Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Kaškins

Aleksandrs Kaškins

Aleksandrs Kaškins (1885. gada 15. aprīli Pēterburgā - 1954. gada 2. februāri Rīgā) -  elektroinženieris. 

1887. gadā Aleksandra Kaškina tēvs Semjons Grigorjevičs Kaškins ar ģimeni (sievu Glafiru Aleksejevnu dzimušu Adaburska, dēliem Aleksandru un Stepanu, meitām Annu un Jevdokiju) pārcēlās no Pēterburgas uz dzīvi Rīgā. 

Pēc vidusskolas Aleksandrs studē Vācijā, sirmās tiringu zemes Altenburgas pilsētas tehnikumā. Elektroinženiera diplomu saņēma 1906. gadā un atgriezās Rīgā. Pirmā darba vieta ir uzņēmums „Licht und Kraft" („ Gaisma un spēks"), kas darbojās kopš 1883. gada, ražoja dinamomašīnas u.c. elektrotehniku. Pēc tam a/s „Union".

Precējies 1908. gadā ar Vilhelmlni Lamberti (1891-1913); bērni Oļegs (1910-1984) un Jevgeņijs (1912-2003). Sieva mirst dzemdībās.

Sākas Pirmais pasaules karš. Uz Krieviju evakuē ari a/s „Union", un A. Kaškins spiests doties uz Pēterburgu kopā ar uzņēmumu. No 1916. gada līdz 1919. gadam viņš strādā „Vispārējās elektrības kompānijas" Arhangeļskas nodaļā. 

Pēterburgā Kaškins satiek Olgu Golovinsku (1893-1983). Olga nākusi no senās Polijas pilsētas Kališas (ko pieminējis jau Plinijs Jaunākais un Ptolemajs), no strādnieku ģimenes. Aleksandrs un Olga apprecējās 1916. gadā. Ģimenē piedzimst trīs meitas: Anna (1916-1995), Tatjana (1919-1983) un Nadežda (1924-2003)

Kaškinu ģimene pie pirmās izdevības atgriežas Latvijā. 

Aleksandrs Kaškins nekavējoties stājas cīnītāju rindās par 1918. gada 18. novembra Latviju. Par piedalīšanos Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1918.-1919. gadā A. Kaškins ir saņēmis ģenerāļa M. Peniķa parakstītu apliecību un piemiņas zīmi. 

Pēc Bermonta armijas sakaušanas Aleksandrs Kaškins atkal sāk strādāt bijušajā darbavietā - Rīgas elektrotehniskajā rūpnīcā, ko bija pārņēmis vācu koncerns „AEG", par inženieri un tehnisko vadītāju, bet no 1926. gada līdz 1940. gadam viņš ir inženieris un elektroinstalators dažādās firmās. 

Vaļasprieks viņam bija orhideju selekcija un akvārija zivtiņas. Viņš novēroja to uzvedību un īpatnības. Jau  piedaloties 1910. gada izstādē „ZivkopIba un zivsaimniecība", par izstādīto „akvāriju un istabas zivtiņu kolekciju" ieguvis „zelta medāli". 

1938. gadā Aleksandrs Kaškins Latvijas Amatniecības kamerā Amatu ielā ar kameras Prezidija lēmumu saņēmis „elektroinstallātora amata Meistara diplomu Nr. 2015", ko parakstījuši Amatniecības kameras priekšsēdētājs J. Lukšēvics, arodu padomes vadītājs K. Sautiņš un ģenerālsekretārs Ed. Bisenieks. 

Aleksandrs Kaškins slimoja ar locītavu saistaudu iekaisumu - reimatismu, kas bija iegūts Brivibas ciņu ierakumos. Slimība progresēja: 1941. gadā viņš pats ar savām kājām iegāja  slimnīcā, pēc trīs gadu ārstēšanās tomēr abas kājas tika amputētas. Ari rokas bija slimības savilktas. Aleksandrs Kaškins pensiju nesaņēma, tāpēc ka bija cīnījies par Latvijas neatkarību.

Aleksandra Kaškina meita Anna trīsdesmito gadu beigās aizprecējās uz ārzemēm, dēlu Jevgeņiju svešumā aizveda vācu armijā iesaukta karavīra liktenis. Šie abi bērni tēvam bija zuduši līdz mūža galam.

 

Milda Pormale

Ilustrācijas tēmai