Sākumlapa > Tēmas > Personas
Grigorijs Jolkins

Grigorijs Jolkins

Grigorijs Jolkins (1909. g. 21. janvārī Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1974. g. 27. maijā Rīgā, Latvijas PSR) – viens no zivrūpniecības uzņēmumu vadītājiem pēckara Latvijā.

Grigorijs Jolkins ir dzimis Rjazaņas guberņas Kasimovas apriņķa Boženovas ciemā. 1934. gadā viņš absolvējis Strādnieku fakultāti Maskavas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehniskajā augstskolā, pēc tam turpinājis studijas Maskavas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehniskajā institūtā.

1939. gadā G. Jolkins absolvējis šo institūtu un tika norīkots strādāt uz Kandalakšas pilsētu, pēc tam viņš strādājis par galveno inženieri zivju pārstrādes kombinātā Murmanskā. G. Jolkins tika apbalvots ar medaļu «Par Aizpolārā apgabala aizsardzību».

Padomju okupācijas laikos zivrūpniecība bija viena no vadošajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Otrā Pasaules kara laikā praktiski bija sagrauta zivju konservu fabrika «Kaija». Tūlīt pat pēc Latvijas atbrīvošanas no nacistiskās Vācijas iebrucējiem, 1944. gada oktobrī tika uzsākta šā uzņēmuma atjaunošana. Uzņēmumā bija tikai 25 strādnieki un 3 inženiertehniskie darbinieki. Lai atjaunotu zivju konservu fabriku «Kaija» un attīstītu zivrūpniecību, uz Latviju tika nosūtīti papildu speciālisti.

1946. gadā Grigorijs Jolkins pēc PSRS Zivrūpniecības Tautas komisariāta rīkojuma tika nosūtīts strādāt uz Latviju: sākumā - uz Ventspils zivju kombinātu, bet kopš 1948. gada – uz Rīgu, kur viņš strādāja par inženieri zivju konservu un kulinārijas izstrādājumu fabrikā «Kaija».

Kopš 1954. gada Grigorijs Jolkins sāka strādāt par fabrikas «Kaija» direktoru. 1954. gadā viņš tika apbalvots ar medaļu «Par izcilību darbā». Tajā pašā gadā G. Jolkins kā Latvijas zivrūpniecības nozares pārstāvis bija apmeklējis starptautisko izstādi Turīnā (Itālija).

1950. gados fabrika «Kaija» pārtapusi par vienu no vadošajiem Latvijas PSR uzņēmumiem, palielinājies ražotās produkcijas sortiments un apjoms, tika ieviestas jaunas tehnoloģijas un uzstādītas jaunas konservu ražošanas automātiskās līnijas. Fabrikai «Kaija» tika pievienota zivju konservu fabrika «Daugavа», «Latvijas Konservi», «Rīgas Saldētava», Rīgas zivju kulinārijas izstrādājumu un kūpināšanas uzņēmums.

1956. gadā uz Mangaļu Zivju pārstrādes fabrikas bāzes tika izveidota Rīgas Sardīņu fabrika. Tās attīstībai bija nepieciešami speciālisti, un šim nolūkam 1957. gadā Grigorijs Jolkins tika pārcelts strādāt uz šo fabriku - sākumā galvenā inženiera amatā, bet pēc tam viņš tika iecelts par direktoru. Šajā fabrikā viņš arī nostrādāja līdz 1969. gadam.

Grigorijs Jolkins bija precējies ar Anastāsiju Pomogaibinu.

Grigorijs Jolkins nomira Rīgā  1974. gada 27. maijā. Apbedīts I Meža kapos.

Natālija Jolkina

 

Fotogrāfijas no Grigorija Jolkina personīgā arhīva 

Dokumenti no A. Pomogaibinas un G. Jolkina ģimenes arhīva