Nadežda Kaškina
Nadežda Kaškina (1924. g. 16. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā – 2003. g. 4. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – ķīmijas zinātņu doktore, speciāliste polimērpreparātu ķīmijā, gleznotāja.
Nadežda Kaškina dzimusi 1924. gada 16. jūlijā, elektroinženiera Aleksandra Kaškina un Olgas Kaškinas (dzim. Golovinska) ģimenē. Viņa 1944. gadā ar izcilību absolvējusi 2. Rīgas Valsts ģimnāziju un iestājas Latvijas universitātea Ķīmijas fakultātē, bet savu sapni neaizmirsa – vienlaikus mācījās pie gleznotāja Kārļa Miesnieka gleznošanas studijā.
Pēc Latvijas Valsts universitātes beigšanas no 1950. gada līdz 1960. gadam strādāja Latvijas papīra un celulozes rūpniecības pārvaldes sistēmā kā vecākā inženiere, galvenā inženiere, priekšnieka vietniece ražošanas tehniskajā daļā. Taču darbs pārvaldē viņai nedeva sirdij gandarījumu, bija par šauru viņas radošajam garam. Vēlējās izteikt sevi zinātnē, jo aicinājums bija radošs darbs.
Likteņa pavērsiens saistījās ar iespēju pieteikties aspirantūrā Zinātņu akadēmijas (ZA) Koksnes ķīmijas institūtā. Viena no svarīgākajām zinātnes jaunākā virziena problēmām bija klasisko zinātņu saskarsmes punktu meklēšana. Zinātniskais darbs 1961. g. aspirantūrā Vissavienības ZA Lielmolekulāro savienojumu institūtā Pēterburgā ZA korespondētājlocekļa Sergeja Ušakova vadībā. 1968. g. aizstāvēta kandidāta disertācija par tēmu: „Fizioloģiski aktīvu amīnu polimēro atvasinājumu sintēze”.
Viena no svarīgākām medicīnas problēmām ir zāļu ārstnieciskā efekta pastiprināšana, prolongēšana un toksiskuma samazināšana ogranismā. N. Kaškina intuitīvi nojauta darba vērtību. Viņa pareizi redzēja PĀV nākotni un nozīmību. Lai mainītu vielas īpašības vēlamajā virzienā, viņa sintezēja polimērās ārstniecības vielas (PĀV), kurās ārstnieciskā viela pie polimēra piesaistīta ar dažāda tipa saiti. Ieguva oriģinālas polimērās anestēzijas, adrenomimētiskās, M holinoblokātorus, holinolītiskās, holinomimētiskās, kā arī centrālo nervu sistēmu līdzekļus.
Izstrādātas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes celnovokaīna un celukarpīna rūpnieciskai ražošanai un celmekaīna pusrūpnieciskai preparātu ražošanai un ārstniecisko formu izstrādei. Rezultāti izmantoti LZA Mikrobioloģijas institūta Bioķīmisko preparātu rūpnīcā, Rīgas farmaceitiskajā rūpnīcā Nr.3, Ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā „Sanitas” Lietuvā un Vissavienības ķīmiski farmaceitiskajā institūtā Maskavā. Pievienojot polimēram ar ķīmisko saiti zāļu preparātu, palielinājās ārstnieciskais efekts un arī prolongācija. Tas pavēra jaunas iespējas medicīnā.
Pirmā PĀV, kura ieviesta medicīnas praksē, ir anestēzijas līdzeklis celnovokaīns. Visi celnovokaīna patentu, licenču un reglamenta materiāli noformēti un nodoti Maskavā Licencitorgam. 1973.gadā parakstīts opcijas līgums ar ASV firmu Pharmaceutical Corporation par licences pārdošanu celnovokaīna ražošanai. 1974. Nr.552 tika atļauts celnovokaīnu lietot medicīnā un ražot rūpnieciski. Celnovokaīns lietots daudzās klīnikās un vairākiem tūkstošiem slimnieku. Celnovokaīna lietošana operācijās novokaīna vietā atkarībā no anestēzijas veida nodrošina 2-15 reizes ilgstošāku anestēziju. Līdz ar to var ievērojami samazināt morfija lietošanu vai pilnīgi no tā atteikties, kam ir īpaša nozīme narkomānijas prifilaksē.
