Dmitrijs Bondarevs
Dmitrijs Bondarevs (1878-1937) – automobiļu konstruktors.
Viens no pirmajiem Latvijā un Krievijas Impērijā automobiļu konstruktoriem Dmitrijs Bondarevs dzimis atstādinātā kazaku urjadņika ģimenē. Viņa tēvs Dmitrijs Bondarevs nodarbojās ar vīnogu audzēšanu. Vecākais nākamā konstruktora brālis Mihails izvēlējās militāro karjeru un izdienēja līdz ģenerālim, bet pats Dmitrijs pēc reālskolas absolvēšanas 1896. gadā iestājās Harkovas Tehnoloģiskajā institūtā. Dmitrija Bondareva studiju gadi turpinājās visai ilgi, jo jaunībā, mēģinādams panakt valsts iekārtas demokratizāciju, viņš bija piedalījies revolucionārajā kustībā, sakarā ar ko varas pārstāvji ne reizi vien piespieda viņu pārtraukt studijas. Turklāt, studiju laikā Bondarevs pats pelnīja sev iztiku: noturēja privātstundas, pēc pasūtījuma izpildīja rasējumus, strādāja par lokomotīves mašīnista palīgu, kādu reizi viņš pat aizbrauca uz automobiļu rūpnīcu Beļģijā, kur nostrādāja dažus mēnešus.
Tikai 1909. gadā Dmitrijs Bondarevs beidzot saņēma inženiera tehnologa diplomu. Viņu uzaicināja strādāt uz Rīgu - uz Krievu Baltijas Vagonu rūpnīcu (KBVR) jeb „Russo-Balt”. Tajos laikos šis uzņēmums ražoja ne tikai dzelzceļa vagonus, bet arī automobiļus, kā arī citu to laiku modernāko tehniku. Par pirmo jaunā speciālista uzdevumu kļuva mašīnas - kūlīšu sējēja konstruēšana (kopā ar izgudrotāju N. Džunkovski). Darbs tika izpildīts teicami, pēc šī darba jauno inženieri tehnologu pienācīgi novērtēja rūpnīcas vadība, iesaistot viņu automobiļu konstruēšanā.
Tajos laikos rūpnīcas «Russo-Balt» automobiļu nodaļa bija lielākā automobiļu ražotne Krievijas Impērijā. Pirmais uzņēmuma «Russo-Balt» automobiļu nodaļas vadītājs bija inženieris A.Frjazinovskis, bet pirmais galvenais konstruktors — šveicietis Ž.Poterā.
Dmitrijs Bondarevs strādāja pie Krievijas automašīnu dzinēja konstruēšanas. 1910. gadā viņš kļuva par uzņēmuma «Russo-Balt» automobiļu ražošanas nodaļas vadītāju. Tieši viņš vadīja tā sporta automobiļa būvēšanu, kurā 1912. gada sākumā izcilais Krievijas autobraucējs Andrejs Nageļs pirmais finišēja tolaik pašās slavenākās Eiropā autosacīkstēs ar finišu Monako.
Tajos laikos Dmitrijs Bondarevs un viņa dzīvesbiedre Nadežda dzīvoja Rīgā Ģertrūdes ielā. Mūsdienu Dmitrija Bondareva dzīves pētniece no Krievijas Jeļena Visocka raksta : «Bondarevu paziņu loks tagad sastāvēja no Krievijas tehniskās inteliģences spīdošajiem pārstāvjiem. Viņu draugu vidū bija KBVR direktors М. Kalabins, žurnālists un autobraucējs А. Nageļs, vācu izcelsmes inženieris H. Klāss, Dmitrija Bondareva studiju Harkovas Tehnoloģiskajā institūtā biedrs G. Kuļčickis, talantīgais izgudrotājs N.Džunkovskis, jaunais aviokonstruktors no Pēterburgas I. Sikorskis. Bieži Bondarevu dzīvoklī, kas tika iekārtots art-nuvo stilā un aprīkots ar sarkankoka mēbelēm, vakaros pulcējās Dmitrija Dmitrijeviča darbabiedri un, malkojot vakara tēju, apsprieda nākotnes plānus. Šad tad Dmitrijam un Nadeždai Bondareviem nācās apmeklēt augstāko aprindu sarīkojumus, bieži dzīvesbiedri kompānijā apmeklēja teātra pirmizrādes. Neskatoties uz savu aizņemtību darbā, Dmitrijs Bondarevs vienmēr veltīja savu uzmanību bērniem un, kā tikai gadījās kāda brīva stunda, ar patiku ņēmās ar Mitju un Vaļu. Viņš deva priekšroku grāmatu priekšlasīšanai, un kad bērni nedaudz pieauga, lasīja balsī viņiem krievu klasiku. Bondarevu ģimenē iecienītākie autori bija Gogoļs un Čehovs».
