Sākumlapa > Tēmas > Personas
Fjodors Fjodorovs

Fjodors Fjodorovs

Fjodors Fjodorovs (1939.g. 28. septembrī Ludzā) – profesors, LR Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis no 1995. gada, speciālists Krievu un Rietumu literatūrā, Komparatīvistikas institūta dibinātājs Daugavpils Universitātē.  

Fjodora Fjodorova bērnības gadi tika pavadīti Jūrmalā, viņš absolvēja Slokas 2. vidusskolu. Vidusskolas laikos Fjodoram palaimējās, jo viņš bija N. Harlapa audzēknis, kas ne tikai iepazīstināja bērnus ar plašo literatūras un mākslas pasauli, bet arī ieaudzināja viņos pašcieņu un brīvdomības garu.

1957. gadā Fjodors Fjodorovs iestājās Daugavpils Pedagoģijas institūta Filoloģijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1962. gadā, iegūdams šādas specialitātes: „krievu valodas un literatūras skolotājs” un „vācu valodas skolotājs”. Pēc DPI absolvēšanas un dienesta padomju armijā, viņš strādāja par pasniedzēju Sibīrijā, Toboļskas Pedagoģijas institūtā.  

1970. gadā Fjodors Fjodorovs atgriezās Daugavpilī un sāka strādāt par vecāko pasniedzēju Daugavpils Pedagoģijas institūta (DPI, no 1993. g. - Daugavpils pedagoģiskā universitāte, no 2001. gada - Daugavpils universitāte) Krievu un aizrobežu literatūras katedrā (1970-1976), pēc tam viņš tika ievēlēts docenta akadēmiskajā amatā (1976-1990) un vēlāk - profesora akadēmiskajā amatā (kopš 1991. gada). No 1990. līdz 1993. gadam viņš ieņēma Filoloģijas fakultātes dekāna amatu, no 1991. līdz 2003. gadam strādāja par Krievu literatūras un kultūras katedras vadītāju.

1973. gadā Ļeņingradas (tagadējās Sanktpēterburgas) A. Hercena Pedagoģijas institūtā Fjodors Fjodorovs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju, kas tika veltīta slavenā vācu rakstnieka-romantiķa, komponista un karikatūrista Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa daiļradei un estētiskajiem uzskatiem. 

Tolaik Fjodors Fjodorovs bija sacerējis virkni apcerējumu par romantisma mākslas virzienu, kuros vācu literatūra tiek aplūkota Eiropas un Krievijas kontekstā. Šajos gados viņš publicejis šādas monogrāfijas: «Фауст Гёте» („Gētes Fausts”), «Человек в романтической литературе» („Cilvēks romantiskajā literatūrā”), «Романтический художественный мир: пространство и время» („Romantisma mākslinieciskā pasaule: telpa un laiks”), «Генрих фон Клейст» („Heinrihs fon Kleists”).

Ilggadējie pētījumi kļuva par Fjodora Fjodorova zinātņu doktora disertācijas pamatu, ko 1989. gadā viņš sekmīgi aizstāvēja Ļeņingradas Valsts universitātē,  tēmā «Художественный мир немецкого романтизма: структура и семантика» („Vācu romantisma mākslinieciskā pasaule: struktūra un semantika”). 2004. gadā Maskavā šis literāri zinātniskais darbs tika izdots monogrāfijas veidā.  

Fjodora Fjodorova zinātnisko interešu loks ir neparasti plašs – vācu romantisms, 19. gadsimta Eiropas literatūra un kultūra, krievu literatūra. Pētījumu rezultāti krievu literatūras jomā ir atainoti šādos rakstos un grāmatās: «Эолова арфа» („Eola arfa”), «На чужих берегах» („Svešajos krastos”), «Голос лиры вдохновенной» („Iedvesmas pilnās liras balss”). Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām F. Fjodorovs bija pievērsies krievu aizrobežas literatūras, pirmām kārtām, dzejas pētīšanai. Tika publicēti viņa darbi, kas ir veltīti krievu emigrācijas literatūrai – monogrāfija «Довид Кнут» („Dovids Knuts”) - veltījums Latvijā dzimušā izcilā 20. gadsimta ebreju-krievu dzejnieka Igora Činnova daiļradei.  

