Sākumlapa > Tēmas > Personas
Roberts Maksimovs

Roberts Maksimovs

Roberts Maksimovs   (1938. g. 2. jūlijā Daugavpils apriņķī) –  profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, speciālists fizikā un polimēru mehānikā.

Roberts Maksimovs ir dzimis Latgalē, Daugavpils apriņķa Kapiņu pagasta  Stanovišķu sādžā, zemnieku ģimenē. 1955. gadā viņš absolvējis Priežmalas vidusskolu un iestājies Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātē.  1958. gadā šo fakultāti pārcēla uz Rīgas Politehnisko institūtu, kuru 1960. gadā  viņš absolvējis ar izcilību, saņemdams būvinženiera diplomu.

Tajā pašā gadā viņš sāka strādāt par stažieri-pētnieku un par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūtā.

1963. gada maijā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā tika izveidots Polimēru mehānikas institūts – Padomju  Savienībā pirmais šāda profila institūts. Jaunā institūta sastāvā tika iekļautas akadēmisko institūtu – Celtniecības un arhitektūras institūta, Automatizācijas un mehānikas institūta – laboratorijas, kā arī Rīgas Politehniskā institūta Plastiskuma problēmu laboratorija. Jaunajā Polimēru mehānikas institūtā pārgājis strādāt arī Roberts Maksimovs, kur viņš strādā līdz pat šim laikam: šeit viņš izgājis zinātniskās karjeras ceļu – bijis jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, galvenais inženieris (1964–1968), vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (no 1969. gada), institūta zinātniskais sekretārs (1970–1974), institūta direktora vietnieks (1979–1984), institūta direktors (1986–1988).

1969. gadā R. Maksimovs aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1986. gadā – zinātņu doktora disertāciju specialitātē “fizika un polimēru mehānika”. Kopš 1975. gada viņš vada Polimēru materiālu ilgizturības prognozēšanas laboratoriju.

1987. gadā R. Maksimovs tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli mehānikas specialitātē. 1991. gadā R. Maksimovs ieguvis profesora akadēmisko nosaukumu specialitātē “fizika un polimēru mehānika”.

Roberta Maksimova zinātnisko interešu joma ir:  fizika un polimēru materiālu mehānika; kompozīto materiālu mehānika; paātrināto izmēģinājumu metodes un polimēru kompozītu uzvedības prognozēšana. R. Maksimovs kopā ar zinātniskajiem līdzstrādniekiem ir radījis jaunu zinātnisko virzienu mehānikā –  polimēru kompozīto  materiālu un konstrukciju ilgstošas izturības prognozēšana pēc paātrinātu izmēģinājumu rezultātiem. Tika izstrādātas plaša spektra polimēru kompozītu, tajā skaitā hibrīdkompozītu, un konstrukciju, kas pakļautas dažādu  slodžu un apkārtējās vides iedarbībai, īpašību prognozēšanas metodes.

Pēdējo gadu laikā R. Maksimovs pēta jaunu perspektīvu materiālu, kas ieguvuši nosaukumu nanokompozītmateriāli, īpašības, – tie ir  materiāli, kas kā pildvielas  satur ļoti sīkas nanometriska izmēra daļiņas.

1982. gadā Roberts Maksimovs un viņa kolēģi saņēmuši Latvijas PSR Valsts prēmiju zinātnes un tehnoloģijas jomā par autoru kolektīva personisko ieguldījumu darbu ciklā par kompozīto materiālu un konstrukciju deformēšanas un sabrukšanas izpēti un par izstrādņu ieviešanu tautsaimniecībā.

1983. gadā R. Maksimovs kļuvis par PSRS Ministru Padomes piešķirtās Valsts prēmijas zinātnes un tehnikas nozarē laureātu - par jaunu hibrīdmateriālu radīšanu  un ieviešanu tautsaimniecībā. Viņš ir arī pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija prēmijas (1974) un  Frīdriha Candera prēmijas (1976) laureāts.

Kopš 1992. gada  R. Maksimovs ir Latvijas Nacionālās mehānikas komitejas  loceklis, kopš 1969. gada viņš ir Polimēru mehānikas institūta izdotā žurnāla „Mechanics of Composite Materials”/ „Механика композитных материалов” (iznāk angļu un krievu valodā) redakcijas kolēģijas loceklis.

1987.–1992. gadā viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas biroja loceklis, bet kopš 1970. gada ir Polimēru mehānikas institūta zinātniskās padomes loceklis un 1976.–2012. gadā viņš bija šā institūta organizēto starptautisko konferenču, kas veltītas kompozīto materiālu mehānikas jautājumiem,organizācijas komitejas loceklis.

1993.–2001. gadā R. Maksimovs bija ikgadējās starptautiskās konferences “Polymer Characterization” organizācijas komitejas loceklis, šo konferenci organizē Ziemeļteksasas Universitāte (Dentonā, ASV).

Roberta Maksimova vadībā ir izstrādātas un aizstāvētas piecas zinātniskās disertācijas.

Roberts Maksimovs ir autors vairāk nekā 270 zinātniskajām publikācijām, to skaitā ir Ungārijā tulkota un izdota monogrāfija, kā arī ASV un Anglijā izdoto grāmatu divas nodaļas.

Roberts Maksimovs ir precējies, dzīvesbiedre Valentīna Maksimova ir ārste terapeite.

Ērika Tjuņina

Ilustrācijas tēmai