Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jakovs Gakeļs

Jakovs Gakeļs

Jakovs Gakeļs (1874. g. 30. aprīlī/ 12. maijā Irkutskā - 1945. g. 12. decembrī Ļeņingradā/ Sanktpēterburgā) —  zinātnieks, inženieris elektrotehniķis, Rīgas rūpnīcas «Russobsalt» aviokonstruktors.

Izcilais krievu zinātnieks, daudzu zinātnisko darbu un izgudrojumu autors, viens no Rīgas rūpnīcas «Russobalt» (Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas) aviokonstruktoriem, Jakovs Gakeļs ir dzimis Irkutskā. Viņa tēvs – Modests Gakeļs – bija kara inžienieris, Kronštates un Vladivostokas ostu celtniecības dalībnieks. Jakova Gakeļa vecvectēvs bijis vai nu dakteris, vai nu bundzinieks Napoleona armijā. Krievijā viņš apprecējās ar francūzieti, taču liktenis bija lēmis tā, ka dzīvesbiedri nonāca Austrumsibīrijā. Šeit viņu mazdēls – Modests Gakeļs – apprecējās ar jakutietes un krievu tirgotāja meitu Stefanīdu Jakovļevu.

Interesi par tehniku un radošās dotības šajā jomā Jakovs Gakeļs mantojis no sava tēva. 1897. gadā J. Gakeļs absolvējis Sanktpēterburgas Elektrotehnisko institūtu un pēc tam devies strādāt uz Sibīriju.

Sibīrijā viņš piedalījās Krievijas Impērijā pirmajā augstsprieguma elektrolīnijas būvniecībā. Kopš 1905. gada viņš pasniedzis Sanktpēterburgas Elektrotehniskajā institūta. Līdzās tam viņš nodarbojās arī ar tramvaju satiksmes projektēšanu toreizējā Krievijas galvaspilsētā. Par šo darbu Jakovs Gakeļs saņēmis prāvu atalgojumu no darbuzņēmēja  – firmas “Westinghouse Electric Corporation”. Saņemtos finanšu līdzekļus viņš izlietojis, lai uzbūvētu lidmašīnu.

1909. gadā J. Gakeļs kļuva par vienu no Pirmās Krievijas Gaisa kuģniecības biedrības dibinātājiem, 1910. gada 19. jūnijā (pēc jaunā stila) sekmīgu lidojumu ir veicis viņa konstruētais lidaparāts. Sacenšoties par tiesībām saukties par pirmās Krievijas lidmašīnas konstruktoru, Jakovs Gakeļs tikai pavisam nedaudz bija zaudējis citam izcilajam krievu aviokonstruktoram - kņazam Aleksandram Kudaševam (1872-1917); Kudaševs bija veicis savu lidojumu dažas dienas agrāk.

1911. gadā Jakovs Gakeļs strādāja par Rīgas rūpnīcas «Russobalt» Aviācijas nodaļas aviokonstruktoru. Rīgā viņam izdevās uzkonstruēt un uzbūvēt Krievijas Impērijā pirmo lidmašīnu amfībiju. Lidmašīna «Gakeļ-V» bija spējīga nosēsties uz ūdens virsmas. 

1911. gada septembrī cita Gakeļa konstruētā lidmašīna «Gakeļ-VII» piedalījās pirmajā Krievijā uzbūvēto lidaparātu konkursā, kuru rīkojusi Krievijas Kara ministrija. Lidmašīna «Gakeļ-VII» izrādījās vienīgā, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem atbilda visām konkursa prasībām. Lidmašīna pat demonstrēja pacelšanos gaisā no uzarta lauka un nolaišanos zemē uz uzartā lauka. Ar šo lidmašīnu lidotājs Gļebs Aļehnovičs (1886-1918) piecas reizes bija sekmīgi pārvarējis gaisa maršrutu no Sanktpēterburgas līdz Gatčinai. Krievijas militārais resors nopirka šo lidmašīnu, samaksājot 8 tūkstošus rubļus.

