot observatorijas teleskopu, bet nākamā gadā uzsāka piedalīties sudraboto mākoņu novērošanā, kas pēc Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības ierosinājuma notikusi Rīgā un Siguldā. Kopā ar astronomu Matīsu Dīriķi tika izstrādāta šādu mākoņu augstuma noteikšanas metodika, izmantojot fotouzņēmumus, kas izdarīti vienā un tajā pašā laikā dažādos novērošanas punktos. Šajā darbā iegūtie rezultāti ir apkopoti zinātniskajos rakstos un par tiem tika ziņots konferencēs Rīgā, Tallinā, Tartū.

Taču J. Francmaņa diplomdarbs bija veltīts citai tēmai, tas tika veikts Maskavas Universitātē profesora B. Voroncova-Veļjaminova vadībā. 1961. gadā pēc universitātes absolvēšanas J. Francmanis turpināja strādāt Latvijas Valsts universitātes Observatorijā. Klajā nāca kopīgās publikācijas ar astronomiem Matīsu Dīriķi un Kārli Šteinu.

Tomēr Juriju Francmani sāka arvien vairāk interesēt astrofizika un, iestājoties aspirantūrā un izvēloties turpmāko pētījumu virzienu, viņš deva priekšroku tematikai, kas saistīta ar pētījumiem zvaigžņu iekšējās uzbūves un evolūcijas teorijas jomā. Aspirantūrā pavadītie gadi (1964 – 1967) noritējuši Maskavā PSRS ZA Astronomiskajā padomē (patlaban Krievijas ZA Astronomijas institūts) fizikas un matemātikas zinātņu doktores profesores Allas Masevičas vadībā.

1968. gadā Maskavas Universitātē J. Francmanis aizstāvēja zinātņu kandidāta disetrāciju. Pēc aspirantūras absolvēšanas viņš turpināja strādāt Latvijas ZA Radioastrofizikas observatorijā (pēc apvienošanās ar universitātes Astrofizikas observatoriju šī struktūra pārtapa par Latvijas Universitātes Astronomijas Institūtu).

Jurija Francmaņa zinātniskais darbs lielā mērā bija saistīts ar zvaigžņu struktūras un evolūcijas pētīšanu. Viņš interpretēja mūsu Galaktikas un Magelāna Mākoņu novērošanas rezultātus, tika noteikts lielākās daļas Magelāna Mākoņu zvaigžņu kopu vecums. Šajos gados paveiktā zinātniskā darba rezultātus viņš apkopoja disertācijā ar mērķi iegūt fizikas un matemātikas zinātņu doktora grādu (neatkarīgās Latvijas apstākļos -  habilitēta fizikas doktora grāds Dr.habil. phys.). Šo disertāciju tēmā: „Gigantu asimptotiskā atzarojuma zvaigžņu evolūcija” / «Эволюция звезд асимптотической ветви гигантов» viņš aizstāvēja  1991. gadā.

1993. gadā Latvijas Zinātņu Akadēmija ievēlēja viņu par korespondētājlocekli specialitātē «astronomija». Tajā pašā gadā J. Francmaņa vadībā tika uzsākts darbs Latvijas Zinātnes Padomes pētījumu programmā «Fizisko procesu, kas evolūcijas vēlīnajā stadijā notiek zvaigznēs, Saulē un starpzvaigžņu telpā pētīšana: ķīmiskā sastāva izmaiņas un nestacionārās parādības», kas turpinājās līdz pat viņa mūža galam.

Jurijs Francmanis bija aktīvs dažādu astronomijas biedrību loceklis: Starptautiskās Astronomijas biedrības, Latvijas, Eiropas un Eirāzijas biedrību, starptautisko žurnālu “Baltic Astronomy”, “Astronomical Calendar” redakciju kolēģiju loceklis. Divus gadus pirms nāves viņš tika ievēlēts un pēdējos divus mūža gadus nostrādāja par Latvijas Zinātnes Padomes ekspertu padomes locekli, piedaloties Latvijas zinātniskās politikas veidošanā. Daudz ievērības viņš veltīja zinātnes popularizācijai, ilgus gadus strādāja Zinātniskajā biedrībā kā lektors un organizētājs, ilgus gadus bija zinātniski populārā žurnāla „Zvaigžņotā Debess” un Institūta Astronomiskā kalendāra redakciju kolēģiju loceklis.

Pēc nāves J. Francmanis apbalvots ar valsts apbalvojumu - «1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi» (1999. g.).

Jurijs Francmanis bija krievu studenšu korporācijas «Sororitas Tatiana» goda filistrs.
Jurijs Francmanis ir  vairāk kā 70 zinātnisko darbu autors, viņš lasīja referātus daudzās starptautiskajās konferencēs un simpozijos. Pēdējais Kanādā rīkotais simpozijs par Magelāna Mākoņiem izrādījās traģisks – 1998. gada 20. jūlijā, atgriežoties mājās pēc simpozija, lidmašīnā pārtrūka viņa dzīves pavediens. Viņam bija apritējuši tikai 59 gadi. Referāts ieplānotajā Starptautiskajā astronomu simpozijā Francijā tā arī palika nenolasīts. Jurijs Francmanis tika apbedīts Rīgā Jāņa kapos.

Bērni: Aleksejs un Olga.
                                

Ērika Tjuņina

 

Informācijas avots:

 I. Šmelds. Zinātnei veltīts mūžs. - Zvaigžņotā Debess, 1998/99 Ziema (162),  50-52. lpp.

Ilustrācijas tēmai