Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Porohovščikovs

Aleksandrs Porohovščikovs

1911. gadā Rīgā pazīstamais krievu izgudrotājs Aleksandrs Porohovščikovs izmēģināja vienu no pirmajām Krievijas lidmašīnām, bet 1915. gadā — pirmo tanku.

Aleksandrs Porohovščikovs dzimis 1892. gadā Maskavas arhitekta un komersanta ģimenē. Viņa tēvs pēc savas izcelsmes bija dzimtmuižnieks. Kopš agras jaunības Aleksandra aizraušanās bija aviācija. 1909. gadā, vēl būdams ģimnāzijas audzēknis, Aleksandrs Porohovščikovs demonstrēja Krievijas Dabas pētnieku savienības Gaisa kuģošanas sekcijas kongresam monoplāna modeli «Porohovščikov-1». Šo modeli augsti novērtēja profesors Nikolajs Žukovskis. Monoplāns tika uzbūvēts 1911. gadā Rīgā, kura tolaik bija sava veida Krievijas aviācijas «galvaspilsēta», un šis monoplāns kļuva par vienu no pirmām Krievijas lidmašīnām. 1911. gada 26. jūnijā Porohovščikovs pacēlās gaisā pats savā lidaparātā no Rīgas hipodroma Zolitūdē (aviolidojumi šeit tika demonstrēti kopš 1910. gada). Par Porohovščikova lidojumu atzinīgi rakstīja Rīgas laikraksti.

1914. gadā Porohovščikovs uzkonstruēja jaunu lidmašīnu. Tā tika konstruēta pēc «Bi-Kok» («lidojošā rāmja») shēmas. Tajos laikos Porohovščikovam jau piederēja savas darbnīcas Aptiekāru salā Sanktpēterburgā. Lidmašīna ieinteresēja Krievijas kara ministriju un tā sāka meklēt darbuzņēmēju tās ražošanai. Tomēr militārpersonām radās domstarpības ar izgudrotāju — Porohovščikovs pieprasīja, lai viņa radītā izlūklidmašīna tiktu ražota viņa paša darbnīcās. Rezultātā, tā arī netika uzsākta lidmašīnas sērijveida ražošana.

1915. gadā Aleksandrs Porohovščikovs izgudroja lidmašīnu ar kāpurķēžu gaitu (kā teikts enciklopēdijā «Rīga»: «iespējams, pirmo pasaulē»).

1914. gadā pēc Pirmā Pasaules kara sākuma Aleksandrs Porohovščikovs piedāvāja uzbūvēt kaujas kāpurķēžu mašīnu. Lūk, kā pats izgudrotājs aprakstīja šādas savas idejas rašanos: «Laukā notika jauniesaukto kara mācības. Skatoties uz ķēdē skrienošiem karavīriem, es nodomāju: tā nav prieka lieta — doties uzbrukumā, kad šauj ienaidnieka ložmetēji. Bet, ja cilvēku vietā sūtīt triecienuzbrukumā uz ierakumiem mašīnu? Jo cilvēki ir neaizsargāti pret svina lietusgāzēm, toties mašīna, kas tērpta bruņās, apbruņota ar ložmetējiem... Manā redzējumā mašīnas konstruktīvais risinājums bija šāds: uzstādīt tās virsbūvi uz bezgalīgām traktora tipa kāpurķēžu lentēm...».

1915. gada janvārī Porohovščikovam jau bija kaujas mašīnas rasējumi un tās būvtāme, šo mašīnu viņš nosauca «Vezdjehod» („Apvidus mašīna”). Tikai tad, 1915. gada 13. janvārī projektam tika piešķirti nelieli līdzekļi - 9660 rubļi 72 kapeikas. Kopš 1. februāra rūpnīcas «Russobalt» autoremonta darbnīcās, kas atradās pie Ņižegorodskas kājnieku pulka kazarmām, karavīri amatnieki un kvalificētie strādnieki sāka izgatavot mašīnu «Vezdjehod». 18. maijā Porohovščikovs izmēģināja kaujas mašīnu. Pa labu ceļu «Vezdjehod» pārvietojās ar ātrumu līdz pat 25 kilometriem stundā.