Krievijā viensētā, kas tika mantota no dzīvesbiedres tēva, Dmitrijs Bondarevs uzcēla jaunu sešistabu māju ar balkonu, ierīkoja zirgu stalli ( kā kazaku dzimtas pēctecim viņam ļoti patika zirgi auļotāji). Rīgā Dmitrijs Bondarevs sakrāja lielisku milzīgu bibliotēku.
1910. gadā uzņēmumā «Russo-Balt» tika atklāta jauna nodaļa — aviācijas. Pie tam lidmašīnu dzinēji tika ražoti automobiļu nodaļā, kuru vadīja D. Bondarevs. 1912. gadā pēc jaunā aviokonstruktora Igora Sikorska vēlēšanās uzņēmuma „Russo-Balt” aviācijas nodaļa tika pārcelta uz Sanktpēterburgu. Drīzumā, pateicoties Sanktpēterburgas un Rīgas inženieru sadarbībai, parādījās četrmotoru lidmašīnas „Krievu Vitjazs” («Русский Витязь») un „Iļja Muromietis” («Илья Муромец») , kuras tolaik pēc savas kravnesības bija visjaudīgākās pasaulē.
Rīgā automobiļu konstruktors Dmitrijs Bondarevs nodzīvoja apmēram piecus gadus. Pirmā Pasaules kara sākumā viņš jau bija uzņēmuma «Russo-Balt» vicedirektors. Drīzumā pēc kara sākuma Dmitrijs Bondarevs tika iesaukts kara dienestā, viņam piešķīra kapteiņa pakāpi. Lai varētu taupīt degvielu, uzņēmuma «Russo-Balt» lidmašīnas bumbvedējus izjauktā veidā sāka pārvadāt uz Poliju, kur Dmitrijis Bondarevs vadīja to montāžu. 1915. gadā sakarā ar karadarbību, Krievu Baltijas Vagonu rūpnīcu evakuēja no Rīgas. Brīnumainā kārtā Dmitrijam Bondarevam izdevās izvest no Vidzemes savu milzīgo bibliotēku. 1915. gadā uzņēmējs Pāvels Rjabušinskis nolēma dibināt Maskavā jaunu automobiļu rūpnīcu АМО (nākotnes rūpnīca «Moskvičs») un piedāvāja Dmitrijam Bondarevam to vadīt. Viņam piedāvāja milzīgu algu : 40 tūkstošus rubļus gadā plus simts rubļus par katru izlaisto automobili. Rūpnīcai bija jāsāk strādāt 1917. gada pavasarī. Tā tika uzbūvēta, bet pārtraukumi uzņēmuma apgādē, strādnieku streiki, revolūcija Krievijā neļāva organizēt ražošanu, šis uzņēmums sāka ražot automobiļus tikai pēc Pilsoņu kara beigām.
1917. gadā Dmitrijs Bondarevs aizceļoja uz Harkovu, 1918. gadā viņš sāka vadīt tirdzniecības un rūpniecības nodaļu Baltajā Donas valdībā. Pēc Pilsoņu kara beigām Dmitrijs Bondarevs atgriezās Maskavā, sāka strādāt par pasniedzēju augstskolā, bet pēc kāda laika tika arestēts un viņam piesprieda piecus gadus cietumsoda par kontrrevolucionāro darbību, tomēr jau pēc dažiem mēnešiem viņš tika amnestēts.
Dmitrijs Bondarevs ieņēma augstus amatus Tautas Saimniecības Augstākajā Padomē, pēc tam viņš kļuva par milzīgas rūpnīcas «Rostseļmaš» projekta izstrādes tehnisko vadītaju, bija Rostovas pilsētas padomes deputāts, Maskavā vadīja smagās mašīnbūves zinātniski pētnieciskā institūta projektēšanu un celtniecību. 1930. gadā Dmitrijs Bondarevs pēc nepatiesas apsūdzības vēlreiz tika arestēts, bet 1931. gadā viņu izlaida no cietuma. Pēc tam Dmitrijs Bondarevs strādāja uzņēmumā Sojuztrans, 1935. gadā automobiļu konstruktoru ielūdza strādāt autobūves rūpnīcā, kuru viņš pats bija cēlis Pirmā Pasaules kara laikā.
1937. gadā padomju represīvie orgāni atkal arestēja Dmitriju Bondarevu un šoreiz viņam tika piespriests nāvessods nošaujot. 1957. gadā izcilais automobiļu konstruktors tika reabilitēts pēc nāves.
Aleksandrs Gurins