Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Logačovs

Jurijs Logačovs

Jurijs Logačovs (1924. g. 15. augustā Smoļenskā - 2003. g. 19. aprīlī Rīgā) -  habilitēts inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), docents,  Latvijas PSR Nopelniem bagātais izgudrotājs.

Jurijs Logačovs ir dzimis Smoļenskā, KFPSR.  Pabeidzis 7 klases, viņš mācījies Gaisa spēku kara skolā, kas atradusies Tbilisi (Gruzijā), pēc tās absolvēšanas no 1943. līdz 1945. gadam – lidotāju skolā.

Pēc tam Jurijs Logačovs studējis Maskavas N. Žukovska Gaisa spēku kara inženieru akadēmijā, 1950. gadā to absolvējis un kā teicamnieks ticis atstāts Akadēmijas adjunktūrā, kur 1953. gadā arī aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju. Pēc tam viņš strādājis Zinātniskās pētniecības institūtā.

1956. gadā Jurijs Logačovs nosūtīts uz Rīgu – uz jaunizveidotās Augstākās kara aviācijas inženieru skolas ( kriev. abreviatūra - РКВИАВУ) Aerodinamikas katedru, kur viņš ieņēmis docenta amatu. Viņš aktīvi piedalījies zinātniski pētnieciskajā darbā Aerodinamisko pētījumu laboratorijā,  bijis viens no aerodinamisko cauruļu, tajā skaitā virsskaņas aerodinamiskās caurules, izstrādātājiem.

1960. gadā uz Rīgas Augstākās kara aviācijas inženieru skolas bāzes tika izveidota civilā augstskola – Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts  (RCGFII), kopš 1967. gada – Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts (RCAII) (skat. mājas lapās: http://rkiigarau.lv vai http://rkiigarau.blogspot.com)

Nodibinot RCAII, uz bijušās kara skolas zinātniskās pētniecības laboratoriju bāzes tika organizēta Valsts Civilās aviācijas ZPI (kriev. abreviatūra – ГосНИИГА- Мaskava) Zinātniskās pētniecības laboratoriju Rīgas nodaļa (kriev. abreviat. - РОНИЛ). Par Aerodinamisko pētījumu laboratorijas vadītāju kļuvis J. Logačovs.

No 1962. gada Jurija Logačova vadītajā Aerodinamisko pētījumu laboratorijā tika pētīti jautājumi, kā paaugstināt civilās aviācijas pielietošanas efektivitāti tautsaimniecībā. Logačovs vadījis pētījumus, kuru mērķis bijis pilnveidot aviācijas izsmidzināšanas aparatūru, kas tiek izmantota lidaparātos, apstrādājot lauksaimniecības tīrumus.

1962.- 65. gadu laikā Valsts Civilās aviācijas ZPI Zinātnisko pētījumu laboratoriju Rīgas nodaļā tika izveidota specializēta aerodinamiskā caurule, kura nodrošinājusi izsmidzināšanas aparatūras sistemātiskus pētījumus dažādos režīmos. Logačovs aktīvi piedalījies tās izveidē. Viņš izstrādājis aviācijas izsmidzināšanas aparatūras pamatprocesu teorētiskos pamatus un zemes platību apstrādes matemātiskos modeļus, optimāli apvienojot matemātisko modelēšanu ar mērķtiecīgu eksperimentu. Lielākā daļa eksperimentu tika veikta pirmoreiz.

1978.-1980. gados sākās jauns posms aviācijas izsmidzināšanas aparatūras pilveidošanas pētījumu jomā. Galvenā uzmanība tika pievērsta tās kvalitātes paaugstināšanai, lauksaimniecisko platību apstrādes procesu optimizācijai, pārklājuma vienmērīgumam utt.

No 1980. gada kolektīvs, ko vadījis J. Logačovs, sācis veikt pētījumus, nospraužot mērķi pilnveidot kravu uz ārējās piekares transportēšanas metodes un līdzekļus. Tika izstrādāti teorētiskie pamati; veikta šāda transportēšanas veida matemātiskā, eksperimentālā un kompleksā modelēšana. Veiktie pētījumi jau 1982. gadā deva iespēju atrisināt daudzas sarežģītas problēmas, kas pastāvējušas šajā jomā.

J. Logačova vadītais pētnieku kolektīvs, pamatojoties uz savu izstrādņu rezultātiem, bija patentējis daudz izgudrojumu, par ko 1982. gadā pētnieki saņēmuši Vissavienības Izgudrotāju biedrības un Valsts Izgudrojumu lietu komitejas diplomu par jaunas tehnikas paraugu izveidi.

Paša Jurija Logačova kontā ir vairāk nekā piecdesmit izgudrojumu. To pārskatu var atrast mājas lapā: http://patentdb.su/patents/logachev/page/7.

1992. gadā Jurijs Logačovs sekmīgi aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju un viņam piešķirts habilitēta inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds.

J. Logačova vadītajos pētījumos pastāvīgi tika iesaistīti RCAII studenti. Viņi bija izpildījuši vairāk nekā simts darbus, kā arī ieguvuši aptuveni divdesmit godalgotas vietas studentu darbu izstādēs, skatēs, konkursos. Absolvējot RCAII, daļa no bijušajiem studentiem iestājās zinātniskajā kolektīvā, ko vadījis J. Logačovs, un pateicoties sekmīgam darbam šajā jomā, aizstāvēja disertācijas un ieguva zinātniskos grādus.

1979. gadā Jurijam Logačovam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukums. 1973. gadā par sekmēm zinātnisko pētījumu jomā un pētījumu nozīmīgumu J. Logačovs apbalvots ar ordeni “Goda zīme”, bet 1983. gadā – ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.

Jurijs Logačovs miris 2003. gada 19. aprīlī.

Daudz plašāku informāciju par J. Logačova zinātnisko kolektīvu un tā ieguldījumu aviācijas zinātnē var atrast grāmatā: «Вклад ученых Латвии в авиационную науку и технику в XX веке.» Lambert Academic Publishing, 2014 г.,167 стр

Šo grāmatu (krievu valodā) var sameklēt Google, ievadot autora uzvārdu vai grāmatas nosaukumu, vai arī mājas lapās: http://rkiigarau.lv vai http://rkiigarau.blogspot.com

 

Vladimirs Šestakovs 

Ilustrācijas tēmai