Lidmašīna «Gakeļ-VIII» bija VII tipa turpmākais konstruktīvais risinājums, taču ar 80 zirgspēku dzinēju «Argus», saglabājot tos pašus gabarītus. 1912. gada pavasarī lidmašīna «Gakeļ-VIII» tika eksponēta Otrajā Starptautiskajā izstādē Maskavā. Parauglidojumu laikā lidotājs Gļebs Aļehnovičs ar šo lidmašīnu uzstādīja Krievijas augstlidojuma rekordu – 1350 metrus. Lidmašīna «Gakeļ -VIII» tika apbalvota ar izstādes Lielo Zelta medaļu.

Kopumā 1910. – 1912. gadā Jakovs Gakeļs uzkonstruējis vairākus lidaparātus - dažus biplānus un vienu monoplānu, kuri sekmīgi konkurēja ar šāda tipa ārzemju modeļiem. Aviokonstruktors bija apguvis pilotēšanu un pats varējis pacelties gaisā ar paša konstruētajiem lidaparātiem.

Kad Rīgas rūpnīcas «Russobalt» Aviācijas nodaļa tika pārcelta no Rīgas uz Sanktpēterburgu, Jakovs Gakeļs devās strādāt uz toreizējo Krievijas galvaspilsētu. Taču tajos laikos rūpnīca «Russobalt» sāka izmantot cita daudz jaunāka speciālista – ģeniālā krievu aviokonstruktora Igora Sikorska (1889- 1972) - tehniskās izstrādnes. Rezultātā, aviācijas tehnika pārstāja būt par Gakeļa dzīves galveno virzienu, kaut gan lidaparātus viņš konstruējis arī vēlāk.  

1914. gadā Jakovs Gakeļs strādājis par tehnisko direktoru rūpnīcā «Reks». Šeit kopīgi ar inženieri B. Kosobrjuhovu viņš projektējis un radījis pirmās Krievijā jaudīgās un vieglās akumulatoru baterijas zemūdenēm. Tas atbrīvojis Krieviju no ārzemju atkarības šajā jautājumā.

Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā, ekonomiskā sabrukuma apstākļos, jaunu lidaparātu izstrādnēm nav bijis pieprasījuma. Tādēļ pastāvošajos ekonomiskajos apstākļos Jakovs Gakeļs pievērsās daudz aktuālākajiem jautājumiem: sāka konstruēt dīzeļlokomotīves. 1924. gadā viņa vadībā tika izstrādāta un uzbūvēta Padomju Savienībā pirmā jaudīgā dīzeļlokomotīve. 1934. gadā J. Gakeļs uzkonstruēja tvaika traktoru, bet viņa izstrādātā tvaika iekārta tika izmantota upes kuteros. Līdzās tam Jakovs Gakeļs pasniedzis augstskolā – 1921. gadā viņš kļuvis par Elektrotehniskā institūta profesoru.

Krievu zinātnieks un aviokonstruktors Jakovs Gakeļs ir miris 1945. gada 12. decembrī Ļeņingradā (patlaban – Sanktpēterburga), apbedīts turpat Volkovas kapsētā.

Ģimene:

Dzīvesbiedre — Olga Gakeļa (dzim. Uspenska) - krievu rakstnieka Gļeba Uspenska meita.

Dēls - Jakovs Gakeļs (1901—1965) —  pazīstamais krievu okeanogrāfs, hidrologs.

Meita - Jekaterina Gakeļa (1903—1984) — speciāliste lokomotīvju automātikas jomā, tehnisko zinātņu doktore, Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta profesore, autore daudziem darbiem, kas veltīti lokomotīvju konstrukcijai.

Mazdēls — Vsevolods (Seva) Gakeļs (dz. 1953) — muzikants, Borisa Grebenščikova vadītās krievu rokgrupas «Akvarium» dalībnieks 1975.-1991. gadā.

                                                                  Aleksandrs Gurins, Irēna Ase

Interneta resurss:

 http://irkipedia.ru/content/gakkel_yakov_modestovich

Ilustrācijas tēmai