Laboratorijā izstrādāts un klīniski pārbaudīts otrs polimērpreparāts celukarpīns – efektīvs līdzeklis glaukomas ārstēšanai. Izstrādāts reglaments un normatīvi tehniskā dokumentācija. Preparāta ražošana apgūta ZA Mikrobioloģijas institūta Bioķīmisko preparātu eksperimentālajā rūpnīcā. 1976. gadā celukarpīns ieteikts lietošanai medicīnā: to atļāva pārbaudīt klīnikās un ražot rūpnieciski.
1980. gadā sintezēja trešo polimērpreparātu – anestētisko līdzekli celmekaīnu, un jau sākta tā pusrūpnieciskā ražošana.
Zinātniski pētnieciskā darba rezultātā iegūti efektīvas darbības polimērpreparāti. Vadoši medicīnas zinātnieki pierādīja iegūto ārstniecisko polimēro savienojumu nozīmi. Radošais darbs deva vērtīgu rezultātu. N. Kaškinas plašais, visu aptverošais uzskats, radošās domas un gara alkas apvienoja sevī zinātnieku un mākslinieku. Savu sapni, pārvēršot to darbā, ar iegūtiem rezultātiem viņas radošā dzirksts aizdedzināja lāpu polimērpreparātu zinību kalnā. Dzīvoja Patiesībai, Dailei, Slimniekiem.
1974. g. piešķirts vecākā zinātniskā līdzstrādnieka zinātniskais grāds lielmolekulāro savienojumu ķīmijā. Apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija goda rakstu (1976.g.). Saņemtas divas Latvijas Zinātņu akadēmijas prēmijas: par darbu „Pētījumi par celulozes modifikāciju un celnovokaīna radīšanu” (1976.g.) un par darbu „Celulozes ķīmiskās modifikācijas procesu pētījumi un celukarpīna sintēze” (1978.g.). Taču pats vērtīgākais apalvojums, ko saņēma par savu darbu, ir daudzo slimnieku pateicības. Apbalvota ar Vissavienības ķīmiķu biedrības Latvijas PSR valdes Prezīdija goda rakstu. 1992.g. piešķirts ķīmijas doktora zinātniskais grāds.
Zinātnes meklējumu un atradumu, to izlietošanas gala mērķis bija slimnieku vajadzības. Nadežda Kaškina savā zinātnei veltītajā mūžā, ar apbrīnojamu un neizsīkstošu enerģiju, sintezēja vairāk nekā 120 aktīvas darbības polimērās vielas. Oriģinalitāte apstiprināta ar 31 autorapliecību, 59 ārzemju (ASV, VFR, VDR, Francija, Šveice, Lielbritānija, Japāna, Rumānija, Zviedrija) patentiem. Teorētiskā un praktiskā darba rezultāti atspoguļoti vairāk nekā 220 zinātniskās publikācijās, grāmatā „Polimērās ārstnieciskās vielas”, pāri par 30 konferenču tēzēs, 12 kandidāta un doktora disertācijās, vairāk nekā 175 ārstu un farmakologu publikācijās. 25 reizes piedaloties Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu, kā arī starptautiskās izstādēs (Itālijā, Polijā, Vācijā, ASV, Čehoslovākijā) par celnovokaīnu un celukarpīnu saņemta sudraba un trīs bronzas medaļas.
Nadeždas Kaškinas sintezētie polimērie ārstniecības savienojumi, to iegūšana, rūpnieciskā ražošana un lietošana medicīnā pierāda neatlaidīgu, nerimstošu, pilnīgi sevis atdošanu zinātnei. Bija sējēja, kas kaisīja jaunas atziņas polimēru ķīmijā. Savas idejas, savas domas viņa, kā sēklu, ir atstājusi savos izgudrojumos, rakstos, grāmatā, gleznās. Ilgi varēs smelt no šiem apcirkņiem un šo labo sēklu sēt tālāk. Viņas meklētājas gars prata ieskatīties tālā nākotnē zinātnē.
Milda Pormale
Ilustrācijas tēmai