2003. gadā, pēc Fjodora Fjodorova ierosinājuma, Daugavpils Universitātē (DU) tiek nodibināts Komparatīvistikas institūts. Par tā vadītāju un atzītu zinātnisko līderi ir kļuvis pats profesors F. Fjodorovs. Jaunā zinātniskā virziena „komparatīvistika” (no latīņu „salīdzinājums”; šo vārdu sāka lietot 19. gadsimtā) un šās zinātniski pētnieciskās struktūrvienības uzdevums ir salīdzināt Eiropas kultūras lokālās un universālās parādības – „salīdzināt visu ar visu un visus ar visiem” – valodniecības, literatūras zinātnes, kulturoloģijas līmenī.  

„Lai varētu izprast ikvienas nacionālās literatūras īpatnības, tā ir jāsalīdzina ar citām. Tikai šajā gadījumā tiek izcelta katras no tām individualitāte.” (F. Fjodorovs).

Mūsdienu attīstības laikmetam ir raksturīga izziņas procesa diferenciācijas padziļināšanās, pieaug fragmentāro zināšanu apjoms dažādās garīgās pasaules apjausmes jomās, un tādēļ kā nekad agrāk ir aktuāla nepieciešamība izveidot vispusīgus kompleksus uzskatus par vispārējām tendencēm un zinātniskās darbības un zinātnes attīstības problēmām.   Komparatīvistika ir salīdzinošā analīze, šajā gadījumā – dažādu valstu un laikmetu literatūru un kultūru salīdzināšana, piemēram, latviešu un norvēģu, krievu un vācu un t.t. DU Komparatīvistikas institūts sadarbojas ar daudzām ārvalstu zinātniskajām iestādēm. Savas pastāvēšanas laikā Institūts bija rīkojis aptuveni 80 starptautiskās konferences un seminārus. Institūts izdod zinātnisko žurnālu “Komparatīvistikas almanahs”/ "Journal of Comparative Studies". Profesors Fjodorovs iniciēja rīkot Humanitārās fakultātes ikgadējos Zinātniskos priekšlasījumus, kas patlaban ir kļuvuši autoritatīvi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas un Austrumeiropas reģionā.  

Fjodors Fjodorovs ir DU senāta un Humanitārās fakultātes domes loceklis, DU un Tallinas Universitātes disertāciju literatūras zinātnē aizstāvēšanas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesoru padomes loceklis. Profesors ir šādu DU periodisko izdevumu un krājumu redaktors: «Пространство и время в литературе и искусстве» (“Telpa un laiks literatūrā un mākslā”) (kopš 1984. g.), «Вестник гуманитарной науки» (“Humanitārās zinātnes vēstnesis”) (kopš 2001. g.), «Добычинский сборник» (“Dobičina krājums”) (kopš 1991. g.), «Славянские чтения» (“Slāvu priekšlasījumi”) (kopš 2001. g.), kā arī DU izdevuma «Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas» redakcijas kolēģijas loceklis. Līdztekus tam profesors ir Kaļiņingradas Universitātes periodiskā izdevuma «Балтийский филологический курьер» (“Baltijas filoloģijas kurjers”), Viļņas Universitātes izdevuma «Meninis tekstas» un Jeruzālemes Universitātes krājuma «Пушкинский сборник» (“Puškina krājums”) redakcijas kolēģiju loceklis.  

Fjodors Fjodorovs ir Valērijas Seiles (pedagoģe, sabiedriskā darbiniece, kultūras, tai skaitā, Latgales kultūras, vēsturniece) personīgās prēmijas laureāts par ieguldījumu Latgales novada kultūrā (1992. g.), Latvijas Kultūras fonda prēmijas „Spīdolas balva” laureāts par izciliem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomā un mākslā (1998. g.). Profesors ir Daugavpils goda pilsētnieks (2005. g.). 2009. gadā F. Fjodorovam tika piešķirta DU Goda gada prēmija zinātnē. No 1994. līdz 2002. gadam Fjodors Fjodorovs bija Daugavpils Krievu kultūras centra priekšsēdētājs.  

Visus šos gadus, savas darbības laikā profesors bija lasījis studentiem un doktorantiem dažādas lekcijas literatūras teorijā un vēsturē, literārā procesa teorijā, Eiropas romantismā, 19.- 20. gadsimta krievu poēzijas un literatūras vēsturē un citās tēmās. Viņš bija vairāk kā 30 disertāciju, maģistra un bakalaura darbu vadītājs.  

Visu mūžu profesors Fjodors Fjodorovs bija dāsni tērējis savu radošo enerģiju, veltīdams to zinātnei un saviem daudzajiem audzēkņiem, kā arī savai ģimenei, kurā izauga trīs dēli, mazdēli un mazmazdēli.  

Ērika Tjuņina

Фёдор Фёдоров. 10 лет добычинских исследований

Ilustrācijas tēmai