Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Kasjanovs

Vladimirs Kasjanovs

Vladimirs Kasjanovs (1946. g. 10.septembrī Peremišļani, Ukraina) – habilitētais inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. 

Vladimirs Kasjanovs dzimis Ukrainā, Ļvovas apgabalā. 1964. gadā beidzis 2. vidusskolu Ventspilī, bet 1969. gadā – Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultāti, iegūstot rūpniecības un civilās celtniecības inženiera specialitāti.

1970.–1971. gadā sekoja dienests padomju armijas rindās.

Pēc dienesta armijā 1971. gadā viņš sāka strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūta Biomehānikas laboratorijā par inženieri, pēc tam par vecāko inženieri un jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku.

1977. gadā V. Kasjanovs aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju specialitātē „nepārtrauktas vides [kontinuuma] mehānika”. 1988. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā (no 1990. g. – Rīgas Tehniskā universitāte) tika izveidots Biomateriālu un biomehānikas institūts, kura sastāvā iekļāva arī Polimēru mehānikas institūta Biomehānikas laboratoriju, un no 1988. gada V. Kasjanovs sāka strādāt par šīs laboratorijas vadītāju. 2009. gadā viņš kļuva par Biomehānikas laboratorijas vadošo pētnieku un vienlaikus par Rīgas Stradiņa universitātes Biomehānikas laboratorijas vadītāju. 1989. gadā Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā V. Kasjanovs aizstāvēja doktora disertāciju specialitātē „biomehānika” par tēmu „Sirds un asinsvadu sistēmas elementu un to mākslīgo aizstājēju biomehānika”.

1992. gadā tehnisko zinātņu doktora grāds saskaņā ar Latvijas zinātnisko nosaukumu sistēmu tika nostrificēts kā habilitētā inženierzinātņu doktora grāds (Dr. habil. sc. ing.).

No 1998. gada V. Kasjanovs ir arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors. No 1993. gada viņš šajā augstskolā lasa sekojošus lekciju kursus: biomehānika (tās pamati un objekti), bioloģisko audu biomehānisko īpašību eksperimentālās pētniecības metodes, mīksto un cieto audu biomehānika, sirds un asinsvadu biomehānika, audu inženierija. Biomehānika ir kompleksa zinātne, kas sevī ietver visdažādākās zināšanas citu zinātņu nozarēs, kā mehānika, matemātika un medicīna. V. Kasjanova zinātniskās pētniecības darba galvenie virzieni biomehānikas jomā ir cilvēka mīksto audu teorētiskie un eksperimentālie pētījumi pie dažāda veida slodzēm, cilvēka bioloģisko audu savietojamība ar to aizstājējiem un protēzēm, šādu aizstājēju izstrāde no dažādiem materiāliem to tehnisko un struktūras īpašību aspektā, sirds un asinsvadu sistēmas elementu izveidošana uz audu inženierijas bāzes.

2005. gadā V. Kasjanovs tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli specialitātē „mehānika”. Viņs ir aptuveni 150 zinātnisko publikāciju, tajā skaitā vienas monogrāfijas un 15 izgudrojumu un patentu autors. Vadījis divu doktora darbu sagatavošanu un sekmīgu aizstāvēšanu un sagatavojis vēl trīs doktorantus promocijas darbu aizstāvēšanai. V. Kasjanovs ir Eiropas audu inženierijas biedrības, Eiropas biomehānikas biedrības un Latvijas Nacionālās mehānikas padomes loceklis, starptautisko žurnālu „International Journal of Cardiovascular Medicine and Science” (ASV) un „Biomaterials – Living System Interaction” (Krievija) redkolēģijas loceklis. V. Kasjanovs ir promocijas padomju loceklis specialitātēs „biomehānika” un „mehānika” Rīgas Tehniskajā universitātē (no 1992. g.) un specialitātē „medicīniskā biomehānika” Rīgas Stradiņa universitātē (no 1999. g.), 1989.–1993. gadā bija Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta Zinātniskās padomes loceklis. 1974. gadā V. Kasjanovs kļuva par Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmijas laureātu zinātnē par pētījumiem sirds un asinsvadu sistēmas elementu biomehānikas jomā.

Kā vieslektors V. Kasjanovs laika posmā no 1990. līdz 2010. gadam strādāja dažādos pasaules zinātnes centros un uzstājās ar lekcijām par dažādām biomehānikas problēmām. Tā viņš ir strādājis Hokaido uviversitātē Saporo, Japāna (1990. g.), Ziemeļkarolīnas štata valsts universitātē, ASV (1993., 1994. g.), Starptautiskās universitātes Kardioinženierijas centrā Floridā, ASV (1998., 2000., 2001. g.), Pitsburgas universitātes Bioinženierijas departamentā, ASV (1999. g.), Dienvidkarolīnas štata Medicīnas universitātē, ASV (1998.–2010. g.). V. Kasjanovs ir Latvijas Zinātnes padomes zinātnisko projektu, kā arī starptautisko grantu vadītājs un izpildītājs.

V. Kasjanovs ir precējies, sieva Lidija Kasjanova (dz. Kovtoņuka). Dēls Aleksandrs beidzis Rīgas Tehnisko universitāti specialitātē „pielietojamā matemātika” un kopš 1998. gada dzīvo un strādā Toronto, Kanādā.

 

Sk. arī:

Latvian Scientists (Home Pages) Vladimirs KASJANOVS 

 

 

Ērika Tjuņina

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis