Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladislavs Turko

Vladislavs Turko

Vladislavs Turko (1950. g. 28. septembrī Kislovodskā) — inženierzinātņu doktors, speciālists aviokonstrukcīju izturības jomā.

Vladislavs Turko ir dzimis Stavropoles novada Kislovodskā (KPFSR). Vidusskolu, saņemot sudraba medaļu, Vladislavs ir absolvējis Rīgā. 1968. gadā V. Turko iestājies Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūta (RCGFII) Mehānikas fakultātē. Būdams students, viņš parādījis izcilas dotības studiju programmas apgūšanā, aktīvi piedalījies studentu zinātniskās biedrības darbībā un institūta sabiedriskajā dzīvē. Viņš bija pastāvīgais studentu koncertu un aģitbrigāžu dalībnieks. Par teicamām sekmēm mācībās un aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē V. Turko saņēmis tajos laikos prestižo Ļenina stipendiju.1974. gadā viņš ar izcilību absolvējis augstskolu, iegūdams “lidmašīnu un aviodzinēju ekspluatācijas inženiera mehāniķa” kvalifikāciju.

Kā teicamnieks Vladislavs Turko saņēmis norīkojumu darbam inženiera amatā uz PSRS Valsts ZPI Rīgas Atsevišķajām zinātniskās pētniecības laboratorijām, kuras tika dibinātas uz Rīgas Augstākās aviācijas kara skolas (kriev.saīsin. - РКВИАВУ) zinātniski pētniecisko laboratoriju bāzes. 1960. gadā uz šīs kara skolas bāzes tika izveidots Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts (RCGFII). 

Drīzumā šīs laboratorijas tika pārveidotas par Valsts Civilās aviācijas ZPI patstāvīgu struktūrvienību: šādā secībā – par filiāli, nodaļu, eksperimentālo centru. Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas eksperimentālais centrs (REC) kļuva par vienu no nozīmīgākajiem zinātniskajiem aviocentriem Latvijā. REC zinātniskie pamatvirzieni bija lidaparātu izturības un aerodinamiskie pētījumi. Lai varētu risināt šos uzdevumus, REC līdzstrādnieki – Aleksandrs Milovs, M. Solomenskis, P. Pjatakovs, V. Orešins, brāļi A. un R. Kazaki, A. Ivaņiko, A. Dobrohotovs, L. Koženkova, V. Čistjakovs u.c. - aktīvi līdzdaloties Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (RCAII) zinātniekiem - Vladimiram Kastorskim, Jurijam Logačovam, Haimam Kordonskim, M. Mogiļevskim, V. Loginovam u.c. - izveidojuši eksperimentālo bāzi.

1971. gadā Valsts Civilās aviācijas zinātniskās pētniecības institūta Rīgas nodaļa (kriev. saīsin. - РО ГосНИИ ГА) ieguvusi patstāvīgas struktūrvienības statusu ar četriem pētījumu pamatvirzieniem: aviotehnikas izturības (nodaļas vadītājs - A. Milovs); aerodinamikas (nodaļas vadītājs - Nikolajs Tjuņins); aviodzinēju pielietošanas tautsaimniecībā (nodaļas vadītājs - А. Dobrohotovs) un matemātiskās modelēšanas (nodaļas vadītājs - V. Loginovs). Cieša sadarbība ar RCAII nodrošinājusi Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas nodaļas darbinieku augstu zinātnisko potenciālu, jo viņi sekmīgi pabeidza aspirantūru RCAII katedrās. 

1979. gadā Vladislavs Turko iestājies RCAII katedras “Lidaparātu remonts un ražošanas tehnoloģija” aspirantūrā (zinātniskais vadītājs – H. Kordonskis). Pēc tās pabeigšanas 1983. gadā V. Turko atgriezies zinātniskā līdzstradnieka amatā Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas nodaļā. Šeit viņš bijis atbildīgais darbu izpildītājs un vadītājs aviotehnikas un inženierkonstrukciju izmēģinājumu jomā.

Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas nodaļas kolektīva zinātniskā un tehniskā potenciāla uzplaukums bija vērojams laikposmā no 1986. līdz 1991. gadam. Šajā periodā tika veikti daudzi lidaparātu izmēģinājumi – ne tikai helikopteru, bet arī lidmašīnu Тu-134 un Тu-154 fizelāžu un agregātu; tika paplašināta sadarbība ar Padomju Savienības un Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes (SEPP) dalībvalstu aviācijas struktūrvienībām.

2000. gadā par pētījumu cikla un lidmašīnas Тu-154 šasijas pamatbalsta izmēģinājumu organizēšanu Vladislavs Turko tika apbalvots ar “Akadēmiķa A. Tupoļeva medaļu”.

Pēc PSRS sabrukuma Rīgas aviācijas centri sāka pakāpeniski “mirt”. Bija sabrukusi arī Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas nodaļa. Pateicoties enerģiskajai Aviotehnikas izturības nodaļas vadītāja Aleksandra Milova darbībai, 1991. gada oktobrī uz šīs nodaļas bāzes tika izveidota patstāvīga organizācija – SIA “Rīgas Zinātniski eksperimentālais centrs Aviatest LNK”, kas ietilpa holdinga “Latvijas Novitātes Komplekss” (LNK) sastāvā. Par valdes priekšsēdētāju kļuva A. Milovs. Tika pieliktas lielas pūles ne tikai, lai varētu saglabāt stendu pamatiekārtas, kas ļāva rīkot izmēģinājumus, bet arī personālu.

No 1992. gada Vladislavs Turko turpinājis darbu, ieņemot vecākā zinātniskā līdzstrādnieka, tehniskā direktora, kvalitātes vadības sistēmas vadītāja amatus, turklāt viņš bija projektu vadītājs un kontraktu ar Krievijas un Eiropas Savienības aviācijas, transporta, mācību un zinātniskajiem uzņēmumiem darbu atbildīgais izpildītājs.

Šajā laikā “Aviatest” jau bija izgājis akreditācijas procedūru saskaņā ar Eiropas Standartu LVS ЕN ISO/IEC 17025, kā izmēģinājumu laboratorija, kas ir sertificēta un akreditēta veikt aviokonstrukciju un aviomezglu, ieskaitot kompozīta mezglus,  noguruma izmēģinājumus. Tika saņemts Krievijas Federācijas Starpvalstu Aviācijas komitejas Aviācijas Reģistra izmēģinājumu laboratorijas akreditācijas atestāts. Laboratorijas starptautiskā akreditācija palīdzējusi “Aviatest” kolektīvam sasniegt mūsdienīgu līmeni izmēģinājumu veikšanas un to nodrošināšanas jomā; tika nodibināti stabili lietišķie kontakti ar Eiropas vadošajām aviofirmām: AGUSTA Westland un Eurocopter. “Aviatest” kolektīvs piedalījies Eiropas kopprojektā NICE-TRIP.

2013. gadā Vladislavs Turko aizstāvējis doktora disertāciju un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu pilnizmēra aviokonstrukciju un to mezglu  noguruma izmēģinājumu un diagnostikas stendu jomā.

Vladislavs Turko ir 40 zinātnisko darbu un rakstu autors, lielākā daļa no tiem ir publicēta ārzemju vadošos zinātniskos žurnālos. Patlaban viņš ir viens no “RCAII absolventu kluba” izveides iniciātoriem un dibinātājiem; zinātnieks ir “Jauno aviatoru kluba” ārštata lektors, kā arī aktīvi piedalās Latvijas čempionātos un turnīros sporta bridžā.

Vladislavs Turko turpina strādāt SIA “Aviatest”, LNK divizionā “Aerospace”, kā arī par holdinga kompānijas LNK Group izpilddirektora vietnieku zinātniskajos jautājumos.

                                                                                     Vladimirs Šestakovs

Informācijas avots:

В. Шестаков. Вклад ученых Латвии в авиационную науку и технику в 20-ом веке. LAP Lambert Academic Publishing, 2014.

Ilustrācijas tēmai