Oficiālais izmēģinājums notika 20. jūlijā. Diemžēl, mašīna ne tikai nespēja nodemonstrēt savas amfībijas īpašības (ko bija solījis izgudrotājs projekta apstiprināšanas brīdī), nedrošību demonstrēja arī pagrieziena mehānisms. Porohovščikovs turpināja strādāt pie mašīnas «Vezdjehod» konstruktīvās pilnveidošanas, bet 1915. gada decembrī augsta ranga militārpersonas konstatēja, ka kaujas mašīna tā arī nespēja demonstrēt visas solītās īpašības.

Tika nolemts atteikties no turpmākiem darbiem pie kaujas mašīnas «Vezdjehod» izstrādes.

1915. gada rudenī pirmais tanka izmēģinājums notika Lielbritānijā, 1916. gadā briti plaši pielietoja tankus frontē. Bet Porohovščikova tanks netika izmantots kaujas darbībā. Padomju laikos zinātniskajā literatūrā to izskaidroja tādejādi, ka cariskajā Krievijā atpalīcības dēļ it kā nespēja organizēt Porohovščikova izcilā izgudrojuma masveida ražošanu, tādēļ tanku ražošana tika uzsākta tikai pēc Oktobra revolūcijas. 20. gadsimta 90.-tajos gados parādījās jauna versija : it kā Aleksandrs Porohovščikovs neko tā arī nebija izgudrojis, jo tanks bija slikts. Sakarā ar to būtu lietderīgi izdarīt šādu salīdzinājumu. Patlaban neviens pasaulē neapšauba, ka pirmo pasaulē lidmašīnu bija uzbūvējuši brāļi Raiti 1903. gadā. Bet ko tad tieši viņi uzkonstruēja 1903. gadā? Izmēģinājuma laikā lidmašīnu izdevās pacelt gaisā un veikt apli virs neliela klajuma, lidojums turpinājās kādu minūti. Tanī pat vakarā sacēlās vējš, apgrieza lidmašīnu un to salauza. Kad brāļi Raiti centās pārdot savu izgudrojumu kādas lielvalsts kara ministrijai, neviens to tā arī nenopirka. Tikai sešus gadus vēlāk, pēc tam, kad cits aviokonstruktors — franču inženieris Luī Blērio savā lidmašīnā pārlidoja pāri Lamanšam, kļuva acīmredzams, ka aviācijai varētu būt praktisks pielietojums. Tomēr, kā jau bija teikts iepriekš, neviens taču negrasās apstrīdēt brāļu Raitu prioritāti. Tadēļ nav pamatojuma apšaubīt arī Porohovščikova prioritāti tanka izgudrošanā.

Kāds bija izgudrotāja turpmākais liktenis? 1917. gadā Aleksandrs Porohovščikovs izgudroja lidmašīnu P-IV. Šo lidmašīnu ražoja darbnīcās, kas tika pārveidotas par rūpnīcu. 1918. gadā izgudrotājs dienēja par lidotāju Sarkanajā armijā. Pēc tam strādāja par aviokonstruktoru valsts konstruktoru birojā, NEPa (Jaunās ekonomiskās politikas) laikos viņš izveidoja Maskavā privāto konstruktoru biroju. Staļina represiju laikos tika arestēts, būdams ieslodzītais, strādāja pie kanāla starp Balto un Baltijas jūrām slūžu konstruēšanas. Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Porohovščikovs nodarbojās ar tanku konstruēšanu, bet neilgi pirms Otrā Pasaules kara sākuma nepatiesi apsūdzēts viņš atkal tika arestēts un viņam piesprieda nāvessodu nošaujot. Vēsturiskajā literatūrā ir sastopami dažādi izgudrotāja miršanas datumi.

Aleksandrs Gurins

 

Ilustrācijas tēmai