Sākumlapa > Tēmas > Personas
Teodors Kaleps

Teodors Kaleps

Teodors Ferdinands Kaleps (1866. g. 12./24. janvārī Igaunijas guberņas Rēveles/ Tallinas apriņķī, Krievijas impērijā - 1913. g. 26. aprīlī Rīgā) - izgudrotājs, konstruktors, uzņēmējs, ražošanas organizētājs, strādājis Rīgas uzņēmumos “Lange un dēls”, “Motor” un “Russo-Balt”.

Teodors Ferdinands Kaleps - pirmā Krievijas aviodzinēja konstruktors - ir dzimis pārkrievotu igauņu ģimenē.Viņa tēvs Georgs Kaleps bijis pasta stacijas priekšnieks.

T. Kaleps mācījies pagasta skolā, Rēveles (Tallinas) reālskolā, pēc tam studējis Rīgas Politehnikumā (nākamajā Rīgas Politehniskajā institūtā, RPI). Vēlāk viņš pasniedzis RPI, strādājis par inženieri rūpnīcās «Lange un dēls» un «Motor». Pēc kāda laika Teodors Kaleps kļuvis arī rūpnīcas «Motor» līdzīpašnieks, jo uzņēmēji bez maksas piešķīruši viņam rūpnīcas akcijas, uzskatīdami, ka Kaleps dod intelektuālu ieguldījumu ražošanas procesā. T. Kaleps kļuvis arī par rūpnīcas «Motor» direktoru. Tolaik viņš jau ilgstoši lasījis RPI lekcijas krievu valodā, saucis sevi par Fjodoru Georgijeviču un pat šādi parakstījies oficiālajos dokumentos. 

1909. gadā, kad pasaule piedzīvojusi aviācijas bumu, Teodors Kaleps nolēmis uzsākt rūpnīcā «Motor» lidaparātu un aviomotoru ražošanu. Viņš uzkonstruējis un patentējis pirmo Krievijas impērijā aviācijas angāru, 1910. gadā uzbūvējis pirmo Latvijā lidmašīnu, 1911. gadā uzkonstruējis pirmo Krievijā aviodzinēju.

1911. gadā rūpnīcas «Motor» un tās direktora sasniegumi tika aprakstīti Krievijas žurnālā «Вестник воздухоплавания» („Gaisa kuģošanas vēstnesis”). Lūk, kā žurnāla rakstā tika raksturots aviodzinējs, ko bija uzkonstruējis Kaleps: To var iedarbināt bez grūtībām un pietiek ar vienu vai ar pusi propellera apgrieziena, lai lidmašīna sāktu darboties bez traucējumiem.” Rakstā ir minēts arī Kalepa aviācijas angārs: Derētu pakavēties pie īpaša veida angāra, kuru uzbūvējusi tā pati rūpnīca. Tas ir visai oriģināls, pēc savas konstrukcijas tā ir apaļa ēka ar kupolveida jumtu, kas ir īpatnējs arhitektūras un būvniecības ziņā. Liekas, ka jumts ir it kā iekārts gaisā... Viss angārs, kura diametrs sastāda 18 metrus, kopā ar koka grīdu izmaksā ne vairāk par 400 rubļiem. Šādas konstrukcijas jumtus patentējis inženieris Kaleps.

1911. gada 11. janvārī pilots Makss Trautmans, kas rūpnīcas «Motor» lidmašīnā pacēlies gaisā no rūpnīcas Zasulauka lidlauka, ir veicis pirmo Krievijas Impērijā ziemas lidojumu. Šo lidmašīnu uzkonstruējis Teodors Kaleps.

Tajos laikos T. Kalepa vadībā rūpnīcā strādājuši cilvēki, kuri velāk kļuva plaši pazīstami. Tie bija, piemēram, nākamais raķešu būves pionieris Frīdrihs Canders un slavenais režisors, PSRS Tautas mākslinieks Eduards Smiļģis. Rūpnīcā pastāvējusi lidotāju skola, šajā skolā par piloti instruktori strādājusi pirmā Krievijas lidotāja Lidija Zvereva. 

Konstruējot jaunas tehnikas paraugus, T. Kaleps sadarbojies ar Rīgā lielāko rūpnīcu „Russo-Balt”. Viņš devis savu ieguldījumu «Russo-Balt» automobiļa konstrukcijā. Šajā automobilī autobraucējs Andrejs Nageļs 1912. gadā vinnēja starptautiskajās autosacīkstēs ar finišu Monako. Pirmoreiz Krievijas impērijas autobūves vēsturē rūpnīcā «Motor» Kaleps izgatavojis šim automobilim virzuļus no alumīnija. 

Teodors Kaleps ne tikai pats konstruējis lidmašīnas, bet arī uzsācis konstruktīvu sadarbību ar visai slavenu to laiku aviokonstruktoru  - lidotāju Viktoru Dibovski no Sevastopoles. 

47 gadus vecais Teodors Kaleps ir miris 1913. gadā . Rakstā, kas tika publicēts Rīgas laikrakstā «Čas» un veltīts 145. izgudrotāja jubilejai, ir rakstīts: “1913. gadā, slims būdams, viņš aizbraucis uz sava motora izmēģinājumiem, kurus Rīgā sarīkojis kara resors. Motors tika atzīts par labu, taču 47 gadus vecais Kaleps pēc dažām dienām nomiris. Varētu teikt, sadega darbā...

Aleksandrs Gurins