Sergejs Kurnosovs
Sergejs Kurnosovs (1916. g. 1. jūlijā Vladimiras guberņā, Krievijas impērijā – 1995. g. 26. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – docents, tehnisko zinātņu kandidāts, Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta
Mehānikas fakultātes dekāns (1969–1979).
Sergejs Kurnosovs
ir dzimis Vladimiras guberņas Suzdaļas apriņķī. Pēc arodskolas beigšanas strādāja celtniecībā. 1936. gadā viņš iestājās Ivanovas Celtniecības tehnikumā,
bet jau nākamajā gadā pēc komjaunatnes ceļazīmes viņu nosūtīja mācīties
Sevastopoles Jūras kara krasta apsardzes artilērijas skolā. Šo mācību iestādi
viņš beidza 1940. gadā, saņemot krasta apsardzes artilērijas leitnanta pakāpi
un viņu nosūtīja dienestā uz Hanko pussalu. (Pēc padomju un somu kara
1939.–1940. gadā Somija nodeva Hanko
nomā Padomju Savienībai kā jūras karabāzi.) Ilgāk nekā piecus mēnešus izolēts
padomju garnizons sekmīgi aizsargāja
pilsētu un jūras karabāzi no nacistu
uzbrucējiem. S. Kurnosovs bija viens no Hanko aizstāvjiem.
Karu Sergejs Kurnosovs
beidza Ļeņingradā (tagad –
Sanktpēterburga), viņu aizsūtīja mācīties akadēmiķa Krilova vārdā nosauktajā
Jūras kara kuģubūves un apbruņojuma akadēmijā.
Pēc studiju beigšanas akadēmijā viņu atstāja adjunktūrā (1950–1953). Kurnosovs docēja tehnisko augstskolu studentiem vienu no sarežģītākajām studiju
disciplīnām – materiālu ptetestība. 1954. gadā viņš aizstāvēja šajā nozarē
zinātņu kandidāta disertāciju un 1957. gadā viņu apstiprināja par katedras vadītāju.
Šajā laikā Sevastopoles Jūras kara krasta
apsardzes artilērijas skola (Kurnosova alma
mater), kas laika gaitā vairākkārt bijusi reorganizēta, izrādījās nokļuvusi
Rīgā kā
Rīgas
Augstākā artilērijas inženieru
skola. 1957. gadā Kurnosovs tika komandēts uzņemties katedras vadītāja vietu Rīgā jaundibināta kara skolā.
Taču drīz vien viņu komandēja uz Baku darbā Kirova vārda nosauktajā Kaspijas
Jūras karaskolā. Viņa ģimene palika dzīvot Rīgā.
Pēc demobilizācijas 1. ranga
kapteiņa pakāpē Kurnosovs atgriezās Rīgā;
šeit jau bija nodibināts Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts. S.
Kurnosovu docenta amatā iekļāva šī institūta Materiālu pretestības
un celtniecības mehānikas katedras personālā, šeit viņš strādāja līdz 1986.
gadam. Katedras vadītājs un arī institūta rektors bija Nikolajs Kaļiņins, katedras
mācībspēki bija I. Dišlers, K. Kovaļčuks, G.
Haikins, A. Kuricins, B. Koziņecs un vēl citi.
1969. gadā Sergeju
Kurnosovu ievēlēja par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (no 1967. g.) Mehānikas
fakultātes dekānu. Šo amatu viņš
pildīja desmit gadus – līdz 1979. gadam.
Tie bija gadi, kad
Mehānikas fakultātē uzņēma visvairāk studentu. Un Sergejs Kurnosovs pilnībā
atklāja savas organizatora spējas un cilvēciskās īpašības. Pēc desmit darba
gadiem fakultātes dekāna amatā S. Kurnosovs, būdams katedras Materiālu pretetības un celtniecības
mehānikas katedras docents, turpināja strādāt līdz
1986. gadam.
Sergejs Kurnosovs
aizgāja no dzīves 1995. gada 26. augustā. Apbedīts Ivana kapos Rīgā.
Vladimirs Šestakovs