Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladislavs Pugačevs

Vladislavs Pugačevs

Vladislavs Pugačevs (1940. gada 20. janvāris, Maskava) — habilitēts inženierzinātņu doktors, izgudrotājs, speciālists elektrisko mašīnu, magnētisko lauku un pastāvīgo magnētu pētīšanas jomā.

Vladislavs Pugačevs ir dzimis Aleksandra Pugačeva - Maskavas N. Žukovska Gaisa kara inženieru akadēmijas pasniedzēja, ģimenē. 1952. gada beigās Vladislava tēvs, Aleksandrs Pugačevs, ticis norīkots darbā uz Rīgu.

1957. gadā Vladislavs absolvējis Rīgas 16. vidusskolu, tad iestājies Latvijas Valsts universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē, bet 1959. gadā pārgājis studēt uz Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultāti, ko absolvējis 1963. gadā, iegūdams inženiera elektromehāniķa diplomu specialitātē “elektriskās mašīnas un aparāti”.

Pēc Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Voldemāra Apsīša uzaicinājuma Pugačevs uzsācis darbu LPSR ZA Fizikālās enerģētikas institūta Magnētiskā lauka laboratorijā. Fizikālās enerģētikas institūts ir pirmā un  vienīgā Pugačeva darba vieta, šeit viņš izgājis karjeras ceļu no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz vadošajam pētniekam. Kopš 2000. gada viņš vadījis Elektrofizikālo procesu Modelēšanas laboratoriju.

1969. gadā V. Pugačevs aizstāvējis disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu kandidāta zinātnisko grādu, bet 1996. gadā viņš ieguvis habilitēta inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu.

Vladislavs Pugačevs ir vairāk kā 250 zinātnisko darbu, tajā skaitā 4 monogrāfiju, autors. Pugačeva pētnieciskais darbs pārsvarā ir saistīts ar izgudrojumiem, viņš ir vairāk nekā 75 patentu uz izgudrojumu autors, šie patenti ir saņemti Latvijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV nu Krievijā. Savu pirmo autorapliecību viņš ir saņēmis 1965. gadā, bet pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas kļuvis par pirmā Latvijas 1993. gadā reģistrētā patenta vienu no autoriem (LV5001: S. Petrovs, V. Pugačevs,  J. Greivulis, L. Ribickis. Vientipa polu elektriskā induktorā mašīna).

Lielākā daļa V. Pugačeva izstrādņu ir guvušas praktisku pielietojumu ražošanā,  t. sk. VEF TA-611D telefonu aparātos tikuši izmantoti viņa piedavātie pastāvīgie magnēti.

1997. gadā savu zinātnisko pētījumu rezultātu praktiskajai reailizācijai V. Pugačevs ir izveidojis zinātnisko ražošanas firmu “Magnetons”, kura tostarp ir nodarbojusies ar magnetoterapijas ieviešanu Latvijas medicīnas iestādēs. Latvijas Darba devēju konfederācija 2005. gada mazo uzņēmumu konkursā piešķīrusi šai firmai balvu Par inovācijam uzņēmējdarbībā.

Inženierzinātņu doktors Vladislavs Pugačevs daudzus gadus ir sadarbojies ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrisko mašīnu un aparātu katedru, vadot studentu diplomprojektus, bet patlaban – bakalaura, maģistra un doktora zinātnisko grādu reflektantu darbus. Viņš ir RTU Disertāciju aizstāvēšanas  (enerģētikas jomā) Padomes loceklis.  

Par ieguldījumu enerģētikas attīstībā Vladislavs Pugačevs ir saņēmis prēmijas, kuras piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija kopīgi ar AS Latvenergo: 2005. gadā – Gada prēmiju, bet 2011. gadā – pašu augstāko Latvijas  apbalvojumu enerģētikas jomā –  Alfrēda Vītola prēmiju.

Vladislavam Pugačevam ir lieliska ģimene. Kopš 1964. gada viņš ir precējies ar Ņinu Pugačevu, kura vairāk nekā 20 gadus vada Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas Mikrobioloģijas laboratoriju. Dēls Igors Pugačevs strādā uzņemējdarbības sfērā.

 

Skat. arī: Dr. habil. sc. ing. Vladislavs Pugačevs. Biobibliogrāfija. LR patentu valde, Patentu tehniskā bibliotētka, Rīga, 2010, 142. lpp. (http://85.254.195.140/images/stories/arhivs/2010/Pugacevs%20bibliografija%20_4_%20A566.pdf); «Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji» http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=57 

 

Ērika Tjuņina

http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=57

Ilustrācijas tēmai