Sākumlapa > Tēmas > Personas
Igors Pallejs

Igors Pallejs

Igors Pallejs (1938. g. Ļeningradā/ Sanktpēterburgā) — tehnisko zinātņu doktors, profesors, speciālists aviācijas tehnikas jomā.

Igors Pallejs ir dzimis 1938. gadā Ļeningradā (patlaban – Sanktpēterburga). 1947. gadā viņa tēvs  Zinovijs Pallejs, kas bijis speciālists aviokonstrukciju dinamikas un izturības jomā, tika pārcelts darbā uz Rīgas Augstāko aviācijas inženiertehnisko kara skolu (kriev. saīsin. - РКВИАВУ). Sakarā ar to Igors kopā ar visu savu ģimeni pārcēlies uz dzīvi Rīgā.

1955. gadā Rīgā Igors Pallejs ar sudraba medaļu absolvējis vidusskolu un iestājies Rīgas Augstākajā aviācijas inženiertehniskajā kara skolā, kuru 1960. gadā absolvējis ar zelta medaļu, iegūdams diplomu ar izcilību specialitātē “lidaparātu un dzinēju ekspluatācija” un kvalifikāciju inženieris mehāniķis.

Laika ziņā šīs aviācijas inženiertehniskās kara skolas absolvēšana sakritusi ar tās reorganizāciju par Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu (RCGFII; no 1967. gada — Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts – RCAII), kur Igors Pallejs iesākumā strādājis par inženieri laborantu Aviodzinēju konstrukciju un izturības katedrā, bet vēlāk tika aicināts strādāt par pasniedzēju Materiālu pretestības katedrā, kur viņš nostradājis līdz 1972. gadam, nodarbojoties ar materiālu un konstrukciju izturības problēmām.

1963. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) I. Pallejs aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju tēmā: “Slogojuma vēstures ietekme uz reaktīvo dzinēju detaļu sasprindzināto un deformēto stāvokli”/ «Влияние истории нагружения на напряженное и деформированное состояние деталей реактивных двигателей».

No 1966. gada Igors Pallejs – RCGFII-RCAII  Materiālu pretestības un lidaparātu būvmehānikas katedras docents. Viņš turpinājis zinātnisko darbu, akcentu liekot uz aviodzinēju metālmateriālu plastiskuma, plūstamības un cikliskā slogojuma teorētiskajām problēmām.

Materiālu praktiskās mehānikas jomā Igors Pallejs ir izstradājis teoriju, kas apvieno plastiskumu un plūstamību mainīgo temperatūru un mainīgā ātruma slogojuma apstākļos (tas ir apstākļos, kādos darbojas turboreaktīvo dzinēju lāpstiņas un diski). Par šā zinātniskā darba rezultātu kļuva doktora disertācija, kuru 1969. gadā Pallejs sekmīgi aizstāvējis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zinātniskajā padomē.

1971. gadā Igoram Pallejam tika piešķirts profesora atestāts Materiālu pretestības katedrā, un viņš tika aicināts profesora amatā uz Rīgas Politehniskā institūta Materiālu pretestības katedru, kur viņš arī strādājis līdz 1977. gadam. Strādājot RPI, profesora zinātniskās intereses tika saistītas ar kompozīto polimēru materiālu mehānikas problēmām. Profesors Pallejs bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūta Zinātniskās padomes loceklis.

1978. gadā Igors Pallejs emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur līdz 1980. gadam viņš strādājis par pasniedzēju un pētnieku universitātē Case Western  Reserve University Klīvlendā (Ohaijo štatā).

1980. gadā, saņemot pazīstamās amerikāņu kompānijas Allied Signal Corporation Pētniecības centra aicinājumu, Pallejs pārcēlies dzīvot uz Moristaunu (Ņūdžersijas štatā). Šeit viņš, apvienojot savu pieredzi materiālu pretestības un kompozītu jomā ar fizikas, ķīmijas un materiālmācības sasniegumiem, vadījis mehānisko izmēģinājumu laboratoriju un grupu, kas nodarbojusies ar jaunu kompozīto materiālu izveidi.  

Tehnisko zinātņu doktora Palleja daudzie izgudrojumi (vairāk neka 35 ASV patentu) deva iespēju radīt virkni industriāli sekmīgu produktu. Pats pazīstamākais no tiem ir vieglais bruņu materiāls „Spectra  Shield”, par kura radīšanu 2004. gadā Ņūdžersijas štata Pētījumu un attīstības padome piešķīra doktoram Pallejam Gada Izgudrotāja goda nosaukumu.

Patlaban Igors Pallejs, pēc aiziešanas pensijā 2007. gadā, turpina strādāt kā neatkarīgais konsultants.

                                                                                     Vladimirs Šestakovs