Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Tjuņins

Vladimirs Tjuņins

Vladimirs Tjuņins  (1934. g. 10. oktobrī Zlatoustā, Čeļabinskas apgabalā) – metālmācības speciālists, inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.).

Vladimirs Tjuņins ir dzimis celtnieka ģimenē. Tēvs Deniss Tjuņins (1906–2000) piedalījās Lielajā Tēvijas karā, pēc kara strādāja rūpniecības objektu celtniecībā, ģimene kopā ar viņu pārcēlās no vienas vietas uz citu, dzīvoja Čebarkulā, Ļipeckā, Angarskā, Baškīrijā (Sterļitamakas pilsētā, Salavatā). Māte Anastasija (1912–1992) bija  mājsaimniece.  1952. gadā Vladimirs  Tjuņins beidza vidusskolu Sterļitamakā un aizbrauca uz Odesu, kur iestājās mācīties Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē. Institūtu beidza 1958. gadā specialitātē metālliešanas mašīnas un tehnoloģija.

Pēc jauno speciālistu sadales komisijas lēmuma Vladimirs Tjuņins tika nosūtīts darbā uz Latviju, 1958.–1967. gadā viņš strādāja Rīgas Dīzeļbūves rūpnīcas metālliešanas cehā par meistaru, inženieri, bija ceha priekšnieka vietnieks; pēc tam viņš pārgāja darbā J. Alkšņa Rīgas  Kara aviācijas inženieru skolā par mācību laboratorijas vadītāju (1967–1973), no 1973. līdz 1979. gadam bija asistents un vecākais pasniedzējs. 1976. gadā aizstāvēja disertāciju, iegūstot tehnisko zinātņu kandidāta zinātnisko grādu, 1993. gadā atbilstoši Latvijas Republikas zinātnisko grādu sistēmai V. Tjuņinam piešķīra inženierzinātņu doktora grādu (Dr. sc. ing.).

1979. gadā pēc PSRS Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Jakutijas filiāles Ziemeļu  fizikāli tehnisko problēmu institūta direktora uzaicinājuma V. Tjuņins kopā ar sievu Ēriku Tjuņinu aizbrauca strādāt uz Jakutsku. Institūtā viņš bija vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, pēc tam – vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Mašīnu aukstumizturības  pētniecības nodaļā: šeit tika risināti zinātniski un praktiski uzdevumi, kā nodrošināt kalnrūpniecības tehnikas darbspējību ziemeļos, ieviešot  detaļu pārklājumu apstrādi ar lāzeru.

Pēc darba līguma termiņa  izbeigšanās Jakutskā 1987. gadā Vladimirs Tjuņins atgriezās Rīgā un no 1987. līdz 1992. gadam strādāja Rīgas Tehniskās universitātes Lāzertehnoloģijas centrā par vadošo  pētnieku, turpināja  pētījumus lāzera tehnoloģijas izmantošanā tehnisko detaļu atjaunošanā. 1992.–1999. gados V. Tjuņins strādāja par vadītāju un līdzstrādnieku Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” Ķīmiski tehniskā laboratorijā.

Vladimirs Tjuņins ir vairāk nekā 20  zinātnisko publikāciju autors un saņēmis piecas autorapliecības par izgudrojumiem.

Kopš 1999. gada Vladimirs Tjuņins ir pensijā.

 

Ilustrācijas tēmai